Šorīt Jelgavas novadā demontēts piemiņas akmens, kas vēstīja par Jelgavas atbrīvošanas kauju sākumu 1944. gadā, kas praktiski iznīcināja Jelgavu. Piemiņas akmens demontāžu veica apkaimes zemnieki par saviem līdzekļiem. Aptuveni piecas tonnas smagais akmens palikšot zemnieku īpašumā, kuri sola tiem dot jaunu dzīvi. Savukārt piemiņas plāksnīte turpmāk glabāsies Jelgavas Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzejā, ziņo portāls "ReTV".
Netālu no Jelgavas robežas - starptautiskas nozīmes šosejas malā -, kur padomju varas ieskatā 1944. gada jūlija nogalē tika uzsāktas Jelgavas atbrīvošanas kaujas, daudzus gadu desmitus stāvēja piemiņas akmens kapteinim Galuzam. Rītausmā te ieradās smagā tehnika un darbīgi apkaimes zemnieki, jau pēc divdesmit minūtēm gandrīz divus metrus augstais laukakmens no postamenta bija nogāzts.
Kameras priekšā vīri runāt gan nevēlējās, tomēr pastāstīja, ka aptuveni piecas tonnas smagais laukamens palikšot Jelgavas novadā, kur tam tikšot dota jauna dzīve. Kā ReTV skaidro Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis, agrā rīta stunda izvēlēta, lai pēc iespējas mazāk traucētu satiksmi, bet domes lēmumu par padomju piemiņas vietas demontāžu īstenot dienā, ko Krievijā sauc par “Uzvaras dienu” gan neesot bijusi nejauša. “Akmens jau vēstī par Jelgavas atbrīvošanu, bet pēc būtības jau Jelgavu neatbrīvoja. Tas atnesa ciešanas un sāpes gan Latvijas, gan Jelgavas iedzīvotājiem. Šī vēsturiskā netaisnība vienreiz ir jālabo.”
Dome bija iecerējusi demontēt arī piemiņas akmeni Zaļenieku pagastā, tomēr tagad to vairs nedarīšot, jo kāds vietējais jau pasteidzies noņemt pie akmens pieskrūvēto piemiņas plāksni, kas, visticamāk, esot nodota metāllūžņos. “Veci cilvēki varbūt domā citādāk, bet, skatoties uz mūsu laiku, kas notiek Ukrainā, arī saprotu, kāpēc mūsu laikmeta cilvēki, jaunieši to varētu arī izdarīt, viennozīmīgi arī atbalstu,” pauž Īrisa Silova, Zaļenieku izglītības centra skolotāja.
Plāksnīte no šorīt demontētā piemiņas akmens, lai arī demontāžas laikā nedaudz cietusi, nonākšot Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzejā. Kā atzīt vēsturnieks un galvenais muzeja krājumu glabātājs, tur tai arī esot īstā vieta, jo vēsturi pārrakstīt mēs nevaram, bet Jelgava šajās “atbrīvošanas” kaujās esot sagrauta par 95%. Viņaprāt, vismaz Jelgavas novadā esošie piemiņas akmeņi, pat skatoties no Krievijas skatu punkta, nevēstot par nozīmīgām kaujām, bet esot veidoti kā kulta vietas valdošajai ideoloģijai. “Piemiņu jau neviens nav aizliedzis. Kapi tiek kopti, ar to arī pietiek. Ir sakopta kapavieta, ir, kur atcerēties un nolikt ziedus, bet šādas haotiski izkaisītas, varbūt līdz galam pat nepārbaudītu notikumu vietas, vairs nav jāatceras,” uzsver Aldis Barševskis, Jelgavas Ģ. Eliasa vēstures un mākslas muzeja galvenais krājumu glabātājs.
Par trešā piemiņas akmens demontāžu Jelgavas novadā vēl neesot panākta vienošanās ar zemes īpašnieku. Padomju laika pieminekļu demontāža šopavasar uzsākta arī citās pašvaldībās, bet Ādažu un Bauskas novados, negaidot domes lēmumus, vietējie entuziasti jau noņēmuši piemiņas plāksnes.
