Latvijas reģionos trūkst ārstu, kuri konsultē bērnus un jauniešus līdz 18 gadu vecumam
Latvijas reģionos ir liels to ārstu speciālistu trūkums, kuri konsultē bērnus un jauniešus līdz 18 gadu vecumam, aģentūrai LETA pauda labdarības organizācijas "Ronald McDonald House Charities" Latvija (RMHC Latvija) izpilddirektore Guna Caune.
Šobrīd speciālisti galvenokārt ir koncentrēti Rīgā vai atsevišķos gadījumos pieejami reģionālajās medicīnas iestādēs. Pieprasījums pēc šādām konsultācijām ir ar augošu tendenci. Tostarp Caune aicina ņemt vērā, ka vairums gadījumos vecākiem ar bērniem, kuri dzīvo Latvijas reģionos nav resursu, lai nogādātu bērnus uz Rīgu vai uz reģionālajām medicīnas iestādēm.
Caune norādīja, ka 1989.gadā tika pieņemta ANO Bērnu tiesību Konvencija, savukārt 1998.gadā Latvijā - Bērnu tiesību aizsardzības likums, kurā viena no galvenajām pamattiesībām ir bērna sociālās tiesības, kas ietver bērniem tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi, ko nosaka valsts programma.
Likumā ir noteikts, ka bērna tiesību aizsardzība īstenojama, sadarbojoties ar ģimeni, valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un citām fiziskajām un juridiskajām personām. Tāpat likums nosaka, ka arī bērna tiesības un brīvības tiek nodrošinātas visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas, tai skaitā neatkarīgi no bērna un viņa vecāku, dzīvesvietas valstī un mantiskā un veselības stāvokļa.
Caune uzsvēra, ka lai arī nenoliedzami svarīga ir primārā veselības aprūpe, ko sniedz ģimenes ārsti, tomēr tikpat kritiski svarīga ir arī sekundārā medicīniskā aprūpe, īpaši bērniem. Tās ir ārstu speciālistu konsultācijas, kuru laikā ir iespējama agrīna veselības problēmu diagnostika, kas ļauj izvairīties no nopietnām veselības problēmām nākotnē un uzsākt savlaicīgu ārstēšanu. Līdz ar to aktuāls ir jautājums par pakalpojumu, kas tieši ietekmē bērnu veselību un labklājību pieejamību visā Latvijā.
Caunes vērtējumā, būtiska nozīme ir sadarbībai ilgtermiņā. Tas nozīmē sadarbību starp valsts, pašvaldības institūcijām, ģimenes ārstiem un nevalstiskā sektora organizācijām, kuras ar saviem pakalpojumiem var palīdzēt valstij un nodrošināt nepieciešamos vai iztrūkstošos pakalpojumus Latvijas reģionos.
Tāpat sadarbība nozīmē informācijas apmaiņu par vajadzībām un pakalpojumu pieejamību reģionos, kā rezultātā iespējama esošo nevalstiskā sektora organizāciju sniegto pakalpojumu paplašināšana un jaunu pakalpojumu izveide un nodrošināšana.
Tikpat būtiski, Caunes vērtējumā, ir arī valsts un pašvaldību sektora un biznesa vides finansiālais atbalsts nevalstiskā sektora organizācijām pakalpojumu nodrošināšanai kopumā visā Latvijā vai konkrētos reģionos.
Viņa norādīja, ka kvalitatīvam sadarbības procesam būtu svarīgi, ka nacionālajā likumdošanā iestrādātā norma, ka bērniem ir tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi, tiktu nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas, sadarbojoties visām procesā iesaistītajām pusēm.
Praksē tas varētu realizēties kā visas Latvijas bērniem pieejamo veselības pakalpojumu pieejamības kartes izveide - ne tikai primārās veselības aprūpes pakalpojumu, kurus nodrošina ģimenes ārsti, bet arī sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu. Sekojoši nevalstiskā sektora organizācijas, reaģējot uz apkopotajiem datiem, varētu veidot sadarbības modeli, kā kopējiem spēkiem nodrošināt iztrūkstošos vai papildu nepieciešamos veselības pakalpojumus reģionos.
NVO sektora organizācijas jau šobrīd nodrošina dažādus pakalpojumus bērniem Latvijas reģionos. Piemēram, kopš 2010.gada labdarības organizācijas RMHC Latvija programma bērnu un jauniešu "Mobilais veselības aprūpes centrs" (MVAC) īsteno bērnu tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi, nodrošinot savlaicīgas un kvalitatīvas bezmaksas ārstu speciālistu konsultācijas bērniem līdz 18 gadu vecumam tuvāk viņu dzīvesvietai.
Sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un citu medicīnas iestāžu ārstiem MVAC trīs līdz četras reizes nedēļā dodas izbraukumos uz vairāk kā 40 vietām Latvijā. Komandā ir 20 ārsti, kas nodrošina 11 specialitāšu ārstu medicīniskās konsultācijas - bērnu pneimonologa, otolaringologa, bērnu neirologa, oftalmologa, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta, logopēdijas speciālista, alergologa, bērnu endokrinologa, bērnu gastroenterologa, dermatologa un bērnu ķirurga/ortopēda konsultācijas. 12 gadu laikā ir sniegtas vairāk kā 51 000 medicīniskās konsultācijas bērniem visos Latvijas reģionos.
Lai sekmīgi organizētu MVAC darbību ir izveidojies plašs koordinatoru tīkls visā Latvijā, kurā ir ģimenes ārsti, pašvaldību sociālie dienesti, skolu un pirmsskolu medmāsiņas un ārsti, sociālās aprūpes centri, sadarbības nevalstiskās organizācijas - SOS bērnu ciemati, Dižvanagi, Daudzbērnu ģimeņu biedrība "Lielas ģimenes" un citi -, ar kuru atbalstu tiek veidoti bērnu pieraksti pie mūsu speciālistiem.
Pēc savas iniciatīvas, apzinot sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un vajadzības bērniem Latvijas reģionos, labdarības organizācija nodibināja arī kontaktus ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un atbildīgajām amatpersonām. Ir novadi un vietas Latvijā, ar kuriem tā aktīvi strādā jau daudzu gadu garumā, bet ir arī tādi, kuri līdz šim nav atsaukušies organizācijas aicinājumam veidot sadarbību.
Caune norādīja, ka sadarbībā ar ģimenes ārstiem, pašvaldību medicīnas iestādēm un citām institūcijām un partneriem organizācija būtu gatava domāt par iespējamo risinājumu, lai paplašinātu pakalpojumu klāstu un nodrošinātu medicīnisko pakalpojumu pieejamību bērniem reģionos.
Viņasprāt, ne tikai RMHC Latvija, bet arī citas NVO ir gatavas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām, veidojot jaunus projektus un pakalpojumus, kam būtu būtiska ietekme uz bērnu veselību un labklājību. Vēlme sadarboties veicinātu ne tikai dažādu profilaktisko veselības pārbaužu pieejamības veicināšanu, bet arī informatīvu un izglītojošu projektu esamību par veselības aprūpi, neatliekamo medicīnisko palīdzību, reproduktīvo veselību, jaundzimušo aprūpi un citām tēmām.