"Man viedoklis diemžēl ir diezgan paskarbs"; bijusī valsts kontroliere vērtē valsts sniegto palīdzību Ukrainas bēgļiem

 
©f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Jelgavas Sociālo lietu pārvaldei jānodrošina pakalpojumi neatkarīgi no tās kapacitātes, atzīst jaunā iestādes vadītāja, bijusī valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Viņa atzīst, ka, esot jaunajā amatā, var novērtēt valsts rīcību palīdzības sniegšanā bēgļiem no Ukrainas kā lietotājs, kā saņēmējs, jo vairs nav iesaistīta lēmumu veidošanā.

"Man viedoklis diemžēl ir diezgan paskarbs, jo kā lietotājs es nejūtu ļoti pārdomātu un vienotu, skaidri vadītu rīcību par jautājumu, kas saistās ar Ukrainas bēgļu uzņemšanu," sacīja Krūmiņa.

Pēc viņas paustā, neviens process nevar sekmīgi noritēt, ja tas nav ļoti stratēģiski un plānveidīgi vadīts. Tāpēc Jelgavā izpilddirektores vietnieces vadībā tika izveidota darba grupa, kurā bija pārstāvēti visi tie institūciju vadītāji, kuri potenciāli varētu būt iesaistīti Ukrainas bēgļu uzņemšanas jautājumā.

"Tika veidota ļoti racionāla, pragmatiska procesu shēma, lai tajā mirklī, kad Ukrainas iedzīvotājs ierodas Jelgavā, mēs pilnīgi skaidri zinām, kas notiek, kur viņš iet, kādu informāciju viņš saņem, kā tālāk notiek cilvēka virzība no Pašvaldības operatīvās informācijas centra un koordinatora uz attiecīgo institūciju, ja viņš grib saņemt sociālo palīdzību, izglītību vai kādu citu palīdzību," apgalvoja Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja.

Tikai tad, ja šis process ir racionāli izstrādāts, soli pa solim ir skaidrs, kā notiek cilvēku virzība, pakalpojumu sniegšana, ir iespējams izdarīt visu maksimāli racionāli un efektīvi, uzskata viņa. Vēl ļoti svarīgi, ka bijusi nepārtraukta komunikācija, jo pie tā neskaidrā normatīvo aktu regulējuma, kāds bija valsts līmenī, radās nepārtraukti jautājumi, kā visu labāk izdarīt.

"Ja es skatos uz situāciju, kāda ir valsts līmenī, es nejūtu šo vienoto, skaidro, pārdomāto procesu vadību, jo lietotāja līmenī, kad notiek komunikācija ar atsevišķām ministrijām, man nudien liekas, ka viņi savā starpā vispār nesarunājas. Nav vienotas, normālas procesa vadības nodrošināšanas," uzskata Krūmiņa.

Viņai esot bijis ārkārtīgs pārsteigums, ka valstī ilgstoši nespējām nodrošināt, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir personas kodi.

"Es īsti nesaprotu, kur bija problēma valsts līmenī piešķirt personas kodus. Tiek runāts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) to nespēja nodrošināt, jo viņiem nav kapacitātes, līdz ar to šis uzdevums atkal tika uzlikts pašvaldībām, un pašvaldībām nekas cits neatlika, kā to risināt. Bet ne jau tikai PMLP dzīvoja ar to kapacitāti, kāda bija pirms Ukrainas bēgļu ierašanās," uzsvēra Krūmiņa.

Viņa atzina, ka arī pašvaldību institūcijās bija tieši tāpat, tajās nebija ierēķināts lielais cilvēku apjoms, kas ieradīsies un kuriem būs jānodrošina palīdzība un atbalsts.

"Bet mums iespējas atkāpties nav, mēs esam pēdējais līmenis, mums ir jānodrošina pakalpojums neatkarīgi no tā, ir kapacitāte vai nav kapacitātes. Man šķiet, ka ir ļoti vienkārši palikt tajā līmenī, ka "mums nav cilvēku, mums nav kapacitātes, mēs to nevaram, lai to dara citi". Ja nav pietiekamas kapacitātes, tad acīmredzot ir jāveic kaut kādas konkrētas darbības, lai šo kapacitāti palielinātu," aicināja Krūmiņa.

Viņa uzsvēra, ka neviena iestāde, arī pašvaldība, nebija ar palielinātu kapacitāti.

"Tas ir tas, kas man kā lietotājam nepatīk, un es domāju, ka tam būtu jāpievērš uzmanība un jādomā gan par normatīvo aktu regulējuma skaidrību, gan arī par kvalitatīvu procesu vadību un citām lietām," sacīja iestādes vadītāja.