Lai ietaupītu apmēram 30 000 latu gadā par ēkas apsaimniekošanu, Jūras novērošanas un sakaru dienests pārvācas uz Liepāju. Komandieris apgalvo, ka Jūras spēku spējas reaģēt ārkārtas situācijās, kas Ventspils piekrastē nav retums, šis fakts nekādi nepasliktinās.
Netieši pārmaiņas saistītas ar jauno jūras novērošanas sistēmu, kas gandrīz jau uzbūvēta visā Latvijas piekrastes garumā. Līdz ar modernizāciju vairs nav nepieciešams tik daudz cilvēku novērošanas posteņu apkalpei, un likumsakarīgi, ka darbinieku skaits tiks mazināts. Aizsardzības ministra padomnieks Airis Rikveilis gan atturas minēt konkrētus skaitļus, jo precizitāte šajā jautājumā būs iespējama tikai pēc tam, kad sistēma pilnībā tiks iedarbināta. Neatkarīgā jau rakstīja, ka būvdarbi iestrēguši vienā no 15 torņiem paredzētajām vietām. Uzskatot, ka tornis kaitēs viņu estētiskajām prasībām, apstaros un pievilinās dažādus draudus kara gadījumā, Apšuciema iedzīvotāji noprotestēja tā būvniecību savā tuvumā. Jau vairākus mēnešus turpinās sarakste starp Aizsardzības ministriju, Vides ministriju un Engures novadu. Kompromiss nebeidz tuvoties, taču pagaidām tā arī nav panākts, un kā rezerves variants valdībā ir apstiprināti noteikumi, kas ļauj stratēģiskās militārās būves celt bez saskaņojuma ar vietējiem ļaudīm – piespiedu kārtā. A. Rikveilis prognozē, ka nākamgad sistēma tiks iedarbināta. Tātad trūkstošais tornis tiks uzbūvēts.
Bet dažādas administratīvas pārmaiņas darbiniekus skar jau pašlaik. Iepriekš Liepājā, Ventspilī un Rīgā izkaisītās Jūras novērošanas dienesta struktūrvienības no jaunā gada atradīsies vienuviet Liepājas komandcentrā.
Jūras novērošanas un sakaru dienesta komandieris Artis Guzlēns atzīst, ka ventspilniekiem diez kā negribas doties uz Liepāju, taču nav izvēles. "Staigā cilvēki tādi jocīgi, bet tāda ir valsts izvēle, un te nav ko apspriest."
Tālākā nākotnē kļūs aktuāls jautājums ne tikai par pārdesmit administratīvo darbinieku skaitu. Līdz šim pie katra radara sēdēja trīs cilvēki. Jaunā sistēma būs faktiski automātiska – filmēs, peilēs. Ieguldījumiem vajadzētu atmaksāties salīdzinoši īsā termiņā, jo nav noslēpums, ka viens karavīrs gadā valstij izmaksā 15 000 latu. Savulaik ar jūras novērošanu nodarbojušies apmēram 200 cilvēku. Tagad vairākumu no viņiem aizstās mašīnas.