Veselības ministrijas (VM) nozares organizācijām piedāvātie kritēriji, pēc kādiem strādāt ķirurģijā, traumatoloģijā, dzemdniecībā, ginekoloģijā un pediatrijā, ir jāpietuvina reālajai situācijai, pauž SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" (DRS) valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.
Viņa ieskatā VM redzējumā ir daļa kritēriju, kuri ir pieņemami, un daļa, pie kuriem būtu vēl jāpiestrādā, piemēram, speciālistu nodrošinājums tādā apjomā, kurš atbilst kvalitātes kritērijiem.
"Ja izvirzām kvalitātes rādītājus, jāpanāk, lai nav tā, ka plānveida pakalpojumu sniedzēji tiek vērtēti vienlīdzīgi ar neatliekamās palīdzības sniedzējiem, kuru darbs ir komplicētāks un kurā ir vairāk risku," pauda Semjonovs.
Viņaprāt, raugoties tieši uz DRS, patlaban būtisks jautājums ir Traumatoloģijas nodaļas noslodze. Pašlaik pacientu plūsmas intensitāte un hospitalizāciju skaits ir tāds, ka personāls strādā uz izdegšanas robežas, uz vienu ārstējošo ārstu stacionārā nodaļā ir ne mazāk kā 10 pacienti, jau nerunājot par traumpunktu, kur pie sezonalitātes svārstībām diennaktī reizēm mēdz būt ap 90 pacientu. Šis Daugavpils slimnīcai ir visproblemātiskākais jautājums.
Semjonovs domā, ka būtu jāsaprot, kāds ir galvenais uzdevums, kuru, nosakot šos kvalitātes rādītājus, vēlas atrisināt VM. Ja uzdevums ir nostiprināt un saglabāt esošo potenciālu, tad tas ir viens, bet, ja uzdevums ir aizvērt un likvidēt profilus, kur, pēc kāda eksperta domām, nav pienācīgas pacientu plūsmas intensitātes, tad tas ir otrs. Jāņem vērā, ka šiem profiliem ir svarīga funkcija atslogot lielākus medicīnas centrus.
Pie parējām lietām būs nedaudz jāpiestrādā, jāizanalizē, jāizvērtē, un ir jāsaprot, ka darbs vēl turpinās, akcentēja slimnīcas pārstāvis. Patlaban VM saņēmusi slimnīcu pārstāvju redzējumu, analīzi, vērtējumu. Slimnīcas vadītājs uzskata, ka viss ir jāpietuvina reālajai situācijai, nevis tam, kā to paredz Eiropas standarti, un ir jāvadās no sistēmai pieejamajiem cilvēkresursiem. Tas varētu būt viens no VM kritērijos iekļaujamajiem aspektiem - speciālistu trūkuma apstākļos deleģēt konkrētas funkcijas apmācītam profilētam vidējam personālam, ārstu palīgiem.
Ja tiks ņemti vērā slimnīcu pārstāvju precizējumi, šie VM kritēriji nenovedīs līdz profilu vai nodaļu slēgšanai DRS, domā slimnīcas valdes loceklis.
Gultu fonda samazinājums vai konkrēta profila darbības ierobežošana varētu būt vairāk saistīta ar līdzekļu nepietiekamību pašreizējā finansēšanas modeļa dēļ. Ja tajā nekas būtiski nemainīsies, tad DRS turpmāk vienkārši nespēs vairs uzturēt tos papildu atbalsta posteņus, kuri šobrīd atslogo, piemēram, traumatoloģijas profila ārstus, pārņemot daļu no viņu funkcijām un ļaujot vairāk pievērsties ārstēšanas procesam, skaidroja Semjonovs.
Ņemot vērā tos precizējumus, kurus šobrīd izvirzīja slimnīcu pārstāvji, Semjonovam šķiet, ka kopējam redzējumam ir jābūt loģiskam un vēl ir jāsaprot, kāda būs galīgā versija, līdz kurai būs iespējams nonākt un kura tiks apstiprināta - viss ir atkarīgs no realizācijas. Pagaidām šķiet, ka viss ir norit loģiski - ir novērstas kļūdas un nepilnības, kuras tika novērotas iepriekšējos, pirms dažiem gadiem piedāvātajos variantos. Pašlaik VM redzējums ir tikai sākuma stadijā, pavisam drīz varētu izkristalizēsies kaut kas pamatīgāks.
Reģionālajām slimnīcām citas izvēles īsti arī neesot, uzskata Semjonovs, jo tām draud ar finansējuma nepiešķiršanu, ja netiks īstenotas reformas. Viņš prognozē, ka paies vismaz mēnesis, lai rastu kopsaucējus, kas tiešām atbilst kvalitātes uzlabošanai un kontrolei un vienlaikus negatīvi neietekmēs veselības aprūpes pieejamību.
Viņaprāt, vēl ir par agru runāt par negatīvām sekām, jo viss vēl ir izstrādes procesā. Bet, ja tiktu pieņemts tagadējais variants, tad slimnīcai rastos daudz jautājumu un problēmu. Semjonovs mudina sagaidīt gala rezultātu, jo tad par to varēs runāt plašāk, pauž DRS vadītājs.
Kā jau vēstīts, VM izstrādājusi un nodevusi nozares organizācijām vērtēšanai kritērijus, pēc kādiem strādāt ķirurģijā, traumatoloģijā, dzemdniecībā, ginekoloģijā un pediatrijā. "Šie kritēriji tiek pieteikta kā jauna reforma, taču jau tagad ir skaidrs, ka slimnīcas tos nevarēs izpildīt, jo trūks gan medicīnas darbinieku, gan finansējuma. Tādēļ līdz aprīļa vidum sniegsim savus komentārus par jaunajām iecerēm," sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
