"Delna" lūdz VARAM no amata atstādināt Ogres mēru Helmani

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" lūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) lemt iespēju no amata atstādināt Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (NA), informē organizācija.

"Delna" nosūtījusi vēstuli VARAM, kā arī zināšanai ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un Ārlietu ministrijai ar lūgumu VARAM vērtēt situāciju Ogres novada pašvaldībā un lemt par Helmaņa atstādināšanu no amata.

"Delnas" direktore Inese Tauriņa skaidro, ka biedrības rīcībā ir plaša informācija par iespējamu prettiesisku rīcību Ogres novada pašvaldības un tās priekšsēdētāja Helmaņa darbā. "Delna" aicina VARAM ņemt vērā sniegto informāciju un rīkoties, lai Ogres novada pašvaldībā atjaunotu demokrātiju un tiesiskumu.

"Pateicoties drosmīgiem muzeja darbiniekiem, aktīviem iedzīvotājiem, Ogres pilsoniskajai sabiedrībai, mēs uzzinām par dažādiem normatīvo aktu un ētikas normu pārkāpumiem, kā arī labas pārvaldības principa neievērošanu Ogres novada domē. Mēs neesam gatavi ar to samierināties, un tādēļ prasām atbildīgās iestādes rīkoties, nevis pasīvi noskatīties. Tas skar visu Latvijas sabiedrību, tādēļ mēs nevaram pieņemt atbildi, ka šī ir pašvaldības domes iekšēja lieta," akcentē Tauriņa.

VARAM kompetencē ir veikt pašvaldību uzraudzību, tādēļ "Delna" ar apkopoto informāciju norāda uz novērotiem iespējamiem pārkāpumiem.

Ar Ogres Vēstures un mākslas muzeju saistītā skandāla aizsākums bija Krievijas miljardierim Pjotram Avenam piederošās porcelāna kolekcijas plānotā izstāde Ogres muzejā. Šajā situācijā Ogres novada domes priekšsēdētājs grasījās pats un lika arī citām Ogres novada amatpersonām pārkāpt gan Sankciju likumā noteikto, gan arī rīkoties pretēji Latvijas oficiālajai pozīcijai Ukrainas kara jautājumā, sadarbojoties un atbalstot sankcijām pakļauto Krievijas miljardieri, uzsver "Delna".

Pēc šī novada pašvaldība pret Ogres muzeja darbiniekiem ir sākusi vērst mobingu un bosingu, piemēram, liedzot Ogres muzejam sniegt jebkādu informāciju (mutiski un rakstiski interneta platformā vai citur) bez tās iepriekšējas saskaņošanas ar Ogres novada pašvaldību. Muzeju likums skaidri nosaka, ka tieši pats muzejs - tā direktors nodrošina muzeja funkciju izpildi - muzeja krājuma, pētnieciskā un komunikācijas darba koordinētu īstenošanu. Līdz ar to Ogres novada pašvaldības dome ir prettiesiski iejaukusies Ogres muzeja darbībā, pārliecināta "Delna".

Organizācijas ieskatā Helmaņa rīcība un regulāra publiskā komunikācija liecina par vēlmi iebiedēt Ogres novada pašvaldības domē un iestādēs nodarbinātos. To pastiprina arī pēdējo dienu notikumi, kad Ogres muzeja direktores kabinets tika "aizzīmogots", lai gan šādam "aizzīmogojumam" nav juridiska spēka, un vienīgais mērķis šādai rīcībai ir situācijas dramatizēšana un bijušās muzeja direktores tēla kriminalizēšana, lai iebiedētu citus darbiniekus.

Tāpat par vēlmi iebiedēt citus darbiniekus "Delnas" ieskatā liecina arī apstāklis, ka notika Ogres domes sēde, kurā tika pieņemts lēmums par Ogres muzeja direktores atstādināšanu no amata, informācija par pieņemto lēmumu publicēta sociālajos tīklos, lai gan tās pašas dienas rītā pirms domes sēdes tika saņemts Ogres muzeja direktores rakstisks atlūgums.

