Pirms četriem gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sodīja 69 pašvaldības deputātus un amatpersonas saistībā ar tā dēvēto pašvaldības avīžu izdošanu krievu valodā. Daudzus tas mudināja šo praksi pārtraukt. Taču - ne visus. Pēc konsultācijām ar Valsts valodas centru un arī tiesāšanās, atrasts veids, kā iedzīvotājus tomēr informēt krievu valodā, vēsta ReTV.
Krāslavas pilsētas ģerbonī attēlotā laiva ar pieciem airiem simbolizē piecas tautības. Kādā valodā ebreji, poļi, baltkrievi, krievi un latvieši šai pilsētā sarunājas? Krāslavas novada dome ar saviem iedzīvotājiem sazinās divās valodās - pašvaldības informatīvais izdevums un mājas lapa “Kraslavasvestis.lv” raksta kā latviešu, tā krievu valodā.
Krāslavas novada pašvaldībā sabiedrisko attiecību speciālistu nav. Ir tikai informatīvā izdevuma “Krāslavas Vēstis” redaktors. Nesen gan darbā pieņemts arī reportieris. “Ja nebūtu tas divās valodās, tad gan būtu sliktāka situācija. Tad gan būtu daudz sliktāk. Tā kā ir divās valodās, tad vismaz var saprast, kas notiek pašvaldībā,” ReTV norāda Jurijs Roga, pašvaldības informatīvā izdevuma “Krāslavas Vēstis” redaktors.
ReTV zināms, ka Valsts valodas centrs pērnā gada jūnijā konstatēja Valsts valodas likuma pārkāpumu tīmekļvietnē “Kraslavasvestis.lv” un sodīja Krāslavas novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku, piemērojot administratīvo sodu 250 eiro vērtībā. Pēc būtības līdzīgi, bet, pamatojoties citos likuma pantos, pirms četriem gadiem cita iestāde - KNAB - kopumā sodīja 69 pašvaldību deputātus un amatpersonas. To vidū bija arī Rēzeknes domē strādājošie. Pašvaldības komentāru sniedz Komunikācijas nodaļas vadītāja.
Par pašvaldības izdevuma “Rēzeknes Vēstnesis” izdošanu krievu valodā deputāti bija gatavi arī tiesāties. Pirmajā instancē izdevās arī uzvarēt, bet KNAB stāsta, ka apelācijas instancē tiesa sodus tomēr neatcēla. Rēzeknes domē skaidro, ka pēc konsultācijām ar Valsts valodas centru atrasts veids, kā izdevumu turpināt izdod krievu valodā, nepārkāpjot likumu. Rēzeknes domes Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova: “Mēs rīkojamies atbilstoši likumam, atbilstoši visiem noteikumiem, ievērojam visas valsts prasības un rekomendācijas. Šobrīd, tāpat kā 2018. gadā, jebkurai pašvaldībai bija jārīkojas un jāaizstāv savas teritorijas iedzīvotāju intereses. Ir svarīgi informēt iedzīvotājus.”
Rēzeknes pilsētas un Krāslavas novada pašvaldības Latgalē ir vienīgās, kas turpina tulkot savus informatīvos izdevumus krievu valodā. Drīz pēc KNAB piemērotajiem sodiem to pārtrauca darīt Līvānu novadā, bijušajā Daugavpils novadā un citur. Turklāt “Ludzas novada vēstis” pārtrauca izdot ne tikai krievu valodā, bet vispār. Līdzīgi kā Rēzeknē, arī Rēzeknes novadā ir liels krievvalodīgo skaits, taču tur pašvaldības informatīvos izdevumu krievu valodā vairs netulko. Rēzeknes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Bērtiņa ReTV norāda: “Šis sods noteikti bija tāds kā neizdot. Arī Valsts valodas likuma prasības. Šī izdošana kopš 2010. gada bija iegājusies lieta, ka tulkojam krievu valodā. Likuma paklausīgi vairs mēs to nedarām.”
KNAB sodus pamatoja ar to, ka finanšu piešķiršana informatīvo izdevumu izdošana krievu valodā bijis Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas likuma pārkāpums un Valsts valodas likuma pārkāpums. “KNAB, pamatojoties uz Valsts valodas centra sniegto informāciju, konstatēja, ka pašvaldību informatīvo izdevumu izdošana divās valodās nebija atbilstoša Valsts valodas likuma un Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām,” saka Nataļja Titova, KNAB Administratīvo pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece.
Valsts valodas likuma ievērošanu uzrauga Valsts valodas centrs. Iestādei ir arī tiesības administratīvi sodīt. Izņemot jau iepriekšminēto gadījumu Krāslavā, citu līdzīgu pārkāpumu kopš 2018. gada nav konstatēti.
Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe: “Valsts un pašvaldību institūcijas, tātad arī pašvaldības un novadi, drīkst sabiedrībai paredzētu informāciju par tās funkcijām, par tiem pašiem saistošajiem noteikumiem un citu būtisku informāciju, kas ir tieši attiecināma uz pašvaldības darbu, izsniegt svešvalodā pret personas pieprasījumu.”
Rēzeknē uzsver, ka katrs izdevuma eksemplārs tiek izdots pēc konkrēta iedzīvotāja rakstiska pieprasījuma apliecinājuma. “2018. gada sākumā bija vairākas anketas informatīvajā izdevumā, kuras vajadzēja aizpildīt un iesniegt. Šobrīd iedzīvotāji var griezties gan pašvaldībā, gan iedzīvotāju centrā. Pārsvarā sūta pieprasījumus mūsu informatīvā izdevuma administrācijai, kur visu datus apkopojam un tad pieņemam lēmumu par informācijas nodrošināšanu,” saka Nataļja Jupatova.
Savukārt Krāslava izdevuma redaktors lēš, ka no 8500 eksemplāru lielās kopējās tirāžas krievu valodā tiek izdoti 2000-3000. Vaicājot par iedzīvotāju pieprasījumu, viņš no skapja izņem nelielu kasti. ReTV iedzīvotāju iesniegumus nepārskaitīja, taču vismaz daļa no tiem bija rakstīti 2018. gadā. Līdz ar to rodas jautājums - kā un vai vispār šie pieprasījuma dati tiek aktualizēti? Valsts valodas centrā norāda, ka viņi iespējamu pārkāpumu sāk izmeklēt tad, kad saņemt sūdzība no cilvēka - viņam piegādāts izdevums krievu valodā, lai gan viņš to nav lūdzis. “Personai ir visas tiesības vērsies tie pašas pašvaldības un teikt, ka šāda pašvaldības rīcība nav personas interesēs un nav atbalstāma, kā arī ziņot Valsts valodas centram,” saka Madara Rēķe.
KNAB ReTV atklāj, ka 2018. gadā pārbaudes pašvaldībās sāka pēc iedzīvotāju sūdzības par vienu konkrētu izdevumu, bet pēcāk pievērsās arī citiem pēc savas iniciatīvas. Tās pašvaldības, kas bailēs no soda izdevumu krievu valodā pārtrauca tulkot, to tomēr darīja negribīgi. Pašvaldību aizstāvēšanā iesaistījās Latvijas Pašvaldību savienībā. Tur skaidro, ka vēlmē izdot svarīgs arī tas, vai tam vispār pietiek kapacitātes.
Jāatgādina, ka gan Krāslavā, gan Rēzeknē darbojas privātie laikraksti, kas iznāk gan latviešu, gan krievu valodās.