Privātmājas īpašnieces visautļautība - uzbūvē žogu tā, lai citiem liegtu pieeju pie Daugavas

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Ogres novada pašvaldība ir uzdevusi kādai privātīpašniecei nojaukt Daugavas krasta tauvas joslā uzbūvētu žogu, liecina Ogres novada pašvaldības domes sēdes lēmums.

Aizsargjoslu likums paredz, ka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās desmit metrus platā joslā aizliegts būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tai skaitā nožogojumus, ar atsevišķiem, īpaši noteiktiem izņēmumiem.

Pašvaldība atgādina, ka ikvienam krasta zemes īpašniekam jāievēro tauvas joslas noteikumi un viņš tajā nedrīkst neko būvēt, jo tā zemes īpašumu plānos tiek noteikta kā lietošanas tiesību ierobežojums.

Diemžēl ir nekustamo īpašumu īpašnieki, kuri likumā noteikto aprobežojumu ignorē un ūdenstilpes krasta tauvas joslu norobežo, padarot to nepieejamu citiem.

Tā tas ir noticis arī Daugavas upes krasta tauvas joslā krastā Ogrē, Akmeņu ielā 60, kur nekustamā īpašuma īpašnieki, tauvas joslā līdz pašai upei uzceļot žogu un izvietojot aizslēgtus vārtiņus, ir ignorējuši Aizsargjoslu likumā noteikto.

Ogres novada pašvaldības būvvaldes būvinspektors, vairākas reizes apsekojot šo nekustamo īpašumu, konstatējis, ka tajā ir izveidots prettiesisks nožogojums.

Savā atzinumā būvinspektors norādījis, ka pa nekustamo īpašumu Akmeņu ielā 58 un Akmeņu ielā 60 kopējo robežu posmu virzienā uz Daugavas upi ir ierīkots metāla drāšu pinuma žogs, kas stiepjas līdz izbūvētajai atbalsta sienai un norobežo krastu. Žogā ir ierīkoti metāla vārtiņi gājējiem, taču gājējiem tie vaļā neveras, jo aprīkoti ar piekaramo slēdzeni. Gar nekustamā īpašuma Akmeņu ielā 60 žoga iekšējo malu līdz atbalsta sienas malā ierīkotajiem vārtiņiem sastādīts blīvs tūju dzīvžogs.

Pašvaldība ir vairākkārt informējusi nekustamā īpašuma Akmeņu ielā 60, Ogrē, īpašnieci par būves pārbaudi un aicinājuši demontēt tauvas joslā nelikumīgi izbūvēto žogu. Diemžēl īpašniece šos aicinājumus ignorē - žogs, kas izbūvēts tuvāk par 10 metriem no Daugavas upes krasta, nav demontēts un atrodas tajā paša vietā ar aizslēgtiem vārtiņiem, nenodrošinot brīvu pārvietošanos pa tauvas joslu un tās publisku lietošanu, kā to paredz Zvejniecības likums. Ar pašvaldības būvvaldi īpašniece nekomunicē.

Domes sēdē pieņemts lēmums uzlikt par pienākumu nekustamā īpašumā Akmeņu ielā 60, Ogrē, īpašniecei mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas demontēt desmit metrus garo nožogojumu tauvas joslā.

Gadījumā, ja īpašniece lēmumā noteiktajā laikā neveiks šī nožogojuma demontāžu, to izdarīs Ogres novada pašvaldības SIA "Ogres namsaimnieks" un visus ar demontāžu saistītos izdevumus pašvaldība piedzīs no nekustamā īpašuma īpašnieces.

Pašvaldība informē, ka šī nebūt nav vienīgā vieta Ogres novada teritorijā, kur netiek ievērota tauvas joslai noteiktie ierobežojumi un tiek liegta brīva piekļuve Daugavas un citu upju ūdeņiem.

Domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) uzsver, ka normatīvajos aktos noteiktās prasības ir jāievēro visiem; būvvaldei ir uzdots veikt Daugavas krastu apsekošanu novada teritorijā, jo sūdzības par tauvas joslas neievērošanu pašvaldība saņem, piemēram, arī no Lielvārdes iedzīvotājiem. Ja tiks konstatēta tauvas joslu prettiesiska norobežošana un nekustamā īpašuma īpašnieki žogus vai citas būves tauvas joslā nedemontēs labprātīgi, tad pašvaldībai nāksies pieņemt lēmumu par nojaukšanu piespiedu kārtā.

Latvijā

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.