No 30 līdz 1400 eiro – tik liels naudas sods draud privātpersonai par kāpu aizsargjoslā uzbūvētu telti, vēsta Latvijas Radio.
„Kā nosaka aizsargjoslu likums, teltis kāpu aizsargjoslā celt nedrīkst. Izņemot speciāli ierīkotās vietās, atpūtas vietās, kempingos.” VVD pārstāve Sabīne Jaunbirze skaidro, ka kāpu aizsargjosla ir tā zona pie jūras, kur sākas augu veģetācija, zaļā josla. Šajā zonā nedrīkst nedz kurt ugunskuru, nedz novietot teltis. Uz jautājumu, vai telti ir atļauts celt pludmalē, smilšu zonā, eksperte atbild šādi: „Arī mēs, inspektori, braucot pārbaudēs, ja telts būs uzcelta smiltīs pie jūras, tad mēs nesodīsim. Labāk telti celt smiltīs tuvāk jūrai nekā kāpu veģetācijai. Pludmalē, ja ugunskurs ir ierakts smiltīs, izveidots apkārt valnītis un iekšā iekurts ugunskurs, tad arī es kā inspektors nesodu. Arī aizsargjoslu likumā ir teikts, ka teltis un ugunskurs ir aizliegts krasta kāpu aizsargjoslā. Nav teikts, ka pludmalē. Aizliegts ir kurt ugunskuru ārpus šīm nolūkam ierīkotām vietām un māju pagalmiem.”
Attiecībā uz telts celšanu pludmalē, izņēmums ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Tur arī pludmalē telti celt nedrīkst. Piemēram, Slīteres nacionālajā dabas parkā. Sods par telts uzsliešanu kāpu aizsargjoslā ir iespaidīgs.
„Fiziskai personai, privātpersonai no 30 līdz 1400 eiro. Jā, par telts celšanu krasta kāpu aizsargjoslā. Neskaitot vietas, kur vēl ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Tur jau ir cits tarifs. Šogad kāpās jau ir desmit pārkāpēju. Tas jau ir salīdzinoši daudz, jo aktīvā tūrisma sezona vēl tikai sākas,” stāsta Sabīne Jaunbirze.