Cietumos trūkst apsargi un uzraugi; bažas pat drošību
Apsargu un uzraugu trūkums cietumos jau gadiem ir izaicinājums Ieslodzījumu vietu pārvaldei. Piemēram, Valmieras cietumā šobrīd no 124 darbiniekiem strādā vien 101; trūkst 23 uzraugu un apsargu. Šādi rādītāji ir visos cietumos, tas jau rada raizes par drošību, ziņo ReTV.
Jāveic ieslodzīto pārbaudes, jāizved pastaigās, uz ēdienreizēm un pie mediķa - šie ir tikai daži no uzraugu pienākumiem ieslodzījuma vietās. “Mani darba pienākumi attiecas uz dzīvojamo teritoriju, kur ieslodzītie atrodas nevis kamerās, bet koplietošanas telpās. Pienākumi ir kontrolēt uzraugus, posteņus pārbaudīt, kā arī ieslodzītos, lai nepieļautu iekšējās kārtības pārkāpumus,” pauž Rinalds Bērziņš, vecākais uzraugs, maiņas vecākais.
Tieši ieslodzīto radītās nekārtības ir viens no iemesliem, kādēļ arī Valmieras cietumā darbinieku trūkst. “Neiztur, visticamāk, psiholoģisko spriedzi, jo dienesta ikdiena lielākoties ir mierīga, bet šad tad atgadās atgadījumi, kur, piemēram, ieslodzītie pašsakropļojas vai mēģina ko tādu darīt. Paliek tāda psiholoģiska trauma, ka netur,” skaidro Artūrs Rozenbergs, Valmieras cietuma Uzraudzības daļas inspektors. “Nevaru pateikt pat īsti kādu apsvērumu pēc, bet Valmieras cietumā mums ir ļoti daudz uzraugu vakanču. Iepriekšējos gadus mēs to skaidrojām ar braukšanu uz darbu ārzemēs, bet šobrīd nevarētu teikt,” saka Ilona Spure, Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšniece.
Ieslodzījumu vietu pārvaldē saka - šāda situācija rada drošības draudus. “Ieslodzītie redz, ka uzraugu trūkst, ka viņu ir mazāk un viņi varbūt var vairāk atļauties pārkāpumus veikt,” pauž Raivis Krūmiņš, Uzraudzības daļas priekšnieka vietnieks. “Šobrīd tā situācija tiek kontrolēta, darām savu darbu pienācīgi. Ja ir pilna darba diena tā kā tam ir jābūt - resocializācijas pasākumi, režīma pasākumi, veikali, medicīna, pie kapelāna, pie aizstāvja un vēl. Atvešanas, aizvešana, uz tiesas video konferenci. Tas prasa visu cilvēku resursu, ir ļoti sarežģīti,” atzīst Ilona Spure.
Šobrīd reāla risinājuma nav. Iemesli gan ir zināmi - finansējums pat ir mazākā problēma, lielākā ir apsargu, uzraugu noturība. “Pēdējā laikā klupšanas akmens ir noteikti sports, kā arī medicīniskā. Ir kandidāti, kas nevar izturēt gan sportu, gan medicīnisko,” saka Raivis Krūmiņš.
Lai arī darba grafiks ir divpadsmit ar pusi stundas gan dienas, gan nakts maiņās, tomēr kā vērtīgu ieguvumu darbinieki min sociālās garantijas, izdienas pensiju, ikgadēju atpūtas programmu un psihologa pieejamību.
Uzraugi un apsargi vidēji mēnesī saņem no 900 līdz 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Un ne vien uzraugi un apsargi ieslodzījumu vietās trūkst, bet arī psihologi. Valmieras cietumā šobrīd piecu vietā - nav neviena.