Augšdaugavas novada dome, kuras centrālā administrācija atrodas Daugavpilī, neatbalsta iecerētos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz to apvienot ar Daugavpili.
Lēmums neatbalstīt Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sagatavotos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā un nepiekrist novada pašvaldības pievienošanai Daugavpils pašvaldībai pieņemts, jo parlamentā netiekot ievērots no Satversmes tiesas sprieduma izrietošais Saeimas pienākums vērtēt iespējamos attīstības centrus Augšdaugavas novadā.
Augšdaugavas novada pašvaldības domes sēdē deputāti uzsvēra, ka, balstoties uz apstiprināto Augšdaugavas novada un Daugavpils valstspilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, primāri esot jāizvērtē novada pašvaldības pastāvēšanu pašreizējās robežās. Tāpat esot jānosaka stratēģijā piedāvātie reģionālās nozīmes attīstības centri novada teritorijā, jo pārējie novadu izveidošanas kritēriji, kuri minēti Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma anotācijā, tiekot izpildīti.
Augšdaugavas novadā ilgtspējīgās attīstības stratēģijā par attīstības centriem apstiprinātas divas vietas - Špoģu ciems un Ilūkste. Pašlaik gan Augšdaugavas novada pašvaldības centrālā administrācija atrodas tieši Daugavpilī, nevis kādā no minētajām apdzīvotajām vietām.
Kā vēstīts, Saeima 21.oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz no 2025.gada valstspilsētas Daugavpili, Jelgavu, Liepāju, Rēzekni un Ventspili apvienot ar kaimiņu novadiem.
Saeimā šādi likuma grozījumi tiek virzīti saistībā ar Satversmes tiesas lēmumiem, kuros norādīts, ka vairākiem novadiem pēc pēdējās administratīvi teritoriālās reformas nav attīstības centru, un šī nepilnība būtu jālabo.