Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka 80 Latvijas pašvaldībām gada pirmajos desmit mēnešos izdevies pārsniegt plānotos nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, savukārt 38 reģionu kases palikušas pustukšas. Pašas pašvaldības akcentē pretējo: lai gan ministrijas aplēses parāda katram reģionam raksturīgo situāciju, tomēr kopumā ar nodokļu iekasēšanu nesokas tik labi, kā gribētos.
Finanšu ministrijas aprēķini uzrādījuši, ka vissliktāk ar nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu ir gājis jūrmalniekiem, kuri plānoto 3,6 miljonu latu vietā pagaidām nomaksājuši tikai 3,3 miljonus. Seko Dobeles novads ar 114 000 latu lielu parādu un Krāslavas novads, kur plānotie ieņēmumi bija 232 000, bet nodokļa iekasēšanas izpilde bijusi tikai 182 000.
Tikmēr vislabāk šogad ir veicies Ogres novadam, kas desmit mēnešos nodokļa ieņēmumu plānu pārsniedzis par gandrīz 300 000 latu, paredzēto 563 200 vietā iekasējot 860 000. Otrs veiksmīgais reģions bijusi Liepāja, kur desmit mēnešu plāns paredzēja iekasēt 1,72 miljonus, bet faktiskā NĪN izpilde bija 1,99 miljoni. Savukārt trešais lielākais nodokļa pārsniegums bija Ventspilī ar attiecīgi 1,31 plānoto un 1,5 iegūtajiem miljoniem.
Pašvaldību vadītāji šos datus vērtē skeptiski. Sarunā ar Neatkarīgo Liepājas mērs Uldis Sesks uzsvēra, ka Liepājas šķietami labais piemērs tomēr neliecina par stabilu situāciju. "Pirmkārt, mums vienkārši ir izdevies atgūt daļu parādu, otrkārt, finanšu pārvalde cenšas aktīvi strādāt, lai nepieļautu parādu uzkrāšanos, taču jāsaka, ka mūsu reģionā dzīvo nebūt ne tie turīgākie cilvēki un nodokļa iekasēšana neliecina par iedzīvotāju augstu maksātspēju," sprieda U. Sesks.
Valsts un pašvaldību viedokļi jautājumā par nodokļu iekasēšanas iespējām atšķiras. Finanšu ministrija paziņojusi, ka šā gada desmit mēnešos nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumu plāns ir pārsniegts par 1,78 miljoniem latu. Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība apgalvo pretējo – nekustamā īpašuma nodoklis nav iekasēts par apmēram 30% jeb 30 miljoniem latu. Atšķirība rēķinos rodas tāpēc, ka valsts ir ņēmusi vērā prognozes vienīgi par zemes nodokļa nomaksu. Savukārt pašvaldības ir precīzi aprēķinājušas starpību starp izrakstītajiem nekustamā īpašuma nodokļa rēķiniem gan par zemi, gan par dzīvojamajām platībām un reāli iekasēto naudu.