Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Liepājā pēdējā laikā Ukrainas notikumu iespaidā uzsākts aktīvs darbs pie risinājumiem, lai pasargātu civiliedzīvotājus no iespējama militāra apdraudējuma. Patvertņu vajadzībām piemērotu telpu gan pilsētā ir maz, vēsta ReTV.
Patvertnēs vietas pietiktu nepilnai desmitajai daļai liepājnieku. Pārējos civiliedzīvotājus kara gadījumā iecerēts evakuēt ārpus pilsētas. To kā labāko situācijas risinājumu savās vadlīnijās paredz arī aizsardzības resors.
Liepājā šobrīd dzīvo turpat 68 tūkstoši cilvēku. Gadījumā, ja sāktos karš, pašvaldībai būtu jāparūpējas par viņu drošību, tāpēc šogad uzsākts darbs pie visaptveroša civilās aizsardzības plāna. Tā kā valsts 2008. gadā atteicās no bumbu patvertņu apsaimniekošanas un uzturēšanas, šobrīd tūlītējai izmantošanai gatava nav neviena no šim nolūkam piemērotajām būvēm. “Pilsēta šobrīd vērš uzmanību uz to, ka iedzīvotājus šādos gadījumos primāri jāevakuē ārā no pilsētas, nevis jāliek bumbu patvertnēs. Šis nav tikai pilsētas viedoklis vai pilsētas nostāja, šīs ir arī bruņoto spēku vadlīnijas, Aizsardzības ministrijas vadlīnijas. Dzīves pieredze šo situāciju diemžēl rāda Ukrainā,” saka Nataļja Vecvagare, Liepājas un Dienvidkurzemes novada Civilās aizsardzības komisijas izpildsekretāre.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas komandieris Jānis Pošeiko: “VUGD iesaiste noteikti būtu evakuācijas pasākumu īstenošanā, lai gan atbildīgie par to būtu pašvaldība, noteikti mēģinātu atbalstīt šo pasākumu ar transportu, cik nu tas ir iespējams.”
Pašvaldība rēķinās, ka daļa iedzīvotāju kaut kādu iemeslu dēļ nevarēs vai negribēs evakuēties. Tādiem gadījumiem apzinātas patvertnēm piemērotākās būves. Par tādām atzīti 19. un 20. gadsimta mijā celtie Liepājas forti. Nataļja Vecvagare: “Patvertnes, bumbu patvertnes kā tādas klasiskā izpratnē, ko esam pieraduši redzēt filmās, man uzreiz jāsaka, ka nav. Tās, kas varbūt vecākajai paaudzei prātā ir saglabājušās no padomju laikiem, kas tika būvētas pie katras rūpnīcas, tādas telpas arī šobrīd bijušo rūpnīcu teritorijā ir, bet atrodas privātā īpašumā.”
Divas šādas patvertnes ir rūpnīcas “Liepājas metalurgs” un viena - fabrikas “Lauma” teritorijā. Patvertne savulaik izbūvēta arī pie reģionālās slimnīcas, bet tajā vietas pietiek tikai slimniekiem un personālam. Tāpēc tai iedzīvotāju daļai, kas kara gadījumā izlemtu nevis evakuēties, bet palikt pilsētā, jārēķinās ar faktu, ka fortos patverties no uzlidojumiem varēs tikai aptuveni seši tūkstoši cilvēku. Pārējiem turpat 62 tūkstošiem nāktos sēdēt namu pagrabos vai pamest pilsētu.