Jēkabpilī izsludināts sarkainais brīdinājums: situācija ir nemainīgi bīstama

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Plūdu situācija Jēkabpils novadā ir kontrolēta, bet nemainīgi bīstama, aģentūrai LETA pauda novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP).

Šodien applūdusi Jēkabpils Daugavsala, pār to no Daugavas veļas ūdens ar straume, liecina sociālajos tīklos publicēti video. Salā ieplūdis ūdens, kas tek pāri pārgāznei, kas regulē ūdens līmeni pilsētā, un ir labi, ka tas aiztek, jo pārgāzne noņem spiedienu no dambjiem, kas sargā no pārplūšanas pilsētu, situāciju komentēja novada izpilddirektors Uldis Skreivers.

Jēkabpils Daugavsalā atrodas pilsētas attīrīšanas ierīces un viena dzīvojamā ēka, kuras īpašniece uzturoties otrajā stāvā un nevēlas evakuēties. Savukārt attīrīšanas ierīces ir veidotas tā, lai būtu pasargātas no plūdiem, informēja novada domes priekšsēdētājs.

Kā skaidro pašvaldība, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas no plūdiem pasargā dambis, kas izveidots apkārt attīrīšanas iekārtu teritorijai Daugavsalā. Savukārt "Jēkabpils ūdens" nodrošinot nepārtrauktu operatora klātbūtni, kas sniedz aktuālo informāciju par attīrīšanas iekārtu darbību.

"Attīrīšanas iekārtas joprojām darbojas stabili, traucējumi nav konstatēti," uzsver pašvaldība, "ir cēlies ūdens līmenis attīrīšanas iekārtu izplūdē, tomēr tas aizvien netraucē attīrīšanas iekārtu darbībai. Applūšanas risks attīrīšanas iekārtām "Daugavsala" ir minimāls, bet pavisam to izslēgt nevar."

Jēkabpilī ūdens kopš rīta ūdens līmenis ir krities. Ledus izkustējies un aizgājis pa Daugavu nedaudz uz leju - uz Prižiem un Zeļķu tilta pusi, kur pārplūduši ceļi. Aiz Zeļķu tilta uz leju jau ir no ledus brīvs, pie Pļaviņām ūdens līmenis krītas. No rīta ūdens Jēkabpilī uzkāpa gandrīz līdz sarkanajam līmenim, bet tad pusdienlaikā līmenis nokritis par aptuveni pusmetru, informēja pašvaldībā.

Bīstamākā vieta ir Prižos, Krustpils pagastā, un Sakas salā, no turienes jāevakuē cilvēki. Kad cilvēkiem piedāvā evakuēties, nereti viņi atsakās un piekrīt tikai tad, kad situācija ir jau traģiska, tad jābrauc ar laivu pāri pļavām, pauda Ragainis. "Šodien evakuējām kundzi ar kustību traucējumiem, viņai ir 96 gadi," piebilda politiķis.

Plūdu vietās tiek nodarbināti divi jaudīgi sūkņi, pie dambja pārsūknējot ūdeni, kas sūcas no zemes, atpakaļ uz Daugavu, jo paaugstinājies gruntsūdeņu līmenis. Darbi notiek bez pārtraukuma. Dienesti strādā, liek smilšu maisus, aizvērta satiksme uz ielas, kas vistuvāk pie Daugavas. "Lielākās problēmas ir ar tūristiem, kas atbraukuši skatīties plūdus," izteicās Ragainis. Atbraukušie neizprotot notiekošo un nezinot, kur uzturēties var būt bīstami.

Vietās, kuras draud applūst, preventīvi tiek atslēgta elektrība, bet kur ūdens līmenis krītas, tur to var pieslēgt atpakaļ. Pašlaik tāda vieta ir dārzu kooperatīvs "Veselība" sešus kilometrus uz augšu no Jēkabpils, kur neviens nedzīvo.

Situācija visu laiku mainās, pašvaldības vadība seko tai līdzi, strādā glābšanas dienesti, pašvaldības policija, pauda Ragainis. No droniem safilmētajos materiālos redzam, ka būs lieli materiālie zaudējumi nekustamajiem īpašumiem, bet mums svarīgākais, lai visi paliek dzīvi, uzsvēra Ragainis.

Latvijā

Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”

Svarīgākais