FM nav guvusi pārliecību, ka Rēzeknes pašvaldība spēs pildīt saistības pret kreditoriem

Izvērtējot Rēzeknes pilsētas pašvaldības iesniegto rīcības plānu finanšu krīzes pārvarēšanai, Finanšu ministrija (FM) nav guvusi pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Izanalizējot pašvaldības rīcības plānu, secināts, ka pašvaldība plāno veikt grozījumus pašvaldības budžetā, samazinot izdevumus par 1,23 miljoniem eiro, kas ir tikai 31% no tās budžeta iztrūkuma - 3,9 miljoniem eiro. Savukārt pārējo budžeta iztrūkumu pašvaldība plāno segt no jauniem šā gada aizņēmuma līdzekļiem.

Tāpat tika secināts, ka, neskatoties uz plānotajiem grozījumiem pašvaldības budžetā, samazinot izdevumus par 1,23 miljoniem eiro, budžeta grozījumos ir paredzēts palielināt uzturēšanas izdevumus par 1,47 miljoniem eiro. Līdz ar to pastāv riski, ka Rēzeknes pašvaldības dome sākotnējā budžeta plānā nav iekļāvusi visus 2023.gada izdevumus.

Rēzeknes vadība norādījusi, ka īstermiņa aizņēmums nepieciešams atlīdzības izmaksai 1,34 miljonu eiro apmērā. FM ieskatā, tas arī rada risku, ka dome 2023.gada sākotnējā, domē apstiprinātajā plānā nav iekļāvusi visus šā gada izdevumus darbinieku atlīdzībai pilnam budžeta gadam. Tāpat ir konstatēts, ka Rēzeknes domes vadība bieži maina informāciju atskaitēs, tādējādi nesniedzot skaidru priekšstatu par pašvaldības patieso finanšu situāciju.

Lai nodrošinātu naudas plūsmu budžeta iztrūkuma segšanai un pabeigtu projektus, Rēzeknei šogad nepieciešami seši jauni aizņēmumi par kopējo summu 5,73 miljoni eiro, kurus piešķirt nav iespējams, uzsver FM.

Saskaņā ar likumā "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" noteikto pašvaldībām, kurām uzņemtais saistību apmērs pārsniedz 20%, ir noteikti stingri ierobežojumi saņemt jaunus aizņēmumus un sniegt galvojumus - tikai Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu priekšfinansēšanas nodrošināšanai un pašvaldības dome apliecinājusi, ka tā spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksas termiņš.

Pašvaldības aizņēmumu un galvojumu saistību apmērs pret 2023.gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem, iekļaujot jaunos plānotos aizņēmumus, saglabājas ļoti augsts: atbilstoši pašvaldības sniegtajai informācijai 2023.gadā tas ir 17%, 2024.gadā 23,6%, 2025.gadā 21,7%, turpmākajos četros gados vidēji 20,3%.

Tāpat Rēzeknes pašvaldībai joprojām ir kavēti maksājumi. Uz šā gada 1.augustu tie bija 0,9 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājušies tikai par 120 tūkstošiem eiro.

Neraugoties uz smago finanšu situāciju, Rēzeknes dome šā gada 15.augustā ir pieņēmusi piecus domes lēmumus par aizņēmuma ņemšanu savu prioritāro investīciju projektu īstenošanai un īstermiņa aizņēmumu budžeta deficīta segšanai. FM norāda, ka pašvaldības 2023.gada budžetā nav paredzēts finansējums projektu pabeigšanai, līdz ar ko tā ir uzņēmusies saistības bez finansiāla seguma. Saskaņā ar likumā "Par pašvaldību budžetiem" noteikto pašvaldības domes lēmumā, ar kuru pašvaldība uzņemas ilgtermiņa saistības, paredzami arī šādu saistību izpildes finansējuma avoti, stingri ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Ņemot vērā šos konstatējumus, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) lūdzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram izvērtēt Rēzeknes pašvaldības darbības tiesiskumu saistībā ar augstāk minēto informāciju un izmantot Pašvaldības likumā noteiktās pilnvaras, izvērtējot domes priekšsēdētāja un domes atbildību.

FM uzsver, ka gadījumā, ja Rēzeknes pašvaldība nespēs norēķināties par uzņemtajām saistībām un ja netiek rasti risinājumi budžeta situācijas sakārtošanai, ministrs ir aicinājis Rēzeknes pašvaldības domi izvērtēt, vai nav iestājusies kāda no likumā "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" noteiktajām pazīmēm.

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldību budžetiem" pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, un pašvaldības dome organizē pašvaldības budžeta izpildi, nodrošinot līdzekļu racionālu izlietošanu, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

LETA jau rakstīja, ka Rēzeknes pilsētas budžetā šogad pietrūkst 3,9 miljonu eiro, liecina informatīvais ziņojums par Rēzeknes pašvaldības budžeta situāciju, ar kuru pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītājas vietniece Jeļena Siliņa 27.jūlijā domes sēde iepazīstināja deputātus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 27.jūlijā ir saņēmusi Rēzeknes domes opozīcijas deputātu iesniegumu, kurā norādīts, ka pašvaldības budžetā ir izveidojies deficīts, kas apdraud pašvaldības funkciju izpildi. Iesniegumā norādīts, ka pašvaldības pašreizējā priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") rīcība rada aizdomas, ka pašvaldības manta tiek nelietderīgi izšķērdēta, un deputātiem nav pieejama patiesa un pilnīga informācija par šiem procesiem, iespējams, ir apzināti slēpta kopējā pašvaldības finanšu situācija.

Tāpat opozīcijas deputāti pauduši bažas, ka sakarā ar pašvaldības struktūrvienību parādiem jaunajā apkures sezonā uzņēmums "Rēzeknes siltumtīkli" nespēs nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) rosināja sasaukt Rēzeknes domes ārkārtas sēdi, kurā deputātiem jāziņo par rīcību finanšu situācijas atrisināšanai. Sprindžuks jau iepriekš ir pieļāvis, ka pilsētā nāksies sākt finanšu stabilizācijas procesu. Viņš ir izteicies, ka finanšu problēmu iemesls varētu būt neapdomīgi sāktais spa kompleksa projekts.