Pandēmijā visvairāk sarucis nodarbināto skaits bibliotēkās, arhīvos un muzejos

 
©Romāns Kokšarovs/F64

Covid-19 pandēmijas laikā visvairāk jeb par 22,3% sarucis nodarbināto skaits bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu nozarē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

Tautas skaitīšanas dati par nodarbinātību tika gatavoti par situāciju uz 2021.gada sākumu un to ietekmēja Covid-19 pandēmija, jo tika ierobežota daudzu nozaru darbība pulcēšanās ierobežojumu laikā.

Lai arī tirdzniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare ir visplašāk pārstāvētā, nodarbināto skaits šajās nozarēs bija sarucis par 7,6% salīdzinājumā ar 2011.gadu. Tāpat sarucis nodarbināto skaits azartspēļu un derību nozarē - par 19,2% - un sporta nodarbību, izklaides un atpūtas darbību nozarē - par 8,7%.

Transporta nozarē nodarbināto skaits samazinājies par 9,9% salīdzinājumā ar 2011.gadu. Īpaši šis rādītājs bija samazinājies gaisa transporta nozarē.

Savukārt veselības aizsardzības nozarē nodarbināto skaits palielinājies par 8% no 38 800 2011.gadā līdz 41 900 2021.gadā.

Pērn lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā nodarbināti 7,3% jeb 63 500 nodarbināto. CSP norāda, ka šajā tautas un mājokļu skaitīšanā tika saskaitīti par 58,5% vairāk lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā nodarbināto nekā 2011.gadā. Rezultātu daļēji varēja ietekmēt skaitīšanas metožu atšķirības, kas 2011.gada marta sākumā bija iedzīvotāju aptauja viņu dzīvesvietās vai aptauja internetā, bet pērn tika izmantoti reģistru un 2020.gada CSP veiktās Lauksaimniecības skaitīšanas dati.

Rūpniecības nozarē nodarbināti 14,9% nodarbināto. Kopumā desmit gadu laikā rūpniecībā nodarbināto skaits samazinājies par 7,3% no 141 000 līdz 130 800 darbinieku, skaitam sarūkot gan apstrādes rūpniecībā, gan ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, gan elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē. Tikai ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē nodarbināto skaits palielinājies - par 9,6% no 2400 uz 2600.

Lai arī kopējais nodarbināto skaits apstrādes rūpniecībā ir krities, tomēr ir saimnieciskās darbības veidi, kur audzis nodarbināto skaits - datoru, elektronisko un optisko iekārtu, automobiļu, piekabju un puspiekabju, farmaceitisko pamatvielu un preparātu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, nemetālisko minerālu, piemēram, stikla, keramikas, cementa, izstrādājumu, elektrisko iekārtu ražošanā.

Saskaņā ar CSP datiem būvniecībā saskaitīti 6,4% jeb 56 200 nodarbināto, kas ir 9,1% vairāk kā saskaitīts 2011.gadā, kad bija 51 600 nodarbināto.

Nozīmīgas izmaiņas notikušas arī finanšu, apdrošināšanas, zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu nozarē, kurā nodarbināti 12,3% nodarbināto, nodarbināto skaitam pieaugot par 7,7% - no 99 800 2011.gadā līdz 107 600 pērn. Vislielākais pieaugums bija zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē - par 22,3%, kam seko administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība - 13,3% un operācijas ar nekustamo īpašumu - 8,7%.

Savukārt finanšu un apdrošināšanas nozarē nodarbināto iedzīvotāju skaits kopš 2011.gada bija sarucis par 21,7%.

Izglītības nozarē pērn tika nodarbināti 9,8% jeb 86 300 nodarbināto, un šis rādītājs ir nedaudz pieaudzis kopš 2011.gada, kad tas bija 79 900.

Valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē nodarbināti 7,5% nodarbināto, un šis rādītājs ir tāds pats 2011.gadā. CSP norāda, ka nodarbināto skaits gan nedaudz pieaudzis par 6,1% no 62 100 līdz 65 900.

Savukārt sociālajā aprūpē ar izmitināšanu nodarbināto skaits samazinājās par 17,3% - no 7700 2011.gadā uz 6400 pērn. Vienlaikus sociālajā aprūpē bez izmitināšanas nodarbināto skaits pieaudzis vairāk nekā divas reizes no 3900 2011.gadā līdz 10 700 2021.gadā.

Desmit gadu laikā nodarbināto skaits visvairāk audzis IKT sektorā - gan ražošanas, gan pakalpojumu uzņēmumos. Informācijas pakalpojumu uzņēmumos, kas nodarbojas ar interneta portālu darbība, datu apstrādi un tamlīdzīgi, nodarbināto skaits pieaudzis četras reizes, bet uzņēmumos, kas nodarbojas ar programmēšanu - divas reizes.

Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā attiecībā pret 2011.gada nodarbināto skaitu pieaugums bija 67,7%. Dažādās nozarēs strādājošu programmētāju, datubāžu un tīklu speciālistu skaits ir divkāršojies, datu ievadīšanas operatoru skaits - pat trīskāršojies.