Nākamgad Latvijas zvejnieki dažas zivju sugas varēs nozvejot vairāk, citas mazāk, kā pērn

Latvijas zvejniekiem atļauts Rīgas jūras līcī 2022.gadā nozvejot par 21% vairāk reņģu nekā šogad jeb 25 671 tonnu. Vienlaikus Latvijai nākamgad par 45% jeb līdz 1488 tonnām samazinātas reņģu zvejas iespējas Baltijas jūrā. Tādejādi kopumā līcī un jūrā Latvijas zvejnieki varēs nozvejot 27 159 tonnas reņģu, kas ir vairāk nekā šogad.

Tāpat Latvijai nākamgad par 13% jeb līdz 34 855 tonnām palielināta brētliņas nozveja Baltijas jūrā.

Tikmēr mencu un lašu zveja Baltijas jūrā Latvijas zvejniekiem būs atļauta tikai kā piezveja un mazākos apmēros nekā šogad.

Latvijas zvejas iespējas 2022.gadam paredz jūras rietumu daļas mencas nozveju 17 tonnu apmērā tikai kā piezveja, kas ir samazinājums par 88%. Tikmēr austrumu daļas mencas nozveja palikusi nemainīga jeb 51 tonna tikai kā piezveja.

Līdztekus Latvijai ļauts nozvejot 8411 lasi tikai kā piezveju. Laša zvejas apmēri samazināti par 32,5%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Lēmumi apspriesti nozares augsta līmeņa ekspertu sanāksmē Baltijas jūras valstu sadarbības platformas (BALTFISH) ietvaros. BALTFISH kopīgie priekšlikumi bija pamats tālākai diskusijai un intensīvām sarunām ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē Luksemburgā.

ZM atzīmē, ka norādītie skaitļi ir provizoriski, savukārt oficiālie būs pieejami pēc regulas publicēšanas.

Latvijas delegācijas vadītājs, ZM parlamentārais sekretārs Edgars Kronbergs uzsver, ka ZM eksperti ir spējuši BALTFISH starptautiskās sadarbības ietvaros panākt labus rezultātus, kas Latvijas zvejniekiem 2022.gadā sniegs pat labākas zvejas iespējas nekā šogad, īpaši Rīgas jūras līča reņģēm un Baltijas jūras brētliņām.

"Arī piekrastes zvejniekiem tāpat kā līdz šim būs saglabātas lašu piezvejas iespējas citu sugu zvejā un makšķernieki un pašpatēriņa zvejnieki jūrā varēs turpināt censties noķert audzētavās pavairoto mūsu ūdeņu vērtīgāko zivju sugu - lasi," komentē Kronbergs.