Robežsardze nelegālo imigrāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas sauc par mērenu

Patlaban nelegālās imigrācijas spiediens uz Latvijas-Baltkrievija robežas saglabājas "mērenā līmenī", trešdien žurnālistiem stāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks Juris Martukāns

Lai atturētu Baltkrievijas režīma īstenoto hibrīduzbrukumu, izmantojot nelegālos imigrantus, uz robežas ar Baltkrieviju ir uzbūvēts aptuveni 60 kilometrus garš pagaidu žogs, kas, Martukāna vērtējumā, "absolūti nodrošina", lai nelegālie imigranti neiekļūtu Latvijā un Eiropas Savienībā (ES).

Izvēloties pastāvīgā žoga veidus, robežsardze vadījās no Lietuvas un Polijas pieredzes, tāpēc Latvija izvēlējusies optimālo variantu, kas nodrošina valsts drošību un zemākas būvniecības izmaksas. Sociālajos tīklos par Latvijas celto žogu gan nereti tikusi pausta skepse, pārmetot, ka tas izskatoties krietni necilāks nekā Lietuvā un Polijā.

"Patlaban spiediens vai plūsma no Baltkrievijas nav izteikti liela, bet saglabājas mērenā līmenī. Vidēji nedēļā tiek nodrošināta 60 līdz 80 nelegālo imigrantu atturēšana no ieceļošanas Latvijā. Pēc projekta realizācijas pieļaujam, ka žogs pilnībā nodrošinās fizisku nelegālo imigrantu atturēšanu," klāstīja Martukāns.

Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) vadītāja Ramona Innusa žurnālistiem argumentēja, ka valsts robežas josla nav taisna josla, kas nozīmē, ka aģentūra robežas sakārtošanā saskaras ar ļoti daudziem sarežģījumiem gan no ģeogrāfiskā, gan ģeodēziskā viedokļa.

Krievijas un Baltkrievijas tuvumā ir ļoti daudz mitru vietu, robežupes un grāvji. Tāpat robežas josla līdz šim nav bijusi kadastrāli uzmērīta un atmežošana nenotiek tik ātri. Vienlaikus robežas joslas sakārtošana jāveic ar komersantu palīdzību, turklāt no NVA puses lielākais šķērslis bija zemā uzņēmēju ieinteresētība veikt mērniecības darbus sarežģītās ģeogrāfiskās vides dēļ.

Patlaban ir noslēgti visi līgumi, darbi turpinās un ir mēģinājums "iedzīt" vasarā prognozētos grafikus, norādīja Innusa.

Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Pirmā kārta 85,9 kilometru garumā tiks pabeigta līdz 2023.gada pavasarim, bet otrā kārta 63,9 kilometru garumā - līdz 2024.gada pavasarim. Paralēli pirmo divu kārtu projektēšanai un izbūvei norisinās trešā - Daugavas - posma tehniskās specifikācijas izstrāde. Divu posmu kopējās izmaksas ir 102,7 miljoni eiro.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs žurnālistus informēja, ka pirmajā kārtā kopš augusta beigām ir izbūvēts žogs piecu kilometru garumā, četri tilti un atmežota plaša teritorija. Būvniecības temps palielināšoties ar katru nedēļu un žogs tiks būvēts līdz pat vienam kilometram dienā. NVA aģentūra LETA noskaidroja, ka iepriekš uzbūvētais pagaidu žogs netiks nojaukts, bet integrēts pastāvīgajā žogā, pēc Lietuvas piemēra, kur abi žogi tiek sabīdīti kopā.

Savukārt iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP) norādīja, ka mainoties būvniekiem, projektētājiem vai pat valdībai, robežas sakārtošanas procesi ātrāk nenotiks. Visiem procesiem ir sava optimālā gaita, un tā ar spēkā esošajiem resursiem un cilvēkiem tiek nodrošināta.

Vienlaikus Eklons uzsvēra, ka pastāvīgo žogu plānots aprīkots ar optisko kabeli, kas ietver videokameru, kustības sensoru un citu tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanu, lai robežsargi varētu attālināti robežu uzraudzīt. Tam gan nepieciešams papildu finansējums, tāpēc par to vēl būs nepieciešams pārliecināt valdību.

jau ziņots, ka augusta beigās tika sākti pastāvīgā žoga būvniecības darbi uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Iekšlietu ministrija (IeM) un VNĪ šodien rīkoja Latvijas-Baltkrievijas robežas posma apskates vizīti.

Skaidrojot, kāpēc žoga būvniecība Latvijā notiek lēnāk nekā Lietuvā un Polijā, IeM klāstīja, ka gan Lietuvā, gan Polijā žoga izbūve tika veikta klajā laukā vai vietās, kur bija pamats žoga būvniecībai, savukārt situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas esot ļoti sarežģīta, jo zeme ir pārmitrināta, daudzviet platību klāj meži un purvi, tāpēc Latvijai, atšķirībā no Lietuvas vai Polijas, bija jāveic pamatīgi sagatavošanās darbi pirms žoga izbūves.

Atbilstoši noslēgtajiem būvdarbu līgumiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek projektēta infrastruktūra 147,8 kilometru garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni 82 kilometri.

Visā šajā apjomā ir plānots žogs. Patlaban ir uzbūvēti četri tilti pār vietējām upēm. Tāpat plānots izbūvēt sešus torņus, patruļceļus, laipas un citu nepieciešamo infrastruktūru.

Infrastruktūras izbūvi uz Latvijas-Baltkrievijas robežas plānots pabeigt līdz 2024.gada jūnija beigām, savukārt žoga izbūvi - līdz 2024.gada februāra beigām.

Pagaidu dzeloņstiepļu žoga valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai ar kopējo garumu 36,9 kilometri izbūves darbi tika pabeigti 2021.gada 24.novembrī. Vēlāk nolemts izbūvēt papildu pagaidu dzeloņstiepļu žogu 22,80 kilometru garumā. To pabeidza darīt šogad 30.maijā.

Savukārt kopumā uz robežas ar Krieviju plānots izbūvēt valsts robežas joslu 283,6 kilometru garumā, tajā skaitā paredzēts izbūvēt pastāvīgo žogu aptuveni 148,8 kilometru garumā, kā arī izbūvēti četri iekaramie tilti. Patlaban robežas josla izbūvēta 230 kilometru garumā, bet žogs - aptuveni 95 kilometru garumā.

Lai noslēgtu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu, šogad martā tika noslēgts līgums par valsts robežjoslas izbūves ekspertīzi, lai pārliecinātos par tās atbilstību būvprojektam, normatīvo aktu prasībām un saistošajiem standartiem, kā arī par neizbūvēto darbu apjomiem atbilstoši būvprojektam, lai pabeigtu būvdarbus un nodotu būves ekspluatācijā.

Darbu izpildes termiņš ir seši mēneši. Pašlaik noris darbu izpilde.