Bauska draud slēgt kravu satiksmi brīvdienās un svētkos [papildināts]
Bauskā notiekošo vairāku stundu konferenci “Kā (iz)dzīvosim līdz Bauskas apvedceļam?” var rezumēt vienā teikumā – par apvedceļa izbūvi ilgus gadus mānītie baušķenieki tagad draud ar tranzīta satiksmes slēgšanu brīvdienās, vēsta Latvijas Radio.
Dramatiski augošā tranzīta satiksme Bauskā un Iecavā jau sen kļuvusi nesamērīga šo mazpilsētu apmēriem. Rīgas-Lietuvas robežas šosejas satiksmes intensitāte ir trīs reizes lielāka par to mašīnu skaitu, kas šādam ceļam būtu optimāls. Tāpēc abās pilsētās arvien biežāk vērojami smago mašīnu sastrēgumi, bet vēsturiskā apbūve caurbraucamā ceļa malās iet bojā un apput, savukārt pilsētas iedzīvotājiem kļūst nepievilcīga.
To trešdienas, 13.aprīļa, konferencē ilustrēja vairāku baušķenieku teiktais:
“Es ļoti ceru uz vecpilsētas atjaunošanu un lieku lielas cerības uz pilsētas pašvaldību, uz viņu sadarbību ar cilvēkiem, kas dzīvo vecpilsētā.”
“Cilvēkam gribas būt omulīgam, un omulīgs viņš jūtas tad, kad viņam ir skaista, sakārtota vide apkārt. Ja mēs gribētu šeit ierīkot kafejnīcu un pasēdēt omulīgi, tad diez vai mums tas izdotos, jo garām nāk skaļas mašīnas un ir lieli putekļi.”
“Mēs šajā mājā dzīvojam jau 44 gadus un mēs vēlamies, lai varētu vakaros, sevišķi vasaras vakaros, atvērt logus.”
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits informē, ka Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecību plānots īstenot laika posmā no 2028. līdz 2030.gadam.
"Šī valdība ir apstiprinājusi valsts galveno autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam, kur ir iekļauta arī Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūve," teica ministrs. Tāpat Bauskas apvedceļš ir daļa no Eiropas transporta pamattīkla (TEN-T), kam automaģistrāles jāizbūvē līdz 2030.gadam. Tā to paredz arī galveno ceļu attīstības stratēģija - šo apvedceļu veidot kā ātrgaitas automaģistrāli ar divām joslām katrā virzienā, kur varēs pārvietoties ar ātrumu 130 km/h.
Izvairīgi ar Bauskas iedzīvotājiem runāja arī vides un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Latvijas attīstībai”): “Man arī kā baušķeniekam un Bauskas novada iedzīvotājam nav ilūziju, ko rada situācija, ja Bauskas apvedceļa šobrīd nav; tas ir pastāvīgs gaisa piesārņojums, vibrācijas, trokšņi, ar ko diendienā jāsadzīvo cilvēkiem. Pēdējā laikā satiksmes intensitāte aug. Tas, ko mēs varam redzēt attiecībā uz Bauskas apvedceļu, varam teikt, ka tas vilciens ir izkustējies no gala stacijas,” sacīja Plešs.
Lai vilcienam palīdzētu kustēties raitāk, Bauskas novada domes priekšsēdis Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība) nāca klajā ar pirmo soli, ko varētu prasīt Bauska.
Mēs gribētu izvirzīt arī diezgan skarbus priekšlikumus, piemēram, aizliegt kravas transporta plūsmu brīvdienās, svētku dienās, kas ļautu atslogot pilsētu un tai dzīvot šajās dienās tā, lai Bauskas pilsēta varētu dzīvot līdz apvedceļam
sacīja Okmanis.
Dažādos dokumentos Bauskas apvedceļš tiek solīts līdz 2030. gadam. Trešdien konferencē runāja par iespējām termiņus saīsināt, tomēr citas valsts prioritātes, līdzšinējā projektu gaita un to sadārdzināšanās liek arī domāt par apvedceļa plānu attālināšanos.