Kāpēc šodien jāfotografē ievas, āra bērzi un mājas ābeles?

 
©Kaspars Krafts/F64

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte aicina Latvijas iedzīvotājus sestdien, 30. aprīlī, iesaistīties dabas vērošanas zibakcijā “Viena diena Latvijā”, iesūtot zinātniekiem dienvidu pusē novietotos zarus acu augstumā parastajai ievai, āra bērzam un mājas ābelei, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja zibakcijas koordinatore, Latvijas Universitātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne.

Dabas novērojumi kalpo ne tikai, lai sekotu līdzi laika apstākļiem un gadalaiku maiņai, tie palīdz arī zinātnei sekot līdzi cikliskumam un izmaiņām dabas procesos.

Kalvāne skaidroja, ka zibakcijas mērķis ir fiksēt dabas novērojumus vienā konkrētā dienā. Tas būs 30. aprīlis, jo arī pagājušajā gadā zinātnieki aicināja sūtīt fotogrāfijas tieši šajā datumā.

"Zibakcijas mērķi ir pievērst sabiedrības uzmanību norisēm dabā, būt vērīgiem. Otrs ir - iesaistīties zinātnē, palīdzēt zinātniekiem," viņa norādīja.

Iedzīvotāju iesūtītās fotogrāfijas ļaus zinātniekiem gan salīdzināt reģionālās atšķirības Latvijā, gan turpināt darbu pie fenoloģiskā modeļa, kas ļauj prognozēt dažādus procesus dabā, piemēram, kad būs gatava labība, kad nogatavosies āboli.

"Lai arī mums šķiet, ka Latvijas teritorija ir mīļa un neliela, tad attiecībā uz pavasari fenoloģiskās fāzes, piemēram, lapu plaukšana vai ziedēšana, Kurzemes piekrastē un, piemēram, Alūksnes augstienē vai Vidzemes augstienē, var atšķirties par divām trim nedēļām, kas ir tādai teritorijai ievērojamas atšķirības," skaidroja Kalvāne.

Iedzīvotāji aicināti nofotografēt tuvplānus, vislabāk dienvidu pusē novietotos zarus acu augstumā parastajai ievai, āra bērzam un mājas ābelei. Norādot apdzīvotas vietas koordinātas vai arī apdzīvotas vietas pasta indeksu, lūgums atsūtīt minēto augu sugu fotogrāfijas saziņas vietnē ''WhatsApp'' tel. 27104440 vai uz e-pasta adresi gadalaiki2021@gmail.com.

“Ja jūsu apkārtnē nav kādas no šīm sugām, tad droši var sūtīt kaut vai piecus bērzus vai 10 ābeles, tas arī viss mums noderēs. Vislabāk fotografēt koku, kurš ir vismaz piecus gadu vecs,” norādīja Kalvāne.

Viņa uzsvēra, ka nav obligāti jāmeklē plaukstoši zari, jo noderēs viss, kas reāli atspoguļo fenoloģiskās norises dabā.

Pētniece atklāja, ka, lai gan daudziem šķiet, ka šogad pavasaris kavējas, tas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad daba atmodusies stipri ātrāk, patiesībā tas iestājas laikā.

“Pēdējos gados mēs tikām lutināti, un mums tāpēc šķiet, ka šis gads ir vēlais pavasaris, bet patiesībā - pēc fenoloģiskajiem ilgtermiņa datiem - tā nemaz nav. Piemēram, ievas lapu plaukšana vidēji ir 22. aprīlis, kad Latvijas teritorijā iestājas. Savukārt bērzu ziedēšana, kas notiek paralēli ar lapu plaukšanu, ir 30. aprīlis,” skaidroja Kalvāne.