Egļu mizgrauža dēļ plāno izsludināt ārkārtējo situāciju vairākās pašvaldībās

Lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgrauža bojājumus egļu mežaudzēs, otrdien Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē tika atbalstīts Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikums šogad izsludināt ārkārtējo situāciju vairākās Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģiona pašvaldībās, aģentūru LETA informē ZM.

Ministrijā norāda, ka šo jautājumu plānots skatīt 28.marta Ministru kabineta sēdē.

Kā atzīmē ZM, pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" informācijas, 2022.gadā bija vērojama ļoti augsta mizgrauža lidošanas aktivitāte.

Vienlaikus arī dati par mizgrauža savairošanās prognozēm 2023.gadā liecina, ka ir iespējama masveida egļu mežaudžu bojāeja Vidzemes reģionā, kā arī ievērojami pieaugs egļu mežaudžu apdraudējums Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionā.

ZM informē, ka tā ir veikusi papildu situācijas izvērtēšanu, noteikusi, kādi saimnieciskie darbi ierobežojami un kādi meža aizsardzības pasākumi jāveic, lai novērstu apjomīgus mizgraužu postījumus.

Ministrijā uzsver, ka svarīgi ir laikus ierobežot mizgraužu izplatību, ņemot vērā, ka tas var ļoti negatīvi ietekmēt valsts tautsaimniecību, izraisot neatgriezeniskas negatīvas pārmaiņas mežaudžu struktūrā, ekonomiskus zaudējumus un koksnes kvalitātes pazemināšanos.

Jau ziņots, ka mizgraužu bojāto audžu platība 2022.gadā palielinājusies vairākas reizes, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Pēc VMD datiem, 2022.gadā sanitārie atzinumi par audzes nociršanu vienlaidus sanitārajā cirtē egļu astoņzobu mizgraužu bojātās egļu audzēs izsniegti ap 2300 hektāros meža, savukārt iepriekšējos gados šis skaitlis svārstījies 550-850 hektāru robežās.

VMD Meža resursu pārvaldības departamenta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs skaidroja, ka visplašākie un intensīvākie kaitēkļa bojājumi vērojami Vidzemē - Madonas, Cēsu, Valmieras, Smiltenes un Gulbenes novados - un Sēlijā. Tāpat 2022.gadā straujš bojāto platību pieaugums bijis arī Rīgas reģionā, savukārt mierīgāka situācija ir bijusi Kurzemes mežos.

Purs skaidroja, ka 2022.gads bija labvēlīgs mizgraužu attīstībai, rezultējoties ļoti augstā lidošanas aktivitātē visas sezonas garumā, salīdzinot ar 2021.gadu. Savukārt karstais laiks vasaras otrajā pusē un siltais rudens sekmēja agresīvu otrās paaudzes vaboļu invāziju novājinātās egļu mežaudzēs. Mizgraužu otrās paaudzes aktivitāti zinātnieki novērojuši vēl novembra sākumā.