Madonas novada pašvaldība aicinās iedzīvotājus iesniegt iesniegumus par negaisā postījumiem, kas nodarīti dzīvojamajām mājām, aģentūrai LETA pavēstīja Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs (ZZS).
Finanšu ministrija (FM) iepriekš informēja, ka pašvaldības varēs saviem iedzīvotājiem vispirms izmaksāt primāro atbalstu līdz 3000 eiro mājas jumta un logu atjaunošanai vai nomaiņai, kas tiks piešķirts visiem iedzīvotājiem, kuru īpašumus - dzīvojamās mājas - ir skārusi vētra.
Lungevičs norādīja, ka līdz ko tiks sagaidīts valdības lēmums par atbalstu pašvaldībām, kuru teritorijās negaiss ir nodarījis lielākos postījumus, Madonas novada pašvaldība visos informācijas kanālos informēs iedzīvotājus par to, kāds atbalsts ir paredzēts un kā tam var pieteikties. Tomēr, viņa vērtējumā, kompensāciju pieteikumu skaits varētu būt krietni mazāks nekā, piemēram, Dobeles novadā, kur to skaits varētu sasniegt simtus. Madonas novadā bija teritorijas, kuras negaiss nebija skāris vispār.
"Piemēram, Madonā kādai daudzdzīvokļu mājai tika norauts jumts, bet tur mēs situāciju atrisinājām ļoti ātri ar pagaidu segumu. Šobrīd tur jāskatās par ilgtermiņa risinājumiem. Mēs skatīsimies no postījumu plašuma un darbu vajadzībām, kas būs nepieciešami, un cik tas maksās," skaidroja Lungevičs.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora piebilda, ka atbalsts ir tāds, kāds ir, un šobrīd tiek domāts arī par iekšējo pašvaldības krīzes pabalstu divu minimālo algu apmērā. Tas ierasti tiek piešķirts, piemēram, stihiskas nelaimes, ugunsgrēka, plūdu gadījumos, un arī šie negaisa postījumi ietilpst minētajā pabalstā. Sociālie darbinieki izvērtē situāciju, apseko un pieņem lēmumu par šāda pabalsta piešķiršanu. Kopumā šobrīd ir saņemti desmit šāda krīzes pabalsts iesniegumi.
Vērtējot pašvaldības rīcību negaisa laikā, Gora norādīja, ka darbinieki rīkojušies operatīvi, diezgan ātri atbrīvojot ceļus no lūzušiem kokiem un novēršot bīstamas situācijas. Piemēram, Madonā, sadarbojoties ugunsdzēsējiem, pašvaldības dienestam, ceļi tika atbrīvoti aptuveni stundas laikā.
"Iespējams, tas atkarīgs arī, cik lieli kurā vietā bija postījumi. Ir tādas pašvaldības teritorijas, kur postījumu nebija. Mūsu novadam bija slikta pieredze 2010.gadā, kad bija vēl lielāka vētra, un, iespējams, tādēļ sanāca rīkoties operatīvi," pauda Gora.
Vienlaikus Gora atzina, ka šādās situācijās nereti novērojams cilvēkresursu trūkums, un, iespējams, nākotnē būtu jādomā arī par to. Tāpat, viņa vērtējumā, jādomā arī par labu būvniecības noteikumu ievērošanai un to, ko darīt, lai mājām nerauj nost jumtus, jo nereti apsaimniekotājs norāda uz nepieciešamību mainīt jumtu, taču cilvēks naudas trūkuma vai taupības dēļ to nedarot. Patlaban gan esot grūti par to spriest, jo šāda veida dabas stihijas nenotiek katru gadu.
Kā ziņots, trešdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) tikās ar pašvaldību vadītājiem, kuru teritorijas visvairāk ir skārusi pirmdienas vētra. Puses vienojās par vienoto pieeju primārās palīdzības sniegšanā cietušajām mājsaimniecībām un iedzīvotājiem, kas pašvaldībām būtu jānodrošina nekavējoties.
Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka pašvaldības varēs saviem iedzīvotājiem vispirms izmaksāt primāro atbalstu mājas jumta un logu atjaunošanai vai nomaiņai. Tas tiks piešķirts visiem iedzīvotājiem, kuru īpašumus (dzīvojamās mājas) ir skārusi vētra. Individuālām dzīvojamām mājām vienreizējais atbalsts varētu tikt nodrošināts, piešķirot atbalstu līdz 3000 eiro, nepārsniedzot 20 eiro par kvadrātmetru. Savukārt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem atbalsts būtu nodrošināts 20 eiro par kvadrātmetru.