Ķemeros palu ūdeņos cietušas 20 mājas

© f64.lv, Kaspars Krafts

Ķemeros pāragro palu ūdeņi uzplūduši ap 20 mājām, informē Ķemeru iedzīvotāju biedrības pārstāvis Mārtiņš Stulpiņš.

Ap mājām ūdens nav daudz, ar zābakiem var izbrist. Lielāka vai mazāka applūšana Ķemeros notiek katru gadu. Stulpiņš apgalvo, ka Nacionālā parka administrācija neatļaujot tīrīt Vēršupītes gultni, kas varētu uzlabot situāciju. Vēršupīte neesot tīrīta aptuveni 20 gadus, jo "parkam svarīgāki ir kukainīši", pauda ķemernieks.

Savukārt sociālajā tīklā "Facebook" vairāki Ķemeru grupas dalībnieki Stulpiņa ierakstu komentējuši, uzsverot, ka "tā notiek katru gadu", vienīgi neparasti, ka plūdi sākušies jau janvārī, ne pavasarī.

Situāciju Ķemeros var uzlabot meliorācijas sistēmas sakārtošana, jo te vienmēr bijis augsts gruntsūdens līmenis, un Vēršupīte nav pie vainas, domā ķemerniece Agnese Balandiņa. Meliorācijas sistēmas uzlabošana jau esot sākta. Tāpēc vairākās vietās, kur ūdens bijis citus gadus, pašlaik vairs neesot uzplūdis. Tomēr šāds ūdens daudzums ap dzīvojamām mājām kā tagad pēdējoreiz novērots pirms gadiem desmit, pauda Balandiņa.

Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas attālākā daļa tās rietumu galā, atrodas apmēram piecus kilometrus no pludmales, Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Dibināta kā dziednieciskais kūrorts purvainā vietā.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.