Jelgavas novadā diviem deputātiem bez Covid-19 sertifikātiem nav apturētas pilnvaras [papildināts]

© f64.lv, Kaspars Krafts

Ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) norādes un kvoruma trūkumu, Jelgavas novadā diviem deputātiem bez Covid-19 sertifikātiem joprojām nav apturētas pilnvaras, informē novada pašvaldība.

Jau vēstījām, ka 17.novembrī deputāta pilnvaras uz laiku apturētas domniekiem Andrim Ozoliņam (LZP), Irinai Dolgovai (S) un Gundaram Liepam (NA). Ozoliņš atbrīvots arī no domes priekšsēdētāja vietnieka amata, lai arī sēdes laikā izskanēja minējumi, ka domnieks šo lēmumu varētu apstrīdēt.

Vēlāk pēc dažu deputātu iniciatīvas no procedūras viedokļa domes sēde tika apstrīdēta. Ievērojot VARAM norādes par procedūras pārkāpumiem, novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (LZS) atkārtoti sasauca ārkārtas domes sēdi 29.novembrī.

Sēdei iesniegtais lēmumprojekts izpelnījās deputātu debates gan saistībā ar saturu, gan procedūru balsojumam, jo bija jālemj jau tikai par divu deputātu pilnvaru apturēšanu, aģentūru LETA informēja pašvaldībā. Proti, neilgi pirms izsludinātās sēdes Dolgova Vēlēšanu komisijai uzrādīja derīgu Covid-19 sertifikātu. Lēmumprojekta versija, ar kuru deputātu pilnvaras būtu jāaptur Liepam un Ozoliņam, neguva atbalstu un kvoruma trūkuma dēļ tika atlikts.

Atkārtoti sasauktā ārkārtas domes sēde 30.novembrī tika slēgta tūlīt pēc tās sākuma, konstatējot, ka balsojumam lietvedības sistēmā nav pieslēdzies atbilstošs skaits deputātu.

"Politisks žests jeb sabotāža ir pausta ļoti atklāti - deputāti jau kuro sēdi pēc kārtas "nobalso ar kājām", atslēdzoties no sēdes. Protams, ar šādu rīcību viņi pārliecinoši demonstrējuši politisko toni, taču vienlaikus liedz domei ievērot un izpildīt likumā noteiktās prasības," komentē Caune.

Pēc viņa paustā, nevar noliegt acīmredzamu spēku pārbīdi koalīcijā. Vienlaikus domes priekšsēdētājs pauž izbrīnu, ka šādu rīcību atbalstot arī deputāts un VARAM ministra padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis (LA), "kas pēc sava statusa darbā ministrijā nedrīkstētu pretdarboties likuma prasību izpildei".

Lēmumprojektus par pilnvaru apturēšanu deputātiem Liepam un Ozoliņam dome plānoja atkārtoti skatīt ārkārtas domes sēdē šorīt. Taču attālinātajai sēdei atkal nebija pieslēdzies pietiekami liels deputātu skaits, līdz ar to ārkārtas sēde pēc tās atklāšanas uzreiz tika slēgta kvoruma trūkuma dēļ.

Jau vēstīts, ka Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam", kas nosaka, ka no 15.novembra tiek apturētas pret Covid-19 nevakcinēto vai to nepārslimojošo pašvaldības domes deputātu pilnvaras.

Likumā noteikts, ka pašvaldības domes deputāta pilnvaras īstenot ir tiesīgs tikai tāds deputāts, kurš līdz 2021.gada 15.novembrim ir ieguvis un uzrādījis pašvaldības vēlēšanu komisijai Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, kā arī deputāts, kurš saņēmis klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsīlija atzinumu par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku un uzrādījis sertifikātu par negatīvu veiktā testa rezultātu.

Uz deputāta pilnvaru apturēšanas laiku viņa vietā Pašvaldības domes vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā stāsies nākamais kandidāts, kurš ieguvis sertifikātu. Ja aizvietotais deputāts iegūs Covid-19 sertifikātu, viņš varēs atsākt pildīt deputāta pienākumus.

Likuma autori skaidro, ka šīs prasības tiek noteiktas, lai nodrošinātu sabiedrības veselības un drošības interesēm atbilstošu rīcību Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos, sekmētu uzticēšanos valstī īstenotajai Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības politikai, solidarizētos ar pārējām valsts un pašvaldību institūciju, tajā skaitā kapitālsabiedrību amatpersonām un darbiniekiem, nodrošinot taisnīgu attieksmi Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanas pasākumu īstenošanā, kā arī vairotu uzticēšanos valsts un pašvaldību institūciju, tajā skaitā Saeimas darbībai.

Latvijā

Decembra izskaņā notikušajā Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvās padomes sanāksmē īpaša uzmanība pievērsta jauniešu radikalizācijas gadījumu pieaugumam Eiropā un terorisma propagandas materiālu izplatībai interneta vidē, aģentūra LETA noskaidroja Valsts drošības dienestā (VDD).

Svarīgākais