Bīstama situācija Jelgavā: pašvaldība aizliedz ekspluatēt daudzdzīvokļu mājas Loka maģistrālē balkonus

Attēlam ir ilustratīva nozīme. © f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Februārī no daudzdzīvokļu mājas Jelgavā, Loka maģistrālē 23, viena balkona atdalījās margas, un līdz bīstamības novēršanai Jelgavas pilsētas pašvaldības būvvalde ir aizliegusi ekspluatēt šīs mājas balkonus.

Ēkas pārvaldnieks SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" (JNĪP) norobežojis bīstamo zonu zem balkoniem, un balkonu nesošo konstrukciju bīstamība dzīvokļu īpašniekiem jānovērš līdz 1.jūnijam.

Minētajā ēkā problēmas balkonu tehniskā stāvokļa dēļ ir bijušas jau pirms vairākiem gadiem, 2014.gadā atsevišķi balkoni atjaunoti, pauž pašvaldībā. JNĪP, mājas ikgadējās apskates laikā novērtējot pārējo balkonu tehnisko stāvokli, dzīvokļu īpašniekiem piedāvāja veikt mājas tehnisko apsekošanu, taču viņi šādu lēmumu nepieņēma. Savukārt 2020.gada maijā no ēkas 6. stāva balkona atdalījās tā margas. Lai pārliecinātos par ēkas drošību, pārvaldnieks organizēja pārējo balkonu tehnisko apsekošanu, konstatējot vairāku balkonu bojājumus. Pamatojoties uz apsekošanas atzinumu, 2022.gadā tika izstrādāts balkonu atjaunošanas projekts, bet līdz šim brīdim tā realizācija nav sākta. Daudzdzīvokļu mājā Loka maģistrālē 23 ir 108 dzīvokļi, 65 dzīvokļiem ir balkons.

JNĪP tehniskais direktors Oļegs Kukuts stāsta, ka šī Jelgavā nav vienīgā ēka, kuras balkoni ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī. Lielākoties visu padomju gados būvēto daudzdzīvokļu māju balkoniem un lodžijām nepieciešams remonts, jo to metāla un dzelzsbetona konstrukcijas laikapstākļu ietekmē korodē un izdrūp, līdz ar to zaudē nestspēju. Pēc JNĪP datiem, jau 2019.gadā remonts bija vajadzīgs vismaz piektajai daļai no visiem uzņēmuma apsaimniekoto namu balkoniem. "Visu mūsu apsaimniekošanā esošo māju dzīvokļu īpašniekiem esam piedāvājuši lemt par ēkas tehnisko apsekošanu, kas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem jāveic reizi desmit gados. Diemžēl lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku tam nepiekrīt, jo tās ir papildu izmaksas. Taču jāsaprot, ka par savu īpašumu ir atbildīgi paši dzīvokļu īpašnieki - viņi ir tie, kuri lems, kas notiks ar māju," tā Kukuts.

Saskaņā ar Civillikuma 1084. pantu katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem, skaidro pašvaldībā. Ja būves īpašnieks vai valdītājs, pretēji attiecīgās varas pieprasījumam, nenovērš draudošās briesmas, tad attiecīgai iestādei, raugoties pēc apstākļiem, būve jāsaved kārtībā vai arī pavisam jānojauc uz īpašnieka rēķina.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais