Par bērnu tiesību pārkāpumiem ierosinātas 11 administratīvās lietas pret astoņiem "Naukšēnu" pedagogiem

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Saistībā ar konstatētiem bērnu tiesību pārkāpumiem sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni" pret astoņiem pedagogiem ierosinātas 11 administratīvās lietas, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē informēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) pārstāve Evija Rācene.

Šodien komisijas sēdē deputāti apsprieda situāciju un plānotos risinājumus sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni".

Rācene atklāja, ka izglītības iestādes pedagogi šobrīd ir neizpratnē, jo viņi nezina, kas ar viņiem būs. VBTAI pārstāve atklāja, ka kopumā ierosinātas 11 administratīvās lietas, no kurām pirmo sākšot izskatīt 11.novembrī.

VBTAI uzstādījums paredz, ka kamēr netiks nomainīts viss personāls - šādā sistēmā bērni nedrīkst uzturēties. Viņa norādīja, ka inspekcija "tur roku uz pulsa" un gribētu no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagaidīt kaut kādus rezultātus visam, jo tā ir ministrijas dibināta iestāde. VBTAI sagaida aktīvāku rīcību.

Komisijas sēdē izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (JKP) padomnieks Jānis Ozols informēja, ka šā brīža risinājums iedalāms trīs posmos. Sākotnēji esot jāstabilizē izglītības iestādes darbība.

Ozols akcentēja, ka "Naukšēni" ir unikāla iestāde, jo tā pilda ne tikai izglītības, bet arī audzināšanas un tiesiskos jautājumus. Viņš komentēja, ka konstatēto pārkāpumu rezultātā ir izveidota starpinstitucionāla darba grupa IZM vadībā, kurā tiek izskatīti vairāki šā brīža risinājumi.

Viņaprāt, primāri jāstabilizē izglītības iestādes darbība, lai tā varētu rīkoties. Ozols norādīja, ka pirmajās nedēļās, pēc pārkāpumu konstatēšanas, bijusi informācija, kas lika domāt, ka skolas darbība ir kritiski apdraudēta. Savukārt vakar iegūtā informācija ļaujot domāt, ka turpmākajam mēnesim "Naukšēnu" darbība ir nodrošināta. Viņš atklāja, ka situācijas risināšanā ir iesaistījušās visas iespējamās organizācijas, piemēram, Labklājības ministrija (LM), Valsts probācijas dienests un nevalstiskās organizācijas.

Ozols ir pārliecināts, ka kopīgiem spēkiem situāciju izdosies noturēt un izglītības iestāde varēs turpinās savu darbību.

Kā otrs posms šā brīža risinājums esot jaunu noteikumu izstrāde. Viņš norādīja, ka šis kritiskais laiks "Naukšēnos" ļāva saprast, ka ir jāmaina pieeja sociālās korekcijas darbībai šajā skolā. Pie jaunās koncepcijas izstrādēs esot piesaistīti visu iestāžu un ministriju "gudrākie prāti", lai mainītu koncepciju par to, kā tiek veikta sociālā korekcija. Pēc viņa vārdiem, IZM, LM un VBTAI ieskatā, šādi to vairs turpināt nevar.

Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) vaicāja, kad varētu būt šie risinājumi gatavi, uz ko Ozols atbildēja, ka trīs mēnešu laikā tiks ieviesti jauni pagaidu risinājumi korekcijas darbam, savukārt pilnīga koncepcija prasīšot vairāk laika. No viņa teiktā izriet, ka tā ir IZM aktualitāte "numur viens".

Savukārt LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Zita Mustermane piebilda, ka jautājums par "Naukšēniem" nav tikai IZM jautājums, bet arī LM un Tieslietu ministrijas (TM), ņemot vērā, ka korekcija ir TM pārziņā, bet sociālais jautājums - LM. Viņa atklāja, ka šobrīd katru dienu notiek darba grupas sanāksmes, lai risinātu akūtās problēmas.

Raksturojot situāciju izglītības iestādē šobrīd, Ozols atklāja, ka nepilnu trīs nedēļu laikā ir nomainījušies trīs vadītāji. Problēmas arī esot ar psihologu nodrošināšanu, tomēr IZM šo jautājumu risinot. IZM pārstāvis skaidroja, ka "Naukšēni" tika izvēlēti par sociālās korekcijas iestādi, jo tā neatrodas Rīgā, un ir tālu no "kairinājumiem, kas jauniešiem ir negatīvi". Ozols teica, ka šajā vietā esot grūti dabūt speciālistus.

Tikmēr VBTAI pārstāve akcentēja, ka jau pēc pirmajām divām pārbaudēm, ekspertu komanda devusies runāt ar bērniem un darbiniekiem. Pēc vizītes inspekcija informējusi IZM ar lūgumu nodrošināt ilgstošu psihologa atbalstu. Rācene atklāja, ka uz šo brīdi psihologa skolā arvien nav.

Vienlaikus viņa stāstīja, ka VBTAI inspektori pēdējā vizītē bija aizvadītajā ceturtdienā, kur konstatēts, ka bērni ir iebiedēti un viņiem tiek draudēts ar kriminālprocesiem. VBTAI ir zināms, ka vismaz viens pedagogs konsultējies ar Valsts policiju, kurai skolotājs prasījis, vai viņš var rakstīt iesniegumu par bērniem, ja, viņaprāt, viņš tiek nepatiesi apsūdzēts. Policijas darbinieki atbildējuši apstiprinoši, kā rezultātā esot sasaukti "Naukšēnu" audzēkņi, kuriem piedraudēts, ka viņi netiks brīvdienās, ja inspektoriem sniegs informāciju.

Attiecīgi trīs bērni atteicās runāt, baidoties no jauniem kriminālprocesiem, norādīja Rācene.

Ašeradens vaicāja, vai šī situācija ir attīstījusies pēdējos trīs mēnešos jeb ilgusi gadiem, uz ko Rācene atbildēja, ka VBTAI pēdējā pārbaudē šai izglītības iestādē bija 2019.gadā. Toreiz tika konstatēti pārkāpumi saistībā ar karceri, un inspekcija skolai deva uzdevumus. Saistībā ar uzdotajiem uzdevumiem atgriezeniskā saite neesot bijusi, kā arī VBTAI neesot saņēmuši sūdzības, tomēr pārbaudē šī gada septembrī konstatēts, ka nav ņemts vērā 2019.gadā ieteiktais, kā arī situācija kļuvusi vēl kritiskāka.

Savukārt Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs atklāja, ka dienests pēdējā pārbaudē arī bijis 2019.gadā, un konstatēja "salīdzinoši nebūtiskus pārkāpumus". Viņš pieļāva, ka situācija saasinājusies Covid-19 apstākļu ietekmē, kā arī minot, ka situācija "Naukšēnos" pēdējos gados bijusi tiešām saspringta.

Jau vēstījām, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saistībā ar konstatētajiem bērnu tiesību pārkāpumiem ir pieņēmusi lēmumu atstādināt no darba "Naukšēnu" direktoru Didzi Čākuru. Pēc plašākas informācijas saņemšanas par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem no amata pienākumiem varētu atstādināt vēl četrus "Naukšēnu" darbiniekus.

Dienestu rīcībā esošā informācija liecina, ka skolā, iespējams, tiek pieļauti bērnu tiesību pārkāpumi un netiek nodrošinātas bērnu tiesības un intereses.

Signāli par iespējamiem pārkāpumiem saņemti no "Naukšēnu" audzēkņiem, kuri norādījuši uz fizisku un emocionālu vardarbību no iestādes darbinieku un pedagogu puses.

Svarīgākais