Latvijas sociālo darbinieku biedrība atklātā vēstulē pauž neizpratni un iebildumus pret Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības ieceri samazināt sociālā darba speciālistu skaitu pašvaldības Sociālajā dienestā.
"Uzskatām, ka šāda rīcība ir pretrunā gan pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām, gan arī valsts sociālajai politikai, kas ir orientēta uz sociālo pakalpojumu attīstību dzīvesvietā un sociālā atbalsta uzlabošanu sabiedrības neaizsargātākajām grupām," teikts vēstulē.
Tālāk tekstā uzsvērts, ka sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšana ir viena no pašvaldības pamatfunkcijām, tāpēc tās neizpilde vai nepienācīga izpilde ir likuma neievērošana.
Biedrības ieskatā iniciatīva atzīt par spēku zaudējušiem Rēzeknes pilsētas domes saistošo noteikumus "Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā" ir tuvredzīga politikas plānošana un nabadzības riskam tiek pakļautas personas un ģimenes, kurām iepriekš nodrošinātais atbalsts bija ļoti būtisks atspaids.
Vēstules noslēgumā tās autori aicina Rēzeknes pilsētas domi rūpīgi izvērtēt savas ieceres negatīvās sekas nākotnē.
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai") domes sēdē, paužot savu skatījumu uz radušos situāciju pilsētas budžetā, izteicās, ka štatu samazināšana esot "diskusijas jautājums". Plānoto štatu optimizāciju viņš nesauktu par darbinieku atlaišanu, bet esot loģiski diezgan regulāri veikt šādas darbības pašvaldībā. "Birokrātija vairojas, bet, ja mēs runājam par darba efektivitāti, tad tai virzienā visas darbības notiek ar lielām piepūlēm un ar lielu pretestību," teica Bartaševičs. Viņa ieskatā, pēc štatu samazināšanas pašvaldība darbosies efektīvāk, un gada griezumā paredzēja ietaupījumu apmēram vienu miljonu eiro.
Pašlaik domes priekšsēdētājs plāno samazināt pašvaldības darbinieku skaitu, ir runa par 60 darbiniekiem, aģentūrai LETA sacīja opozīcijas deputāte Ināra Groce (NA/LZP/JV/LRA/LP). Īpaši šī darbinieku skaita samazināšana varētu apdraudēt sociālās pārvaldes darbu, kur darbinieku algas esot 800-1300 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Opozīcijas deputātu ieskatā, varētu rasties situācija, kad pašvaldībai rodas grūtības sniegt pakalpojumus, kas pašvaldībai pēc likuma jāsniedz iedzīvotājiem.
Atlīdzībai pašvaldības budžetā 2023.gadā plānoti 25,8 miljoni eiro jeb par 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Pieaugums saistāms ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, kas no 2023.gada 1.janvāra ir 620 eiro mēnesī, kā arī ar Izglītības pārvaldes izdevumu pieaugumu pedagogu un tehniskā personāla atlīdzībai par 1 007 000, informēja Rēzeknes pilsētas pašvaldībā.
Kā vēstīts, Rēzeknes pilsētas budžetā šogad pietrūkst 3,9 miljonu eiro, liecina informatīvais ziņojums par Rēzeknes pašvaldības budžeta situāciju, ar kuru pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītājas vietniece Jeļena Siliņa ceturtdien, 27.jūlijā, domes sēde iepazīstināja deputātus.
Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes, tostarp Sociālais dienests.
Sagatavotajā ierosinājumā ir paredzēts Sociālajā dienestā samazināt 15 slodzes. Dažas no tām šobrīd ir vakantas, tāpēc reāli atlaisti varētu tikt desmit cilvēki.
