Ķemeros palu ūdeņos cietušas 20 mājas

© f64.lv, Kaspars Krafts

Ķemeros pāragro palu ūdeņi uzplūduši ap 20 mājām, informē Ķemeru iedzīvotāju biedrības pārstāvis Mārtiņš Stulpiņš.

Ap mājām ūdens nav daudz, ar zābakiem var izbrist. Lielāka vai mazāka applūšana Ķemeros notiek katru gadu. Stulpiņš apgalvo, ka Nacionālā parka administrācija neatļaujot tīrīt Vēršupītes gultni, kas varētu uzlabot situāciju. Vēršupīte neesot tīrīta aptuveni 20 gadus, jo "parkam svarīgāki ir kukainīši", pauda ķemernieks.

Savukārt sociālajā tīklā "Facebook" vairāki Ķemeru grupas dalībnieki Stulpiņa ierakstu komentējuši, uzsverot, ka "tā notiek katru gadu", vienīgi neparasti, ka plūdi sākušies jau janvārī, ne pavasarī.

Situāciju Ķemeros var uzlabot meliorācijas sistēmas sakārtošana, jo te vienmēr bijis augsts gruntsūdens līmenis, un Vēršupīte nav pie vainas, domā ķemerniece Agnese Balandiņa. Meliorācijas sistēmas uzlabošana jau esot sākta. Tāpēc vairākās vietās, kur ūdens bijis citus gadus, pašlaik vairs neesot uzplūdis. Tomēr šāds ūdens daudzums ap dzīvojamām mājām kā tagad pēdējoreiz novērots pirms gadiem desmit, pauda Balandiņa.

Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas attālākā daļa tās rietumu galā, atrodas apmēram piecus kilometrus no pludmales, Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Dibināta kā dziednieciskais kūrorts purvainā vietā.

Latvijā

Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”

Svarīgākais