'Visi minētie apstākļi liecina ne tikai par normatīvo aktu un ētikas normu pārkāpumiem, bet arī vispārēju labas pārvaldības principa neievērošanu pašvaldības darbā," uzsver biedrība.

Papildus minētajam "Delnas" rīcībā ir informācija arī par citiem pārkāpumiem Ogres novada domes un domes priekšsēdētāja darbā.

Piemēram, Helmanis nu jau vairākkārt ir devies vismaz vienu nedēļu ilgos komandējumos uz Ukrainu, lai nogādātu sniegto palīdzību. "Delnas" ieskatā domes priekšsēdētāja klātbūtne katrā šādā braucienā ir nelietderīga un neliecina par efektīvāko priekšsēdētāja laika un resursu izmantošanu. Turklāt domes priekšsēdētāja funkcijās neietilpst personīga sadarbības veicināšana vai arī valsts vai pašvaldības reprezentēšana. "Delna" aicina VARAM pieprasīt informāciju par Helmaņa komandējumiem, to juridisko pamatojumu un to izmaksām, un vērtēt to lietderību.

"Delnas rīcībā ir nonākusi informācija par to, ka Ogres novada iedzīvotāji vairākkārt ir vērsušies Ogres novada pašvaldībā ar iesniegumiem, informācijas pieprasījumiem un citām vēstulēm. Ogres novada dome regulāri neievēro Iesniegumu likumā noteikto iesniegumu izskatīšanas un atbildes sagatavošanas termiņu, uz iesniegumiem neatbild vispār vai arī atbild, ka informācija nav sniedzama, jo tai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Līdz ar to "Delna" aicina VARAM lūgt Ogres novada pašvaldībai skaidrot iesniegumu izskatīšanas un atbildes sagatavošanas procedūru, kā arī iepazīstināt ar informācijas sarakstu, kurai noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Vēl "Delnas" rīcībā ir informācija, kas liecina, ka Ogres novada pašvaldība patvaļīgi interpretē Informācijas atklātības likuma normas, nosakot ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai, kas neatbilst Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajai ierobežotas pieejamības informācijas definīcijai.

Jau vēstīts, ka jau dažus mēnešus izveidojies konflikts starp Ogres pašvaldības un Ogres muzeja pārstāvjiem.

Pirmdien, 17.aprīlī, īsi pirms Ogres novada domes ārkārtas sēdes, kurā bija plānots lemt par Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktores direktores Evijas Smiltnieces atstādināšanu no amata uz laiku, viņa pašvaldībai uzteikusi darbu, aģentūru LETA informēja direktore.

Kā vēstīts, tiesībsargs, vērtējot Ogres novada pašvaldības lēmumu februārī aizliegt "Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrībai" plānoto sapulci, kuras mērķis bija paust atbalstu Ogres vēstures un mākslas muzejam un tā darbiniekiem, secinājis, ka pastāv pamatotas bažas par veidu, kādā Ogres pašvaldība ierobežo iedzīvotāju pulcēšanās brīvību.

"Progresīvo" Saeimas frakcija aicinājusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Sprindžukuno amata atstādināt Ogres novada domes priekšsēdētāju Helmani.

Intervijā Latvijas Radio Sprindžuks iepriekš vērtēja, ka situācija Ogrē ir dīvaina un "kaut kas nav īsti kārtībā", ja reiz konfliktsituācija turpinās tik ilgu laiku, tomēr viņš nesaskata pamatu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai iejaukties šādu lokālu jautājumu risināšanā.

Latvijā

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos reģistrēti 9 716 jaundzimušie, kas ir par 1 419 jaundzimušajiem jeb 12,7 % mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Diemžēl, bet gadu no gada Latvijā dzimst arvien mazāk bērni.