Saeima šodien konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz Cēsu pašvaldībai bez atlīdzības nodot Lielstraupes pili, kā arī citus Straupes narkoloģiskās slimnīcas savulaik izmantotos Veselības ministrijas (VM) īpašumus.
Likuma mērķis ir nodrošināt Lielstraupes pils kā valsts nozīmes kultūras pieminekļa, kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām.
Kā iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (JV), speciāls likums par Lielstraupes pils nodošanu Cēsu pašvaldībai nepieciešams, jo spēkā esošā likumdošana paredz, ka valsts var nodot pašvaldībai īpašumu, ja pašvaldības funkciju īstenošanai ir nepieciešams vismaz 80% no telpu platības, savukārt 20% apsaimnieko uzņēmēji.
Pašvaldībai pils telpas nav nepieciešamas skolas vai citas pašvaldības iestādes izvietošanai, taču pusē no telpām tā ir gatava ierīkot muzeju, tūrisma informācijas centru, savukārt pārējās telpas pašvaldība iznomātu uzņēmējiem gastronomijas, viesmīlības pakalpojumu attīstīšanai, filmu uzņemšanai.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone komisijas sēdē iebilda pret plānoto likumprojekta normu, kas ļautu pašvaldībai ieķīlāt pili, lai saņemtu valsts aizdevumu Eiropas Savienības fondu atbalstu. Rozenbergs rosināja atteikties likumprojektā no šīs normas, jo pašvaldība neieķīlā nekustamos īpašumus, lai saņemtu aizdevumus.
Pašvaldības vadītājs aicināja Saeimu pieņem likumprojektu līdz gada beigām, lai pašvaldība jau nākamā gada budžetā varētu ieplānot finansējumu pils remontam, jo patlaban aptuveni 200 kvadrātmetri telpu nav lietojami, jo tajās ir bīstami uzturēties.
Priekšlikumus likumprojektam var iesniegt līdz 18.oktobrim.
Cēsu pašvaldībai paredzēts nodot Lielstraupes pili ar zemes vienību 1,87 hektāru platībā un septiņām būvēm. Tāpat pašvaldībai tiks nodota Straupes narkoloģiskā slimnīca un vēl divi nekustamie īpašumi "Berlīne" un "Saulrīti".
Paredzēts, ka pašvaldība nodrošinās nekustamo īpašumu atjaunošanu, turpmāku publisku pieejamību un izmantošanu kultūras un izglītības mērķiem, tai skaitā kā koncertu, teātra izrāžu, izstāžu, kultūras vērtību popularizēšanas un ar to saistītu izglītojošu pasākumu norises vietu, kā arī saimnieciskās darbības veikšanai.
Cēsu novada pašvaldībai būs jāizstrādā nekustamā īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un attīstīšanas koncepcija, kas jāsaskaņo ar Kultūras ministriju.
Kā ziņots, Lielstraupes pils šobrīd pieder valstij, un tajā līdz 2018.gadam atradās Straupes narkoloģiskā slimnīca. Taču pils kompleksa ēkas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai nav piemērotas, tāpēc alkohola atkarīgo ārstēšana jau kopš 2018.gada sekmīgi pārcelta uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu. Kultūras pieminekļa uzturēšana, apsaimniekošana un remontdarbi nav Veselības ministrijas pamatdarbības joma, toties vēlmi īpašumu attīstīt izrādījusi vēsturiskā Pārgaujas un pašreizējā apvienotā Cēsu novada pašvaldība.
Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar Cēsu novada pašvaldību, VM, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Kultūras ministriju.
Grozījumus iesnieguši deputāti Ainars Latkovskis (JV), Kārlis Šadurskis (JV), Krišjānis Feldmans (K), Linda Medne (K), Rihards Kols (NA), Juris Pūce (AP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Raivis Dzintars (NA) un Raimonds Bergmanis (AS).
Jau ziņots, ka Cēsu novada dome iepriekš pilnvaroja Pārgaujas apvienības pārvaldi slēgt līgumu ar Veselības ministriju par Lielstraupes pils vēsturiskā kompleksa pārvaldīšanu.
Par Liestraupes pils būvniecības laiku tiek uzskatīts 1263.gads, tā tika celta kā Rīgas arhibīskapa vasaļa pils, dokumentos pils pirmo reizi pieminēta 1310.gadā. Tā ir viena no viduslaiku pilīm Latvijā, kas ar pārbūvēm saglabājusies līdz mūsdienām, un vienīgā pils Latvijā, kas vienā korpusā apvienota ar baznīcu.