Ģimenes ar bērniem kritizē kultūras piedāvājumu ārpus lielajām pilsētām

© Dmitrijs Suļžics/F64

Ja ģimene vēlas apmeklēt profesionālus kultūras pasākumus, tai ir gan pašai jāpacīnās par augstākas kvalitātes piedāvājumu, gan arī jāmēro pamatīgs attālums, secināts Latvijas bērnu labklājības tīkla diskusijā "Vai dzīve ārpus lielajām pilsētām ir turīgo ģimeņu privilēģija?", kas tika veltīta kultūras pieejamības jautājumiem.

Biedrības aptaujātie vecāki norādījuši, ka reģionos īpaši trūkst pasākumu pirmsskolas vecuma bērniem, tāpat nereti pieviļ kultūras norišu kvalitāte.

Profesionālā kultūra mazākas apdzīvotas vietas sasniedz reti, tāpēc ģimenes meklē atbilstošus pasākumus tuvākajās lielajās pilsētās vai Rīgā.

Arī tad, ja kvalitatīvi pasākumi tiek plānoti, tie ne vienmēr tiek gana labi izreklamēti, tāpēc līdz piedāvājumam tiek tikai pašas apņēmīgākās ģimenes, pauda biedrībā.

Tāpat biedrības aptaujātie vecāki norādījuši, ka labprāt sniegtu savai pašvaldībai atgriezenisko saiti un ieteikumus par pieejamajām kultūras norisēm, taču kopienas viedoklis par piedāvājumu jautāts un analizēts īsti netiekot.

Kā pauda Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Aija Tūna, izpratne par kvalitatīvu kultūras piedāvājumu var būt dažāda, taču valsts aktīvi domājot par to, kā pamazām iepazīstināt bērnus ar augstvērtīgu kultūras pieredzi, finansējot programmu "Latvijas skolas soma". Tās mērķis ir nodrošināt kultūras norišu pieejamību jebkuram bērnam, tostarp neatkarīgi no ģimenes materiālajām iespējām.

Programma "Latvijas skolas soma" strādā arī ar kultūras norišu veidotājiem un muzejiem, piedāvājot metodiku, palīdzot tiem pozicionēt savu piedāvājumu un mudinot padziļināt muzeju iepazīšanu, lai bērniem tajos būtu interesanti paviesoties vairākkārt. Tomēr pirmsskolas vecuma bērniem programma pasākumus nenodrošina. Iespēja sadarboties pastāvot, uzrunājot sākumskolām paredzēto pasākumu veidotājus un reizē sarīkojot pasākumu arī pirmsskolas bērniem, tomēr neesot skaidrības, kam tas būtu jādara, norāda "Latvijas Bērnu labklājības tīkls".

Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Baiba Mūrniece atzīmējusi, ka kvalitatīvu pasākumu piedāvājumam reģionos ir valstiska nozīme. Arī šogad apstiprinātajās Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam liela uzmanība pievērsta bērniem un jauniešiem. Tāpat būtiska loma ir arī reģionālajām koncertzālēm, kas padara augstas kvalitātes kultūras pasākumus pieejamākus, turklāt viens no finansējuma saņemšanas priekšnosacījumiem ir tieši piedāvājums bērniem un jauniešiem, atzīmēja "Latvijas Bērnu labklājības tīkls".

Biedrībā uzsvēra, ka pašvaldības nereti neinteresējas par ģimeņu viedokli, vēlmēm un vajadzībām attiecībā uz kultūras pasākumu klāstu.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais