Vītoliņš: Situācija ar amonjaka izvešanu no Ventspils ostas termināļa joprojām nav atrisināta

© f64.lv, Aivars Ķesteris

Joprojām nav noteikts, kura valsts institūcija ir tiesīga atļaut izvest amonjaku no Ventspils ostas termināļa, apgalvo Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij").

Viņš stāstīja, ka pašvaldība šorīt saņēmusi Ventspils Brīvostas pārvaldes vēstuli, kurā lūgts līdz 2.maija plkst.10 noskaidrot to valsts institūciju, kura izsniegtu atļauju no ostas termināļa ar diviem kuģiem izvest bīstamo kravu - amonjaku, kas pieder trīs juridiskām personām, kuras ir iekļautas sankciju sarakstā Krievijas karadarbības dēļ. Vēstule adresēta arī Ārlietu ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), kā arī Satiksmes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Valsts vides dienestam (VVD) un pašvaldībai.

Vītoliņš skaidroja, ka šādas atļaujas izsniegšana nav VVD kompetencē. "Situācija ar amonjaka izvešanu joprojām nav atrisināta. Es ļoti ceru, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) un VVD aktivitātēm pievienosies visas pārējās iesaistītās institūcijas un iespējami ātri šo jautājumu atrisinās," sacīja pašvaldības pārstāvis.

Ventspils brīvostas pārvalde vēstulē norādījusi, ka jebkuri kontakti, sadarbība ar sankcijām pakļautām personām ir risks tapt iekļautam sankciju sarakstā. Vītoliņš uzskata, ka valstī ir jārealizē izņēmuma gadījums, taču tas ir jādara tām institūcijām, kuras ir tiesīgas šādu atļauju dod.

Pašvaldības vadītājs uzsver, ka jebkurā gadījumā neizvedīs pilnīgi visu amonjaku, jo atbilstoši tehnoloģijai rezervuārā paliks tehnoloģiskais atlikums apmēram 3000 tonnu amonjaka, un bīstamība saglabājas. Ja sankcijas no šiem uzņēmumiem netiks noņemtas, agri vai vēlu tiem pietrūks finanšu, darbiniekiem neizmaksās algas, viņi neies uz darbu, uz iespējamajiem riskiem norādīja Vītoliņš.

Ventspils domes pārliecība esot tāda, ka par šo jautājumu ir jālemj Ministru kabineta sēdē un valdībai ir jādod saistošie uzdevumi visām iesaistītajām institūcijām.

"Pašlaik domes sēdē pieņemtais lūgums valdībai nav ņemts vērā, jo acīmredzot ministriem šķiet, ka to var atrisināt citādi, taču pašlaik saglabājas neziņa," atzina domes priekšsēdētājs.

Kā vēstīts, VVD izdevis lēmumu, ka līdz 10.maijam sašķidrinātais amonjaks no Ventspils ostas termināļa jāizved.

Savukārt līdz 29.aprīlim SIA "Ventamonjaks" jāiesniedz VVD informācija, kā tiek plānota sašķidrinātā amonjaka izvešana no termināļa, un izvešanas grafiks.

Līdz amonjaka pilnīgai izvešanai un termināļa pilnīgai atbrīvošanai no amonjaka uzņēmumam jānodrošina sašķidrinātā amonjaka droša uzglabāšana.

Uzņēmums sadarbojoties ar valsts iestādēm un kredītiestādēm, un izveidotā darba grupa, kur iesaistīta arī FKTK, strādā, lai kopīgi rastu vispiemērotāko risinājumu.

Pašlaik nav nekādu indikāciju, kas liecinātu par šīs kravas radītiem riskiem, taču valsts ir gatava pārņemt kravas uzglabāšanu, ja rastos šāda nepieciešamība.

Latvijā

Piecas bijušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes amatpersonas – gandrīz visa bijusī Akcīzes nodokļa nodaļa ar pašu vadītāju Ģirtu Kaņepu priekšgalā – ir uz apsūdzēto sola lietā par nelikumībām akcizēto preču iznīcināšanas procesā. Kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”, saskaņā ar apsūdzību VID darbinieki vairāk nekā gada garumā regulāri piesavinājās iznīcināšanai domāto alkoholu un cigaretes, pirms tam viltojot iznīcināšanas aktus. Savu vainu daļēji atzīst tikai viens no bijušajiem nodokļu inspektoriem, vēsta raidījums "De facto".

Svarīgākais