Jelgavas mērs Andris Rāviņš paliek amatā

Jelgavas pilsētas domes deputāti šodien notikušajā balsojumā par domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata ar desmit balsīm no 15 bija pret Andra Rāviņa (ZZS) atstādināšanu.

Saskaņā ar likumu Jelgavas domes deputāti savu attieksmi izteica aizklātā balsošanā. Balsojuma komisija bija trīs deputātu sastāvā - Mintauts Buškevics (ZZS), Jurijs Strods (TB/LNNK) un no opozīcijas - Maksims Galkins (PCTVL).

Saskaitot biļetenus, komisija konstatēja, ka desmit bijuši pret Rāviņa atstādināšanu, četri - par, bet viens deputāts savu lapiņu iemetis, neizdarot atzīmi, kas nozīmē, ka viņš ir atturējies no balsojuma.

Šogad Rāviņš jau otro reizi pateicās deputātiem par izteikto uzticību.

Domes sēdes debatēs Sergejs Ņevoļskis atkārtoja jau iepriekš aprakstīto pamatojumu. Savi papildinājumi bija partijas LPP/LC Jelgavas reģionālās nodaļas līderim Dainim Liepiņam.

Liepiņš Rāviņam aizrādīja nesamērību tēriņos, to, ka, viņaprāt, neadekvāts esot finansējums pašvaldības laikraksta "Jelgavas Vēstnesis" izdevējam – pašvaldības aģentūrai "Zemgales INFO", tāpat arī ar hokeja skolas starpniecību pašvaldība privātam uzņēmējam palīdzot pelnīt, uzturot "Latvijas Krājbankas" ledus halli Jelgavā. Mērs nav atbilstoši reaģējis arī uz iepriekšējiem Valsts kontroles aizrādījumiem par aizdevumu SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" un citām nepilnībām.

Neskaitāmas neatbilstības normatīvajiem aktiem ir sekmējušas visatļautību mēra rīcībā, sēdē pauda Liepiņš. Viņš aizrādīja domes priekšsēdētājam, ka Jelgavas pašvaldībā bieži ir lobēti atsevišķi uzņēmumi, bet trūkst konkurences, minot, ka atkritumu apsaimniekošanā daudzus gadus bijis viens monopolists – SIA "KULK".

Atbildot deputāta Viļa Ļevčenoka (ZZS) piezīmei, ka Liepiņa argumenti līdzinājušies priekšvēlēšanu runām, viņš skaidroja, ka tas nozīmē, ka viņš nav mainījis savu nostāju, kuru respektējuši viņa vēlētāji.

"Zaļo un zemniekus savienības" Jelgavas nodaļas vadītājs Ļevčenoks aicināja atbalstīt partijas biedru Rāviņu, atsaucoties uz mēra pieredzi un ieceru īstenošanu Jelgavā viņa vadītās pašvaldības laikā.

Arī Rāviņš aicināja deputātus vērtēt darbus. Nenoliedzot, ka bieži pašvaldības struktūru darbā gadās kļūdas vai pārpratumi, Rāviņš izteica cerību, ka visiem ir redzama pilsētas un tās infrastruktūras attīstība.

Mērs atcerējās, ka savulaik pašvaldība esot daudz kritizēta medijos, kad bijis jāpieņem nepopulārus lēmumus, reorganizējot skolas. Tagad to darot visa valsts, un daudzviet tas notiekot sāpīgāk.

Rāviņš izteica aizdomas, ka, iespējams, Ņevoļskim ar namu apsaimniekotāja pieredzi ir vēlme vadīt SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde". Viņš aicināja deputātu šādiem mērķiem izmantot citu stilu, nevis deputāta statusu.

Kā ziņots, šodien Jelgavas domes sēdē deputāti skatīja opozīcijas deputātu ierosināto jautājumu par Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa (ZZS) atstādināšanu, aģentūru LETA informēja Jelgavas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta.

Pieci Jelgavas pilsētas domes deputāti no 15 pieprasījuši Rāviņa atbrīvošanu no amata, aģentūru LETA iepriekš informēja deputāts Sergejs Ņevoļskis. Lēmumprojektu par Rāviņa atstādināšanu iesniedza patlaban bezpartejiskais Ņevoļskis, Dainis Liepiņš un Saulvedis Šalājevs no LPP/LC, Maksims Galkins no PCTVL un Valentīns Grigorjevs no "Saskaņas centra".

Ņevoļskis skaidroja, ka viņu neapmierina Rāviņa rīcība, ar kuru viņš attaisnojis SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" valdes locekļa likuma pārkāpumu, kad tas ignorējis deputāta pieprasījumu pēc pašvaldības kapitālsabiedrības informācijas. Ņevoļski neapmierina Rāviņa nostāja, paužot, ka Vidžis kaut ko esot tikai daļēji pārkāpis. Tas vedinot deputātu uzskatīt, ka Rāviņš tādā veidā atbalsta likumpārkāpumus pašvaldības kapitālsabiedrībās.

Likuma "Par pašvaldībām" 65.pants noteic, ka vietējās pašvaldības domes priekšsēdētāju, aizklāti balsojot, var atbrīvot no amata, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa domes deputātu.

Priekšsēdētājs ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse no ievēlēto pilsētas domes deputātu kopskaita.

Latvijā

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.

Svarīgākais