Šonedēļ, 24.novembrī, Salacgrīvā atklās Latvijā pirmo centralizēto siltumapgādes sistēmu, kurā izmantos jūras siltumu kā atjaunojamo enerģiju,informē pašvaldība.
Salacgrīvā noslēdzies 2009.gada novembrī sāktais projekts par jūras siltuma kā atjaunojamās enerģijas izmantošanu Salacgrīvas pilsētas budžeta iestāžu centralizētajā siltumapgādes sistēmā.
Pusgada laikā jūrā ieguldīts siltumsūkņa ārējais kontūrs, kuru ierīkoja ar bezatrakšanas/beztranšeju tehnoloģiju, tādējādi saudzējot apkārtējo vidi un neradot ainavisko apdraudējumu. Blakus esošajai katlumājai izbūvēta piebūve. Veco dīzeļkatlu māju nedemontēs, jo nepieciešamības gadījumā, kad siltumsūkņa jaudas nepietiks, varēs tai īslaicīgi pieslēgties.
Siltumsūknis pilnībā aizvietos esošo dīzeļdegvielas katlumāju un turpmāk apkures periodā nodrošinās ar siltumu Salacgrīvas vidusskolu, bērnudārzu un sporta stadiona tehniskās telpas. Kā papildu ieguvums no uzstādītās sistēmas ir iespēja vasaras laikā sistēmu ekspluatēt dzesēšanas režīmā, tādējādi nodrošinot telpās vienmērīgu un patīkamu uzturēšanās temperatūru.
Vides ministrs Raimonds Vējonis uzsver „Latvijas lielākā problēma ir tā, ka esam energo atkarīgi. Valsts ir izvirzījusi sev mērķi 40% no izmantojamās enerģijas iegūt izmantojot atjaunojamos energoresursus. Jebkurš energo neatkarību veicinošs projekts mūsu valstij ir ļoti nozīmīgs. Ir svarīgi dažādot atjaunojamos enerģijas avotus un Salacgrīva tam ir ļoti labs piemērs.”
Kā stāsta pašvaldībā, pēc projekta realizācijas vizuāli būs redzams tikai konteinera bloks pie esošās katlumājas, pārējā uzstādītā infrastruktūra atradīsies zem zemes un ūdenī.
''Pašvaldībā meklējam alternatīvas energoapgādē. Iesākām šos jautājumus risināt ar mazajiem vēja ģeneratoriņiem, kuri uzstādīti bērnu rotaļu laukumā. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā uzstādīti siltumsūkņi un izbūvēti Saules kolektori. Domājam, ka, rekonstruējot domes ēku, varētu to nolikt ar saules siltuma kolektoriem. Kāpēc ne - mēs kļūstam patstāvīgāki un mazāk atkarīgi no globālajiem pasaules procesiem. Daudzi man prasa, vai jūra nepaliks aukstāka, uz ko smejot atbildu - vasarā, kad iesiet peldēties, kājās būs jāvelk vilnas zeķes. Nopietni runājot - tas, ka peldoties kājas nesals, ir skaidrs. No vides speciālistiem esmu dzirdējis, ka tajā vietā jūrā, kur izvietots atvērtā kontūra tipa siltumsūknis, mazāk veidojas zilaļģes. No zaļo puses tas ir labs atzinums,'' stāsta Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (LPP/LC).
Sūkņu stacijas un siltumtīklu izbūvi veica SIA "BGS". Firmas valdes priekšsēdētājs Jānis Tērauds uzsver, ka šis ir vēl nebijis projekts Latvijā, kurā izmantos jaunu principu - nevis zemes, bet jūras siltumu. Ūdens siltumatdeve ir lielāka, līdz ar to realizētais projekts varētu būt daudz efektīvāks.
Kopējās projekta izmaksas ir 1 090 947 eiro jeb 763 662 lati, tai skaitā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansējums - 927 305 eiro jeb 649 113 lati, pašvaldības līdzfinansējums - 163 642 eiro jeb 114 549 lati.
Latvijā pirmās centralizētās siltumapgādes sistēmas, kurā izmanto jūras siltumu kā atjaunojamo enerģiju, atklāšana notiks 24.novembrī plkst.12 Salacgrīvā, Sporta ielā 6.