Talsos plāno būvēt jaunu ugunsdzēsēju depo

© Kaspars Krafts / F64

Talsu novada domes deputāti lēmuši pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Rīgas un Miera ielas krustojumā bez maksas nodot Iekšlietu ministrijai (IeM), lai tajā būvētu jaunu ugunsdzēsības depo, informēja pašvaldības pārstāve Inita Fedko.

Jaunajā depo ēkā paredzētas telpas arī Valsts policijai (VP), Valsts robežsardzei (VRS), Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei (PMLP) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD).

Kā norāda Fedko, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes Talsu daļa Krišjāņa Valdemāra ielā 94 mīt jau kopš 1966.gada. Šajā laikā ēka ir gan tehniski, gan morāli novecojusi, un IeM to iekļāvusi pārbūvējamo depo sarakstā. Nepiemērotās telpās ikdienu aizvada arī VP Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirknis Akmeņu ielā 5. Kārtības sargu pirmsākumi šajā ēkā meklējami kopš 1987.gada, kad šeit darbu sāka rajona Iekšlietu daļa. Kopš tā laika ēka nav piedzīvojusi nopietnus iekštelpu remontdarbus.

Lai nodrošinātu VUGD Talsu daļai atbilstošas telpas un iedzīvotājiem kompleksu pakalpojumu klāstu, Talsos par valsts finansējumu plānots būvēt jaunu B kategorijas ugunsdzēsības depo, kur atradīsies arī VP, VRS, PMLP un NMPD. Jaunā ēka paredzēta Rīgas un Miera ielas krustojumā.

Fedko atgādina, ka Talsu novada pašvaldība un Nodrošinājuma valsts aģentūra diskusijas par jaunā depo būvniecības vietu iesāka pagājušā gada otrajā pusē, kad pārrunāta iespēja pašvaldībai nodrošināt jaunās ēkas būvniecības vietu. Šis process ir bijis gana sarežģīts, jo pašvaldības īpašumā ir konkrēti zemesgabali, no kuriem lielākā daļa nebija atbilstoši tādām pamatprasībām kā inženierkomunikāciju pieejamība, viegla sasniedzamība, atbilstošs teritorijas lielums.

Sākotnēji Talsu novada pašvaldība piedāvājusi tai piederošos zemes īpašumus Krišjāņa Valdemāra ielā 134 un "Dzelzupīte 2", bet tie apbūvei nebija piemēroti teritorijas ierobežotības dēļ. Tā kā jaunā depo ēka plānota 1922 kvadrātmetrus (m2) liela, bet vēl nepieciešama platība stāvvietu ierīkošanai, tad aģentūra lūgusi iespēju piešķirt pašvaldības īpašumā esošu zemes gabalu, kas būtu vismaz 12 000 m2 platībā. Līdztekus pašvaldības īpašumiem aģentūra izskatīja arī IeM piederošos īpašumus Talsos, tomēr arī tie nebija atbilstoši.

Jaunās depo ēkas būvniecības nosacījumiem atbilda tikai divi pašvaldības īpašumi - zemes gabals 9.maija ielā 19 un Rīgas un Miera ielas krustojumā. Aģentūra jaunās ēkas būvniecībai par piemērotāko atzina teritoriju Rīgas un Miera ielā ar kopējo platību 1,9039 hektāri. Īpašuma kadastrālā vērtība 2021.gada janvārī noteikta 2639 eiro.

Tā kā šī zemes gabala funkcionālais zonējums noteikts "Dabas un apstādījumu teritorija", tad pašvaldība tagad, kad notiek Talsu novada teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde, šai teritorijai pirmajā redakcijā iestrādās funkcionālo zonējumu - "Publiskās apbūves teritorija". Tas paredz arī aizsardzības un drošības iestāžu apbūvi, skaidro pašvaldības pārstāve.

Rīgas un Miera ielas krustojumā esošais nekustamais īpašums pretī tirdzniecības centram "Jāņa centrs" ir dabas un apstādījumu teritorija. Tajā Talsos pensionētā daiļdārzniece un zaļumsaimniecības speciāliste un ainavu arhitekte Inta Metuzāle gadu gaitā iekopusi daudzveidīgu koku stādījumu. Lai gan aktīvās darba gaitas Metuzāle beigusi jau 2006.gadā, tomēr viņa nav pārstājusi veltīt gan savus līdzekļus, gan darbu īpašu koku iegādei, stādīšanai un kopšanai arī šajā teritorijā.

Pēc Fedko stāstītā, Talsu novada domes un pašvaldības vadība tikās ar Metuzāli, lai pārrunātu plānoto depo celtniecību un iespēju tur esošos koku stādījumus pārcelt uz citu pilsētas teritoriju. Metuzāle neiebildusi šīs teritorijas izmantošanai depo būvniecībai un solījusi piedalīties pārstādāmo koku un krūmu izvēlē, kā arī piedalīties projektēšanas procesā, lai gala rezultāts būtu visām pusēm pieņemams.

Pašreizējās VUGD depo un VP ēkas Talsos IeM ir solījusi demontēt, pēc tam izskatot iespēju zemesgabalus nodot pašvaldības rīcībā.

Jaunā depo būvniecība Talsos paredzēta 2022.gada nogalē vai 2023.gada sākumā, piebilda Fedko.

Kā vēstīts, pagājušā gada novembrī valdība atbalstīja strukturālo reformu iekšlietu nozarē, kas Latvijas pilsētās paredz uzbūvēt 43 iekšlietu nozares administratīvos centrus un sešus atsevišķus ugunsdzēsības depo.

Saskaņā ar IeM provizoriskajiem aprēķiniem vismaz piecu gadu periodā ieceres īstenošanai būtu nepieciešami aptuveni 203,5 miljoni eiro. Šajos aprēķinos ir iekļauti arī izdevumi ēku aprīkošanai.

No minētajiem līdzekļiem, 43 administratīvo centru un 6 atsevišķu ugunsdzēsības depo būvniecībai, nepieciešami aptuveni 196 miljoni eiro. 28 miljoni eiro nepieciešami jau esošo VUGD depo rekonstrukcijai, bet Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas ēkas izbūvei būtu nepieciešami aptuveni 7,5 miljoni eiro.

Būvniecību paredzēts īstenot pa kārtām, sākot ar administratīvajām teritorijām, kurās koncentrējas lielākais iedzīvotāju skaits un kurās pieprasījums pēc pakalpojumiem ir augstāks, kā arī vietās, kur iekšlietu resora infrastruktūra ir viskritiskākajā stāvoklī.

Latvijā

18. novembris aizvadīts, valsts karogi vairumam ēku jau noņemti, lai atkal plīvotu nākamajos svētkos vai atceres dienās. Lai no cik izturīga auduma karogs ir šūdināts, agrāk vai vēlāk nāksies to nomainīt. Bet ko darīt ar lietošanai vairs nederīgu Latvijas karogu? To skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais