Slēpošanas trases Latvijā varētu atvērties jau drīzumā

 
©Mārtiņš Zilgalvis/F64

Gaisa temperatūra lēnām noslīd zem nulles atzīmes, vietām parādās arī pirmās sniega pārslas. Tieši šobrīd slēpošanas trases Latvijā sākušas aktīvi gatavoties sezonai, vēsta ReTV.

Šajās dienās visas Latvijas slēpošanas trases norit intensīvs darbs. Ja citas slēpošanas trases gaida kārtīgākus un noturīgākus laika apstākļus, tad slēpošanas trase “Gaiziņkalns” jau sāk pūst mākslīgo sniegu.

Juris Stradiņš, atpūtas komplekss “Gaiziņš” īpašnieks, ReTV Ziņām saka: “No rīta nebiju sazvanāms tāpēc, ka visu nakti pūtām sniegu. Mēs esam sākuši sniega ražošanu, uz trases ir lielais golgāts. Vakar pusnaktī sākām ražot un šobrīd turpinām. Protams, visu kalnu mēs nenoklāsim, jo temperatūra ir īslaicīga, bet naktī mums pat bija -6.5 grādi, tā kā - pusi no trases būsim gandrīz noklājuši. Gatavojamies ziemas sezonai intensīvi. Paša decembra sākumā jau provizoriski varētu sākt strādāt.”

Kā ReTV stāsta “Žagarkalns” slēpošanas centra direktors - mūsdienu cilvēks ir ļoti prasīgs, tāpēc vajag būt lielam pakalpojumu klāstam, tai skaitā atvērtām vismaz divām trasēm, lai apmeklētājs gribētu braukt slēpot. Arī šī trase šobrīd rosās, lai varētu atvērties.

Māris Zvīnis: “Kā saka, atvērtu savu maku, grib arī saņemt gana interesanto pakalpojumu. Līdz ar to - mums ir jāsagaida stabila ziema, lai mēs varētu sākt. Protams, gatavošanās mums notiek no rudens sākuma, no septembra.”

Par spīti pandēmijai, iepriekšējā sezona finansiāli bija laba, jo daudzas citas izklaides vietas bija slēgtas, ceļojumi uz ārvalstīm bija ierobežoti, tāpēc cilvēki devās baudīt vietējās Latvijas trases. Pandēmijas laikā tika izveidota slēpošanas aplikācija, kur piesakoties varēja braukt slēpot.

Slēpošanas centra “Žagarkalns” direktors: “Mēs darīsim tāpat. Tā sistēma tika izveidota pagājušogad. Šogad mēs arī to atstāsim, jo tai arī bija daudzi plusi. Mēs varējām jau iepriekš zināt, kāds būs apmeklētāju daudzums konkrētajās dienās un konkrētajās stundās. Līdz ar to -mēs varējām precīzi sagatavot darbinieku skaitu. Mēs varējām sagatavoties, un tad nebija tādas sastrēgumu stundas, kādas bija iepriekš.”

Pandēmijas gads mazākām slēpošanas trasēm pavēra uzplaukumu, jo apmeklētāju ierobežojuma dēļ visi Latvijas kalni tika apmeklēti

Agrita Ozoliņa, “Rēķu kalns” pārvaldniece: “Viņi izkaisījās pa visiem Latvijas kalniem, tas arī pēc klientu teiktā, jo parasti brauc tuvāk Rīgai, kas ir “Riekstukalns”, “Milzkalns”, visi tie. Līdz mums jau atbrauc tikai entuziasti un mūsu kalna cienītāji.”

Lai uzturētu slēpošanas trasi, ir nepieciešamas lielas izmaksas un labi laikapstākļi, lai ieguldītā nauda spētu atmaksāties. Izmaksas elektrības un citu resursu dēļ ir kāpušas - ar to būs jārēķinās arī apmeklētājiem.

Māris Zvīnis, slēpošanas centra “Žagarkalns” direktors: “Mēs noteikti pārskatīsim pakalpojumu cenu. Tā būs augstāka, šobrīd vēl nevaram pateikt - par cik. Domājam, ka vismaz par 15%, tas ir, par kaut kādiem diviem eiro noteikti būs augstāk cena.”

Par to, ka viss kļuvis ievērojami dārgāks, ReTV Ziņām norāda arī citu slēpošanas trašu pārstāvji.

Ervīns Kišuro, slēpošanas centra “Riekstukalns” vadītājs: “Mums vajag kādas nedēļas, lai mēs varētu kaut kā atražot pirmo tēriņu par sniega ražošanu, jo tie ir samērā kosmiski cipari, jo elektrība ir, nu, kā saka, tā paliek ar vien dārgāka. Ņemot vērā, ka tā visa sniega ražošana balstās uz elektrību, tur ir pamatīgas izmaksas. Desmitos tūkstošos… mums, es varu runāt tikai par mums. Es neprecizēšu, bet summa ir liela.”

ReTV aptaujāto trašu pārstāvji atzīst, - lai cilvēki gribētu doties slēpot, nepietiek to, ka ir uzpūsts sniegs uz kalna. Vispirms ir nepieciešams, lai aiz loga būtu sniegs un cilvēkam rastos ziemas sajūta, taču, iespējams, ka pirmās trases būs atvērtas jau pavisam drīz.