Trīs novadi, kuros 2021.gada izskaņā augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19

© Dmitrijs Suļžics / F64

2021.gada izskaņā augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 Latvijā ir Mārupes, Ventspils un Ķekavas novados, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Divu nedēļu kumulatīvā saslimstība Latvijā ir samazinājusies līdz 534,8 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Mārupes novadā saslimstības līmenis aizvadītās dienas laikā ir pieaudzis no 990,1 līdz 935,3 gadījumiem. Savukārt Ventspils novadā samazinājies no 937,2 līdz 872,2 gadījumiem, bet Ķekavas novadā samazinājies no 891 līdz 834,5 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Kopumā vidējais saslimstības līmenis ar Covid-19 valstī tiek pārsniegts 12 pašvaldībās un bez minētajiem novadiem tas augstāks ir arī Madonas novadā, Ventspilī, Ropažu un Saulkrastu novadā, Jelgavā, Ādažu un Salaspils novadā, Rīgā un Liepājā.

Divu nedēļu saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kas ļauj salīdzināt saslimstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu saslimušo skaitu.

No aizvadītajā dienā atklātajiem 167 Covid-19 inficēšanās gadījumiem 31% jeb 51 ir reģistrēts Rīgā. Bauskas novadā vakar ir atklāti 11 jauni saslimušie, Daugavpilī - septiņi, Ogres novadā - seši, bet virknē citu pašvaldību reģistrēts mazāks jaunu saslimušo skaits. Desmit pašvaldībās gada pēdējā dienā nav reģistrēts neviens jauns saslimušais.

Lielākais pēdējās divās nedēļās saslimušo kopskaits ir Rīgā - 3985, Liepājā - 423, Jelgavā - 364, Daugavpilī - 319, Mārupes novadā - 307, Ogres novadā - 274, Valmieras novadā - 271, bet Jūrmalā - 267 iedzīvotāji.

No aizvadītajā dienā atklātajiem inficētajiem 34 ir vecumā no 40 līdz 49 gadiem, 31 - vecumā no desmit līdz 19 gadiem, 24 ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem bet citās vecuma grupās ir mazāk saslimušo.

Pēdējo divu nedēļu laikā saslimušo kopskaits vislielākais ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem - 2078 saslimušie.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.