Video tiešraidē redzamais balto stārķu pāris, kas ligzdo uz viena no AS "Sadales tīkls" elektroapgādes balstiem, sagaidījis pirmos mazuļus. Pirmā ola šķīlusies svētdien, 22. maija, rīta pusē, bet tās pašas dienas vakarā gaismu ieraudzījis arī otrs stārķēns. Kopumā ligzdā perētas piecas olas, un sagaidāms, ka turpmākajās dienās izšķilsies arī atlikušās trīs.
Tiešraides vērotāji šo notikumu gaidījuši jau no 18. aprīļa, kad ligzdā tika izdēta pirmā ola, bet pāris dienu laikā tai pievienojušās vēl četras. Stārķu pāra perēšanas periods šajā sezonā pagaidām aizvadīts mierīgi - bez citu putnu radītiem konfliktiem un iejaukšanās - atšķirībā no pērnā gada, kad par ligzdu notika cīņa ar svešu stārķu mātīti, rezultējoties ar pirmās olas izmešanu. Vēlāk svešais stārķis no ligzdas izmeta arī visus izšķīlušos jaunputnus.
Sagaidāms, ka līdz 31. maijam pakāpeniski izšķilsies arī pārējās šīs sezonas stārķu pāra olas.
Ornitologi skaidro, ka visu piecu jaunputnu sekmīga izaugšana līdz lidspējas vecumam atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, barošanās iespējām ligzdas apkārtnē, stārķu pāra iepriekšējās ligzdošanas pieredzes un fiziskā stāvokļa sarūpēt barību gan sev, gan visiem mazuļiem.
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas pētniece Dr.biol. Māra Janaus stāsta: "Tā kā šogad svešinieku iejaukšanās šī pāra dzīve nav notikusi un vecāki ir cītīgi perējuši olas, visu piecu mazuļu izšķilšanās ir visnotaļ iespējama. Daudz mazāka ir iespēja, ka līdz ligzdas atstāšanai visi pieci arī izaugs. Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka tik kuplu bērnu pulciņu spēj izaudzināt mazāk par 0,5% no visiem stārķu pāriem. Jo lielāki augs stārķēni, jo vairāk vecākiem būs jānopūlas, lai ik pēc stundas varētu piebāzt izsalkušos knābīšus. Diemžēl, ja barības būs maz un kāds no bērniem kļūs vārgs un nespēs konkurēt ar pārējiem, tas var tikt izmests no ligzdas vai pat nogalināts un apēsts. Cerēsim, ka mūsu stārķu ģimenei barības būs gana, un šādus briesmu darbus nepieredzēsim. Protams, nav izslēgti arī citu stārķu mēģinājumi sakauties un mazuļus izmest, bet tas šajā ligzdošanas fāzē notiek diezgan reti, biežāk - dēšanas laikā."
Gaisvadu elektrolīniju balsti ir viens no populārākajiem balto stārķu ligzdošanas objektiem. Atbilstoši Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) un "Sadales tīkla" datiem pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu, kas ir vairāk nekā 60% no visām balto stārķu ligzdām Latvijā. Tomēr putnu ligzdu atrašanās energoapgādes infrastruktūrā rada riskus gan pašiem dzīvniekiem, gan uzņēmuma klientiem, tostarp putnu ligzdošana var radīt traucējumus elektroapgādē. Lai no riskiem izvairītos, "Sadales tīkls" tajos zemsprieguma (0,4 kV) gaisvadu elektrolīniju balstos, kur drošības apsvērumi to atļauj, izvieto speciālas metāla ligzdu pamatnes. Savukārt kritiskos gadījumos, kad tiek veikti elektrolīniju remontdarbi vai tiek konstatēts, ka ligzda smaguma dēļ apdraud elektroapgādes un cilvēku drošību, "Sadales tīkls" ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju ligzdu no balsta noņem. Šādi darbi tiek veikti ārpus stārķu ligzdošanas sezonas no 1. septembra līdz 31. martam, bet ligzdošanas sezonā ligzdas drīkst noņemt tikai ārkārtējos gadījumos - kad tiek konstatēts tūlītēji novēršams apdraudējums vai avārija.
Šī ir otrā sezona tiešraidei no balto stārķu ligzdas, ko "Sadales tīkls" organizē sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu (LDF). Kameras sistēma uzstādīta elektrolīnijas balstā Kurzemes pusē. Tiešraide no baltā stārķa ligzdas skatāma "Sadales tīkla" mājaslapā un LDF YouTube kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv, LDF mājaslapā (Tiešraižu sadaļā) un LMT Straumē. LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau vienpadsmit gadus, taču šī ir pirmā kamera, kas nodrošina arī nakts redzamību un kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā.