Latgalē vairākās vietās bērzu audzēs savairojušies salnsprīžmeši, bērzus atstājot ar skraju lapu vainagu vai vispār bez lapām, vēsta Valsts meža dienests (VMD).
Dienestā norāda, ka, apsekojot bojātas bērzu audzes Līvānu, Jēkabpils, Preiļu un Rēzeknes novados, ir konstatētas vairākas salnsprīžmešu sugas, tomēr dominējošais kaitēklis ir bērzu mazais salnsprīžmetis.
Kaitēklis novērots kopā ar vēl vairākām kaitēkļu sugām - mazo salnsprīžmeti, lielo salnsprīžmeti un kārklu bālgano lapsprīzmeti.
Dienestā norāda, ka visiem minētajiem kaitēkļiem raksturīga līdzīga attīstības gaita.
Patlaban kāpuri ir jau gandrīz pilnībā izauguši un drīz dosies zemsegā iekūņoties. Tikai vēlu rudenī - septembrī, oktobrī un pat novembrī izšķilsies tauriņi, kas dēs olas bērzu, kā arī citu koku, mizas krokās.
VMD skaidro, ka salnsprīžmešu mātītes, lai arī tauriņi, ir bez spārniem un pārvietojas rāpojot. Tēviņi ir ar pilnībā attīstītiem spārniem un meklē mātītes lidojot. Uz jaunām audzēm parasti izplatās tikko izšķīlušies kāpuri. Izlaižot smalku pavedienu, kas kalpo kā bura, ar vēja palīdzību kāpuri tiek aiznesti kilometriem tālu.
Dienestā uzsver, ka salnsprīžmešiem par saimniekaugu var kalpot daudzas koku sugas, ieskaitot augļu kokus un pat mellenes un dzērvenes.
VMD norāda, ka parasti lapu koki labi kompensē pat pilnīgu lapotnes zudumu, tomēr atkārtotas nograušanas gadījumā atsevišķi koki var arī nokalst. Lielākoties saimnieciskie zaudējumi rodas tikai no koksnes pieauguma samazinājuma.
Vienlaikus dienestā uzsver, lai gan iepriekš nenovājināti bērzi pat pēc pilnīga lapu zuduma jūnijā un jūlijā atjaunos lapotni, augļu dārzos lapu grauzēji var nodarīt nozīmīgu kaitējumu.
VMD iesaka tādā gadījumā rudenī uz augļu koku stumbriem izvietot līmes jostas ap 50 centimetriem augstumā virs zemes. Tā kā mātītes ir nelidojošas, tās, cenšoties nokļūt koku vainagos, tiks šajās līmes jostās noķertas un jaunās paaudzes veidošanās nākamajā pavasarī nenotiks.
Ja šie kaitēkļi novēroti augļu dārzos masveidā, iespējams izmantot bakteriālos augu aizsardzības līdzekļus vai pat ķīmiskos insekticīdus, tomēr VMD atgādina, ka šādi augu aizsardzības līdzekļi nav videi draudzīgi.
VMD uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. VMD misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
