Daugavpilī redzams mākslas cenzūras gadījums, uzskata Nacionālā mākslas muzeja direktore

Daugavpilī notikušais, kad pašvaldības un garīdzniecības spiediena rezultātā no Rotko centra izstādes tika aizvākti trīs mākslas darbi, ir mākslas cenzūras gadījums, šādu vērtējumu intervijā TV3 pauda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Kā iepriekš vēstīja Latvijas Radio, pēc Daugavpils pašvaldības spiediena Marka Rotko mākslas centrs izņēmis no ekspozīcijas trīs pirms mēneša atklātas igauņu keramiķa Sandersa Raudsepa personālizstādes "Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē" darbus - "Tauta ir aunu bars", "Juzy" un "Dicksus". Mākslinieks ciklā "Tavs alternatīvais Jēzus" dažādos veidos interpretējis krustu, tai skaitā izvietojot uz tā vīriešu fallus. Pēc izstādes atklāšanas mākslas centrs un Daugavpils dome saņēmuši virkni reliģisko konfesiju, dažādu kultūras biedrību un iedzīvotāju vēstuļu ar izstādes nosodījumu un aicinājumu ekspozīciju noņemt.

Nacionālā mākslas muzeja direktore intervijā TV3 pauda, ka saistībā ar notikušo var runāt par cenzūras gadījumu, kad amatpersonas iejaucas mākslas institūcijas darbā, kurai dod naudu.

Lāce atsaucās uz Satversmes 100.pantu, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību un cenzūra ir aizliegta. Viņa domā, ka arī Kultūras ministrijai būtu jāiesaistās šī jautājuma risināšanā.

Mākslas ekspertes skatījumā, ja netiks pievērsta uzmanība šim gadījumam, šādu situāciju skaits var augt un var tikt zaudēta mākslinieciskā brīvība.

Rotko centra vadītājs Māris Čačka piebilda, ka lūgums aizvākt darbus viņam bijis pārsteigums, jo laikmetīgās mākslas izstādes centrā bijušas arī līdz šim, bet tādu reakciju nav izraisījušas.

Pēc viņa vārdiem, šoreiz iejaukusies garīdzniecība, viņam pietrūcis argumentu cīnīties un nācies piekāpties pašvaldībai - sākumā no izstādes izņemts viens darbs, bet pēc Daugavpils vicemēra viesošanās izņemti vēl divi darbi.

Čačka atzina, ka viņam pastāv zināmas bažas, vai nenāksies zaudēt amatu.