Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs aicina iedzīvotājus būt pacietīgiem un saprātīgiem
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) videoierakstā sociālajos tīklos aicina iedzīvotājus būt pacietīgiem un saprātīgiem, atbrīvojot savus īpašumus no ūdens.
Šorīt plkst.08.50 ūdens līmenis Daugavā Jēkabpilī 6,70 metri virs stacijas nulles līmeņa, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Līmenis krities par vairāk kā diviem metriem kopš sestdienas, kad īsi pēc plkst.9 ūdens līmenis bija pacēlies līdz 8,92 metriem virs novērojumu stacijas nulles punkta. Brīdinājuma līmenis nomainīts no augstākā - sarkanā, uz oranžo.
Vakar vakarā Ragainis informēja, ka plūdu bīstamība Jēkabpilī ir krietni samazinājusies. Civilās aizsardzības komisijas sēdē tehniskie darbinieki informēja, ka dambja glābšanas un uzturēšanas darbi ir veikti 850 metru posmā, ir veikti arī visi tie darbi, kas bija nepieciešami dambja sakārtošanai.
Pilsētā notiek ūdens atsūknēšana. Tā kā ūdens līmenis ir krities un dambis "daudz maz" nostiprināts, ledus daudzums ir mazinājies, līdz ar to mazinājies spiediens uz dambi, norāda Ragainis.
"Augšpus pa straumi ledus nav, un bīstamība ir būtiski samazinājusies, tāpēc iedzīvotāji, kuri bija evakuēti no Bebru ielas līdz pareizticīgo klosterim, var atgriezties mājās kopš plkst.18 otrdienas vakarā. Ir atļauts atgriezties arī Celtnieku mikrorajona iedzīvotājiem. Dambis tiek monitorēts katru stundu - ja radīsies kaut mazākā bīstamība, iedzīvotājiem atkal būs nepieciešams evakuēties. Īpaši tas attiecas uz Celtnieku mikrorajonu," video saka priekšsēdētājs.
"Ir jāizsūknē akas, jāizsūknē pagalmi, pagrabi. Tiem, kam ir akas - nelietojiet to ūdeni pārtikā! Gaidām, kamēr atsūknējam, kamēr nomainās ūdeņi, jo nevaram pateikt, ka ūdeņi ir lietojami pārtikā," saka Ragainis.
Priekšsēdētājs gan skaidroja, ka bīstamība joprojām saglabājas, bet tā vairs nav tik liela. Turpinās darbs pie applūdušo teritoriju atsūknēšanas pilsētas dienvidaustrumu pusē. "Nedomājiet, ka tas ir tā - atnācām, iemetām sūkni un pumpējam. Tā tas gluži nav, " skaidroja mērs. Atsūknēšana notiek pēc plāna, sadarbībā ar hidrologiem, kuri ir izstrādājuši kartes un palīdz izdarīt pareizos secinājumus, uz kuru pusi ūdeni novadīt, lai neciestu vēl vairāk īpašumu.
"Esiet saprātīgi! Mēs nevaram vienā dienā pateikt: ūdens pilsētā vairs nav! Mums ļoti ilgi un skrupulozi vajadzēs strādāt, lai šīs teritorijas atbrīvotu. Uzliekot jaudīgus sūkņus, nenozīmē, ka tas var izsūkt uzreiz visu ūdeni. Tās ir vairākas diennaktis, kamēr sūknis cīnās ar 10 vai 20 centimetriem, jo applūdušās platības ir ļoti lielas," saka Ragainis.
Lielo sūkņu Jēkabpilij pašlaik pietiek, jo palīdz gan Daugavpils, gan citas pilsētas. Taču mazo sūkņu daudzums esot ierobežots. Mērs aicina iedzīvotājus izmantot pašu sūkņus, ja tādi ir, un aicina atsūknēt akas,pagrabus, domājot, uz kurieni šo ūdeni novadīt.
Vislabāk, ja ūdens tiktu sūknēts uzreiz pāri dambim uz Daugavu, jo kanalizācija un lietus ūdens novade nespēj šo visu ūdeni uzņemt. Ja šo atsūknēto ūdeni lies kanalizācijā, tad, visdrīzāk, tā vienā brīdī vairs nebūs izmantojama sadzīves vajadzībām, norāda priekšsēdētājs.
Ragainis aicina nepieciešamības gadījumā vērsties pašvaldībā pēc padoma vai palīdzības, lai mēģinātu atrast, kurp plūdu ūdeni sūknēt. "Sāksim ar visbīstamākajām vietām un iesim uz mazāk bīstamām," bilda mērs.