VIDEO. Gar Limbažu-Alojas ceļa malu klīstošais lācēns nogādāts Rīgas zoodārzā; tam veiks DNS testu

Limbažu-Alojas ceļa posmā novērots mazs lācēns vairākas dienas klīstam gar ceļa malu. Sākotnēji pastāvēja cerība, ka mazuļa māte ir tuvumā, tāpēc dzīvnieks netika traucēts. Tomēr, lai novērstu tā sadursmi ar automašīnām vai tuvējo viensētu suņiem, šodien lācēns ir notverts un Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori to nogādājuši Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, kur tas ievietots karantīnā, informē Elīna Ezeriņa, Dabas aizsardzības pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja.

Sākotnējie novērojumi liecina, ka lācēna uzvedība ir dabiska un reakcija, cilvēkiem tuvojoties, ir agresīva. Visticamāk tas audzis dabiskos apstākļos, nevis pie cilvēkiem, un ir apguvis jau pirmās iemaņas sevis aizstāvēšanai.

Lācēns ir pavisam jauns. Dzimis šajā ziemā. Sākotnēji speciālisti cerēja, ka tas ir noklīdis no mammas un lācene to drīzumā uzmeklēs. Taču pēc vairāku dienu gaidīšanas, lācene neatgriezās.

Lācēna pierē vērojama brūce, liekot domāt, ka tā pamešanas iemesls varētu būt kāds negadījums, kurā cietusi gan lācene, gan lācēns. Taču šādi mēdz notikt arī, ja lācenei ir pirmais metiens un nav vēl pieredzes mazuļu audzināšanā.

Par turpmāko lācēna likteni speciālisti lems pēc karantīnā veiktajiem novērojumiem un veselības stāvokļa noteikšanas. Lācēnam plānots paņemt DNS paraugus, kas tiks nodoti zinātniekiem iekļaušanai Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" izveidotajā lāču DNS paraugu datu bāzē.

Latvijā brūnie lāči (Ursus arctos) ir īpaši aizsargājami dzīvnieki. Tie ir lielākie no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150kg, bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300kg. Brūnā lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu un tam nav dabisko ienaidnieku. Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji. Jauktu koku mežu zonā priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm. Ziemas guļas migas lācis iekārto dabiskās slēptuvēs, pēc iespējas sausākās vietās un ūdens tuvumā. Ikdienā tas nav agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku. Cilvēkam bīstams lācis var kļūt, ja ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas, tas ir ievainots, kā arī lāču mātītes ar mazuļiem.

Ja esi pamanījis savvaļā lāci:

• netuvojies lācim, nemēģini to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus,

• iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom no tikšanās vietas,

• ja lācis tavu klātbūtni nav pamanījis un dodas citā virzienā, uzvedies klusu, kamēr lācis aiziet, lai nepievērstu sev lāča uzmanību,

• ja lācis tevi ir pamanījis un izrāda interesi, atkāpies, negriežot lācim muguru un trokšņojot.