Lai gan Valsts kontrole atklājusi būtiskus pārkāpumus atsevišķās pašvaldībās pabalstu izmaksā trūcīgajiem, pagaidām valsts iestādēm nav vienota viedokļa, kam un kādā veidā par šīm nelikumībām jāatbild.
Labklājības ministrija (LM) atrunājas, ka nav saņēmusi informāciju par konkrētām pašvaldībām, kurās pieļauti pārkāpumi, savukārt Valsts kontrole (VK) norāda, ka šāda informācija nav prasīta. Papildus VK atklātajām lietām arī pati ministrija veikusi auditus 71 pašvaldībā un deviņām piemērojusi administratīvo sodu, kā arī divām pārtraukusi maksāt valsts līdzfinansējumu pabalstu izmaksai. Lai gan LM iepriekš atteicās nosaukt šīs pašvaldības, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tomēr to nācās izdarīt, un tā ir Brocēnu novada pašvaldība, kas atteikusies savu Sociālo dienestu reģistrēt atbilstoši likuma prasībām, un Olaines novada pašvaldība, kas pēc izskaidrošanās ar augstākstāvošo ministriju jau esot savedusi kārtībā savu sociālo saimniecību.
Kliedzoši gadījumi
VK, pārbaudot, kā tiek izlietoti sociālās drošības tīkla līdzekļi labklājības jomā, atklājusi virkni pārkāpumu. Trūcīgas ģimenes statuss ir piešķirts ģimenēm, kurām pieder vairāki nekustamie īpašumi vai transportlīdzekļi. Piemēram, ģimenei, kurai pieder deviņi transportlīdzekļi, no kuriem divi iegādāti trūcīgas ģimenes statusa laikā. Atklājies, ka par trūcīgu atzīta ģimene, kurā ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 200 latu.
Tomēr, kā norādīja VK 3. revīzijas departamenta direktore Elita Krūmiņa, konkrētās pašvaldības VK varēs nosaukt, ja būs tāds pieprasījums no LM, – ir iespējams "pacelt" revīzijas materiālus konkrētās pašvaldībās. "Ja būs interese, iedosim," turpināja E. Krūmiņa. Pašvaldības, nepamatoti piešķirot garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, tērējušas 116 371 latu.
Paviršība vai ļaunprātība
Tā kā nav publiski zināmas tās pašvaldības, kuras šādi tērējušas naudu, nav arī iespējams pateikt, vai tā ir bijusi ļaunprātība vai sociālo darbinieku nolaidība. VK speciālisti stāsta – pašvaldību pārbaudēs darbinieki atzinuši: ai, mēs nepaskatījāmies datu bāzēs, vai arī – darbinieki nav kvalificēti darbam ar šīm datu bāzēm, nezina, kā tās izmantot.
Savukārt cits stāsts ir par tām pašvaldībām, kuras pārbaudījusi pati LM, – kopumā 71 novadu un pilsētu; 62 gadījumos – dokumentus, deviņas pašvaldības – uz vietas. LM Sociālo pakalpojumu un sociālas palīdzības departamenta direktors Visvaldis Gūtmanis norāda, ka galvenais pašvaldību pārkāpums, kas atklājies šajos auditos, ir tas, ka pašvaldības nesakārto savu sociālo dienestu darbu atbilstoši likuma prasībām, – tie ir jāreģistrē kā sociālo
pakalpojumu sniedzēji. "Noteiktas prasības ir jāizpilda, piemēram, jābūt darbiniekiem ar attiecīgu izglītību," stāsta V. Gūtmanis. Audita rezultātā divas pašvaldības sodītas, ieturot valsts līdzfinansējumu GMI un dzīvokļa pabalstiem. Pēc V. Gūtmaņa sacītā, Brocēni vispār esot pateikuši – mums to valsts naudu nevajag! "Visvairāk klibo lēmumu pieņemšanas process, piemēram, vienā pašvaldībā lēmumi par pabalstu piešķiršanu tiek pieņemti, balsojot domes sēdē, kas ir nepieņemami," saka ierēdnis. LM konkrēti neatbild, ko darīs ar tām pašvaldībām, kurās pārkāpumus atklājusi VK. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas iebilde – jums vajadzētu nevis gaidīt, kad atnesīs šīs ziņas, bet pašiem lielā ātrumā skriet pēc tām uz VK – bija vietā. Aktuāls ir jautājums – vai pašvaldībām nelikumīgi pabalstos izmaksātā nauda būs valstij jāatdod?
Pastrādājiet paši
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Silvija Šimfa atzina, ka trūcīgo skaits pašvaldībās dubultojies, darbinieku skaits nav palielināts, vietām pat mazāks, valsts visu uzgrūdusi pašvaldībām, tāpēc, viņasprāt, nevajadzētu visas pašvaldības nopelt. Lielākajā daļā, visticamāk, pārkāpumi notikuši neskaidrību dēļ, kā likuma normas piemērojamas. "Ja ir ļaunprātība, par šiem gadījumiem jārunā atsevišķi," uzsvēra S. Šimfa, kura, aizstāvot pašvaldības, aicināja ierēdņus kaut dienu pastrādāt sociālajā dienestā, "pieņemt cilvēkus un uzklausīt, ko viņi saka par valsti".