Jelgavas un Aizkraukles novadā trūkst izmitināšanas vietu Ukrainas bēgļiem

Pašlaik Jelgavas novadā izmitināti aptuveni 330 bēgļi.

Pagaidām bēgļi vēl nav jāizmitina, piemēram, sporta zālēs vai skolu aktu zālēs, jo notiek rotācija - daži aizbrauc, piemēram, uz citām pašvaldībām vai uz Ukrainu, un daži ierodas Jelgavas novadā, skaidro pašvaldībā.

Arī Jelgavas novads ir pieteicis perspektīvā pielāgot gultas vietas ar valdības atbalstu.

Pašvaldībā informē, ka, ja gadījumā radīsies straujāks pieplūdums, tad gan bēgļus nāktos izmitināt skolās vai sporta hallēs, bet pagaidām šāda situācija neveidojas. Savukārt saistībā ar ēdināšanu lielāko izaicinājumu sagādā tas, ka lielā daļā pašvaldības nodrošinātajās izmitināšanas vietās bēgļiem pagaidām nav iespēju pašiem pagatavot ēdienu, taču pašvaldība plāno pielāgot telpas, lai būtu iespēja pagatavot maltītes.

Pašvaldības ieskatā ilgtermiņa atbalsta plānos būtu jāiekļauj iespējas radīt darba vietas pēc iespējas tuvāk ukraiņu dzīvesvietām - gadījumā, ja bēgļi uzturas ilgāk par 90 dienām, ir darba iespējas un valsts sociālā aizsardzība personām, kam tas pienākas.

Pašvaldības ieskatā šī kara krīze lokāli Latvijā nav atrisināma, ja karadarbība ieilgs. Gada griezumā izdevumu kopums nav pa spēkam ne pašvaldības, ne valsts budžetam. Pašvaldības uzskata, ka jābūt Eiropas Savienības finanšu programmai, kā šo krīzi risināt - līdzīgi kā Eiropas Savienība risināja krīzi pandēmijas laikā.

Tikmēr Aizkraukles novada pašvaldība ziņo, ka novadā trūkst labiekārtotu izmitināšanas vietu Ukrainas bēgļiem.

Pašlaik ir piepildītas pašvaldības rīcībā esošās izmitināšanas vietas, kurās tiek nodrošināti labi sadzīves apstākļi. Pašlaik jau sāk trūkt labiekārtotu izmitināšanas vietu, kuras piederētu pašvaldībai. Ja Latvija uzņems 40 000 bēgļu, pašvaldība prognozē, ka tad Ukrainas valstspiederīgie jāizgulda pašlaik nepiemērotās telpās.

Pašvaldības rīcībā ir nesen slēgta skola, kuru varētu pielāgot izmitināšanai, taču pašlaik, ņemot vērā jau sniegto atbalstu un pieaugošās energoresursu cenas, pašvaldībai nav brīvu līdzekļu, lai šo pielāgošanu veiktu.

Aizkraukles novadā izmitināti un atbalstu saņem ap 270 Ukrainas valstspiederīgo. Ir daži gadījumi - šobrīd ir piecas personas, kuras ir atgriezušās Ukrainā, taču tā pašvaldības situācijā nebūs masveidīga tendence, jo lielākā daļa novadā mītošo ukraiņu ir no Ukrainas austrumu reģiona, kur vēl arvien notiek aktīva karadarbība, kā arī vairs nav palikušas mājas, kur atgriezties, skaidro pašvaldībā.

Pašvaldībai ilgtermiņā būtu nepieciešama atbalsta programmas uzņēmējiem, kuri pieņem darbā Ukrainas valstspiederīgos, subsidētās darba vietas lauku reģionos, jo izmitināšanas vietas ir pieejamas lauku reģionos, kur darba vietu skaits ir ierobežots. Palīdzēt varētu arī sabiedriskā transporta pieejamības veicināšana, lai būtu iespējams nokļūt uz tiem reģioniem, kur ir vakantas darba vietas, uzskata pašvaldībā.

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) skaidroja, ka pēc pagājušajā nedēļā pieņemtā lēmuma par līdzšinējā atbalsta pagarināšanu par 30 dienām Ukrainas bēgļiem izmitināšanas un ēdināšanas jomā divu nedēļu laikā ir jārod vidēja un ilgtermiņa risinājumi Ukrainas bēgļu atbalstam.