Pašvaldības ir sašutušas, ka budžeta konsolidāciju šobrīd plāno lielākoties uz iedzīvotāju un pašvaldību rēķina.
Latvijas pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis Neatkarīgajai atzina, ka pašlaik vēl tikai notiek diskusijas par iespējamiem konsolidācijas pasākumiem, tomēr izskanējusī informācija vieš bažas. "Pensiju otrā līmeņa iemaksu samazināšana dotu tik lielu ietaupījumu, ka kopā ar citiem vairāk vai mazāk akceptētiem konsolidācijas pasākumiem nenosegti būtu atlikuši vien daži desmiti miljonu latu," skaidroja M. Pūķis. Taču starptautiskie aizdevēji no valdības plānotajiem 2011. gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem visvairāk iebilst tieši pret iemaksu samazināšanu otrajā pensiju līmenī.
"Tāda informācija ir izskanējusi, tomēr mums ir jādomā, kāda ir mūsu attieksme pret nacionālo suverenināti. Viena lieta ir konsolidēt virtuālas izmaksas pēc 20 gadiem, otra lieta – ķerties pie bērnu un ģimenes pabalstiem, samazināt jau tā niecīgās algas kultūras darbiniekiem, pārtraukt ceļu uzturēšanu ziemā. Tie visi ir nesalīdzināmi sāpīgāki jautājumi. Diemžēl izskatās, ka valdība nav gatava pieņemt nacionālajām interesēm atbilstošus lēmumus. Diskusija vēl nav beigusies, un es ceru, ka valdība saņemsies drosmīgam risinājumam," sacīja M. Pūķis. Trešdien paredzēta LPS un Finanšu ministrijas tikšanās, lai vienotos par neatņemamo budžeta paketes sastāvdaļu – MK un LPS domstarpību un vienošanās protokolu 2011. gadam.
Arī Durbes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Radzēvičs ir sašutis, kā valdība iecerējusi konsolidēt budžeta deficītu. "Manuprāt, pirmkārt, vajadzētu samazināt valsts sektora izdevumus. Taču par to tikpat kā vairs nedzird runājam. Vismaz par principiāliem valsts pārvaldes samazinājumiem vai radikāliem pārkārtojumiem. Taupības pasākumi, par kuriem dzird runājam, gulsies uz iedzīvotāju pleciem un uz pašvaldības rēķina," teica A. Radzēvičs.
M. Pūķis kritizēja arī valdības izvēlēto metodiku budžeta cauruma ielāpa aprēķināšanai. "Valdība runā par budžeta konsolidāciju, taču īstenībā tas ir nepareizi noformulēts mērķis. Valdībai ir jābūt rīcības plānam, kā panākt, lai budžeta deficīts nepārsniedz noteiktu apjomu pret IKP. Jāņem vērā, ka katra izmaiņa izdevumu daļā izsauc izmaiņas arī ieņēmumu daļā un otrādi. Piemēram, samazinot štata vietas, valsts budžetā ienāks mazāk nodokļu. Līdzīgi ir ar investīcijām. Tās samazinot, protams, rodas ietaupījums, bet reizē arī samazinās nodokļu ieņēmumi, ko būtu samaksājuši tie uzņēmēji, kas šīs investīcijas liktu lietā. Šis aspekts netiek ņemts vērā, nez kāpēc uzskatot, ka nodokļu apjoms būs tāds, kā prognozēts, neatkarīgi no ieviestajiem taupības pasākumiem," skaidroja M. Pūķis. Šādu budžeta plānošanas metodiku LPS uzskata par nepareizu un uz to vērsusi arī valdības uzmanību. "Lai gan valdība piekrīt, ka pašreizējā metodika nav precīza, tomēr budžeta veidošanas steigā, visticamāk, nekas mainīts netiks," atzina M. Pūķis.
Konsolidācijas pasākumu rezultātā pašvaldības varētu zaudēt 27,6 miljonus latu jeb 3,2% ienākumu. Vai ar atlikušajiem resursiem pašvaldības maz var nodrošināt tām uzticēto funkciju izpildi? "Jau tagad pašvaldība to nespēj, un mums vairs nav ilūziju. Tas ir jautājums par uzticības pēdējo kvotu. Tas, ka Latvijā cilvēki neizgāja ielās kā Grieķijā vai Francijā, bija iepriekšējo valdību un pašvaldību sadarbības rezultāts," teica M. Pūķis.
Arī A. Radzēvičs atzina, ka nepieciešamības gadījumā, protams, var savilkt jostas, taču tad tas ir jāsamēro ar prasību līmeni. Turklāt, pēc viņa teiktā, visticamāk, pašvaldībām nepieciešamība pēc līdzekļiem pieaugs, nevis samazināsies. "Ja gadījumā tiks paaugstināts PVN, samazināta dotācija sabiedriskajam transportam, palielināsies to iedzīvotāju skaits, kuriem ir nepieciešama palīdzība," atzina A. Radzēvičs.
Trūkumā nonākušie iedzīvotāji neklauvēs pie Ministru kabineta durvīm, bet gan dosies uz vietējo pašvaldību, kuru konsolidācijas pasākumi būs iztukšojuši.