Pašvaldības negatīvē vērtē VUGD posteņu slēgšanu reģionos; nelaimē nonākušie būs pakļauti lielam riskam

Valstij būtu jāatbalsta brīvprātīgo ugunsdzēsēju posteņi, pauž Valmieras novada pašvaldības Civilās aizsardzības un ugunsdzēsības dienesta vadītājs, domes deputāts Jānis Skrastiņš (JV).

Valmieras novada pašvaldība Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) lēmumu par Mazsalacas un Strenču posteņu darbības īslaicīgu apturēšanu kā darbaspēka trūkuma situācijas risinājumu vērtē negatīvi.

Skrastiņš uzsver, ka, palielinoties attālumam no VUGD posteņa, samazinās palīdzības sniegšanas ātrums. Ja uz Strenčiem no Valmieras jebkurā sezonā var aizbraukt salīdzinoši ātri, jo ir labs ceļš, tad nokļūšana no Rūjienas uz Mazsalacu ir daudz sarežģītāka, jo ceļš ir līkumots un līdz ar to arī braukšanas ilgums palielinās.

Skrastiņš uzskata, ka tos VUGD posteņus, kuriem ir maz izbraukumu, varētu nodot pašvaldībai, lai pārveidotu par brīvprātīgo ugunsdzēsēju daļu, paredzot tam valsts finansējumu.

Vistuvāk Strenčiem ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju postenis Ēvelē, kas ir alternatīvs risinājums. "Valmieras novada pašvaldība jau līdz šim ir atbalstījusi gan brīvprātīgos ugunsdzēsējus ar dažādām apmācībām, gan arī VUGD posteņus. Kā piemēru varu minēt mazos Rūjienas un Naukšēnu VUGD posteņus, kuru īpašumā ir nodotas attiecīgi katram postenim divas ūdens cisternas, kas ir pašvaldības īpašums," sacīja Skrastiņš.

Viņš uzsvēra, ka Valmieras novada pašvaldība sekos līdzi situācijai Strenčos un Mazsalacā, lai tā tiktu atrisināta pēc iespējas ātrāk un iedzīvotājiem nebūtu jāsatraucas par to, ka ārkārtas situācijā palīdzība varētu kavēties.

Tikmēr Ķekavas novada pašvaldībā VUGD Baldones posteņa darbības apturēšanu sauc par sāpīgu, lai gan izprot situāciju, kādā atrodas VUGD.

Baldonē dzīvo vairāk nekā 5000 cilvēku. Ja VUGD apturēs tur esošā posteņa darbību, šie iedzīvotāji tiks pakļauti riskam, jo VUGD nespēs sniegt palīdzību savlaicīgi atbilstoši normatīvajiem aktiem ne no posteņiem Rīgā, ne Olainē, ne Iecavā, turklāt riskam paļauti būs ne vien Baldones pilsētas, bet arī Baldones pagasta, Daugmales pagasta, un citu tuvējo ciemu iedzīvotāji un viņu īpašumi, pauda pašvaldībā.

Vietvara norāda, ka Ķekavas novads ir viens no iedzīvotāju skaita ziņā visstraujāk augošajiem reģioniem Latvijā, un novada iedzīvotāju drošības aspektam ugunsnelaimes un citos apdraudējuma gadījumos pašvaldība pievērsusi uzmanību jau sen, rezervējot zemi novada centrā - Ķekavas pilsētā jauna VUGD posteņa izveidei. Pašvaldībā pauž cerību, ka Iekšlietu ministrijai izdosies rast risinājumu ne vien šobrīd samilzušajām VUGD darbaspēka problēmām, bet arī attīstībai.

Balvu novada pašvaldība pret VUGD Tilžas posteņa apturēšanu izturas saprotoši, vienlaikus atzīstot, ka atzīstot, ka šis nav labās prakses piemērs.

Latgales reģiona brigādes komandieris Česlavs Šmuksts bija ieradies Balvu novada pašvaldībā un informēja, ka visā Latvijā, tostarp arī Tilžā, atalgojuma finanšu trūkuma dēļ notiks īslaicīga posteņa apturēšana, informē pašvaldība. Komandieris ziņojis, ka Tilžas darbinieki tiks norīkoti darbam uz citiem posteņiem, un, iespējams, šajā gadā nedēļu vai divas nedēļas darbs Tilžas postenī tiks pārtraukts. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, ugunsgrēku vai citu negadījumu laikā VUGD amatpersonas uz notikumu vietu no citiem posteņiem nokļūs 23 minūšu laikā, kā tas ir atrunāts normatīvajos regulējumos, paudis Šmuksts.

Balvu novada pašvaldība izturas saprotoši, atzīstot, ka šis nav labās prakses piemērs, turpinās risinājumus ar jaunu ministru, lai šādas situācijas turpmāk neatkārtotos.

Kā vēstīts, VUGD īslaicīgi līdz gada beigām apturēs 18 mazāk noslogoto posteņu darbību, tomēr iespēju robežās turpinās pildīt savas funkcijas.

Darbība tiks apturēta Rojas, Sabiles, Piltenes, Alsungas, Jaunjelgavas, Neretas, Elejas, Aknīstes, Viesītes, Auces, Bulduru, Baldones, Cesvaines, Varakļānu, Mazsalacas, Strenču, Zilupes un Tilžas posteņos. Tas nenotiks vienlaicīgi, katra posteņa darbības apturēšanas biežums un ilgums būs atkarīgs no situācijas ar personāla nodrošinājumu - dažas dienas posteņi turpinās strādāt, bet citās dienās nedarbosies.

Darbības apturēšana nozīmē, ka posteņa darbinieki nedosies uz operatīvajiem izsaukumiem no konkrētā posteņa, bet no tuvākajām struktūrvienībām, bet posteņa komandieris turpinās pildīt savus pienākumus savā pašreizējā darbavietā.

Kā skaidroja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš, īslaicīgas apturēšanas ilgums būs atkarībā no posteņu ģeogrāfiskā izvietojuma un situācijas personāla jomā, proti, tas varētu būt no vienas dienas līdz divām nedēļām, kopā summējot līdz gada beigām. Darbības apturēšana notiks ar pārtraukumiem. Ja dienests varēs attiecīgajā dienā nodrošināt trīs cilvēkus dežūrmaiņā, tad viņi attiecīgi reaģēs uz izsaukumiem. Tāpat dienests ņems vērā, lai vienā reģionā vienlaicīgi nepārklātos tuvumā esošo posteņu darbības apturēšana.

Posteņu darbinieki atlaisti netiks, bet pārcelti uz citām VUGD struktūrvienībām, un VUGD centīsies nodrošināt savus pakalpojumus no citām struktūrvienībām. Tāpat dienests maksimāli centīsies nodrošināt darbinieku nogādāšanu līdz jaunajām dienesta vietām.