Bijušais Līvānu izpilddirektors skaidro, kāpēc domē tika veikta kratīšana

Eiropas Savienības (ES) prokuratūra nav vērsusi izmeklēšanas darbības pret bijušo Līvānu izpilddirektoru Uldi Skreiveru, apliecina Skreivers, pieļaujot, ka izmeklēšana saistīta ar industriālās zonas attīstības projektiem.

Eiropas prokuratūra (EPPO) šonedēļ veica izmeklēšanas darbības Līvānu novada domē, izmeklējot kriminālprocesu par liela mēroga ES finanšu līdzekļu - 1,8 miljoni eiro - iespējamu izkrāpšanu pašvaldībā. Izmeklēšanas darbības veiktas arī mājā pie Līvānu domes vadītāja Andra Vaivoda (LA), kurš pauda viedokli, ka izmeklēšana varētu būt saistīta ar "kādām iepriekšējā domes izpilddirektora darbībām".

Savukārt Skreiveris saka, ka kriminālprocess nekādā veidā nav saistīts ar viņu vai viņa profesionālo darbību un pret viņu arī nav vērstas izmeklēšanas iestāžu veiktās procesuālās darbības Līvānu novada domes priekšsēdētāja mājās. Nekādas procesuālās darbības pret Skreiveri vai viņa īpašumā neesot veiktas.

Skreivers pieļāva, ka izmeklēšana varētu būt ierosināta saistībā ar objektu Līvānos, Celtniecības ielā - angāru, kas būvēts Eiropas Savienības (ES) atbalsta programmā maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Pašlaik tiekot būvēts otrs angārs, par kuru sociālajos tīklos Līvānu iedzīvotāji esot sacēluši traci, ka pašvaldība to sākusi būvēt, nesaņemot būvatļauju, sacīja Skreivers. Otrs angārs arī tiekot finansēts šajā pašā atbalsta programmā.

Kā liecina publikācija Līvānu pašvaldības portālā, 2020.gada 15.janvārī starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un Līvānu novada domi tika parakstīta vienošanās par Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu piesaisti Līvānu industriālās zonas Celtniecības ielā attīstības projekta otrajai kārtai.

Būvdarbi būvlaukumā tika uzsākti 2021.gada 19.janvārī, un 2021.gada 9.novembrī būvdarbu process noslēdzās, nodot objektu ekspluatācijā. Projekta ietvaros uzbūvēts noliktavas angārs, labiekārtota teritorija un salaboti piebraucamie ceļi. Objektam izveidots gāzes apgādes pieslēgums.

Projekts izmaksājis 1,46 miljoni eiro. Saskaņā ar CFLA un Līvānu novada domi noslēgto vienošanos projektā iekļaujamās sākotnējās kopējās izmaksas varēja būt 1,85 miljoni eiro, tajā skaitā attiecināmās izmaksas 1,83 miljoni eiro, no kurām ERAF līdzfinansējums bija plānots 1,40 miljoni eiro, valsts budžeta dotācija - 72 923 eiro, Līvānu novada pašvaldības līdzfinansējums - 167 661 eiro, bet privātās attiecināmās izmaksas - 192 395 eiro.

"Sakārtota publiskā infrastruktūra un pieejamie pakalpojumi ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ekonomiskās aktivitātes un daudzveidīgu pakalpojumu pieejamības un darba vietu izveidošanas nodrošināšanai, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanai," par projektu vēstīja pašvaldība.

Līvānu novada pašvaldība ziņo, ka oficiālas pretenzijas par šī projekta īstenošanu pašvaldība nav saņēmusi.

"Līvānu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vaivods 19.oktobrī ir sniedzis informāciju tiesībsargājošajām institūcijām, sadarbojas ar tām saistībā ar Eiropas prokuratūras veikto izmeklēšanu un turpina darbu pašvaldībā. Līvānu novada pašvaldība plašāku informāciju nav tiesīga sniegt," paziņoja pašvaldībā.

Kā ziņots, EPPO izmeklē iespējamo ES fondu izkrāpšanu 1,8 miljonu eiro apmērā, kas ir saistīta ar projektiem par ražošanas infrastruktūras izbūvi Līvānu pilsētā, un sadarbībā ar KNAB veiktas procesuālās darbības, tostarp kratīšanas gan Līvānu novada domē, gan domes priekšsēdētāja privātīpašumā, apstiprina Latvijas pārstāvis EPPO, prokurors Gatis Doniks.

Izmeklēšana norit jau ilgāku laiku, bet tagad tajā iestājusies fāze, kas kļuvusi publiska.

Pērn 1.jūnijā savu praktisko darbību sāka EPPO, kuras mērķis ir aizsargāt ES finanšu intereses. Prokuratūra ir atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un apsūdzības uzturēšanu tiesā par tādiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas skar ES finanšu intereses. Kolēģija sastāv no Eiropas galvenā prokurora un visu dalībvalstu Eiropas prokuroriem.