Siltumenenerģijas cenas: Rēzeknē visslētākais tarifs Latvijā; Daugavpilī cenas pieaugs par 33,8%

Regulatorā atklāja, ka siltumenerģijas tarifs samazinājies, pateicoties zemākiem siltumenerģijas ražošanas tarifiem, kas samazinājušies, jo pieaugusi obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas cena. Tas komersantam SIA "Rēzeknes siltumtīkli" ļauj saražot siltumenerģiju par zemākām izmaksām.

Regulators 2020.gadā piešķīra "Rēzeknes siltumtīkli" atļauju pašai noteikt siltumenerģijas tarifus, ja mainās iepirktās siltumenerģijas, kurināmā vai pārdotās elektroenerģijas cena. Atļauja paredz, ja iepirktās siltumenerģijas cena vai kurināmā cena nākotnē ir zemāka par to, kas iekļauta tarifā un elektroenerģijas cena augstāka, komersantiem jānosaka zemāks tarifs.

"Rēzeknes siltumtīkli" pašas noteikto siltumenerģijas tarifu aprēķinu iesniedza SPRK 1.jūlijā. Regulators izvērtēja iesniegtos siltumenerģijas tarifus un to pamatojumu, secinot, ka tie atbilst metodikai un ir pamatoti.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Rēzeknes siltumtīkli" 2020.gadā strādāja ar 8,576 miljoni eiro, bet peļņa - 33 772 eiro. Kompānija reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,451 miljons eiro. Uzņēmums pieder Rēzeknes pilsētas domei.

Pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" siltumenerģijas tarifs turpmāk būs 56,96 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 33,8% vairāk nekā iepriekš, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes publiskotais lēmums.

Tostarp siltumenerģijas ražošanas tarifs būs 43,7 eiro par MWh, siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs būs 11,42 eiro par MWh, bet siltumenerģijas tirdzniecības tarifs - 0,65 eiro par MWh.

Kā aģentūru LETA informēja SPRK sabiedrisko attiecību vadītāja Baiba Jakobsone, siltumenerģijas tarifa pieaugums saistīts ar dabasgāzes cenas palielinājumu. Dabasgāzes tirgū kopš 2021.gada janvāra ir vērojams straujš cenas kāpums.

Piemēram, jūnijā Vācijas "Gaspool" biržā vidējā dabasgāzes cena bija 25,05 eiro par megavatstundu, kas pirms gada jūnijā bija tikai 4,97 eiro par megavatstundu. Līdzīgas tendences vērojamas arī citu Eiropas valstu dabasgāzes biržās Nīderlandē, Beļģijā un citur.

Līdz ar to apstiprinātajā tarifā ir iekļautas augstākas dabasgāzes un iepirktās siltumenerģijas izmaksas. Dabasgāzes tirgus situācijas rezultātā kurināmā izmaksas SIA "Daugavpils siltumtīkli" pieaugušas par 91%, bet iepirktās siltumenerģijas izmaksas - par 26%.

AS "Daugavpils siltumtīkli" ir piešķirta atļauja pašai noteikt siltumenerģijas tarifus, ja mainās kurināmā cena un iepirktās siltumenerģijas izmaksas. Tas nozīmē, ja kurināmā cena nākotnē būs zemāka par to, kas iekļauta piemērotajā tarifā, AS "Daugavpils siltumtīkli" būs jānosaka zemāks tarifs.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Daugavpils siltumtīkli" 2020.gadā strādāja ar 15,415 miljonu eiro apgrozījumu un 275 294 eiro zaudējumiem. Pašvaldības uzņēmums reģistrēts 1992.gadā, tā pamatkapitāls ir 17,448 miljoni eiro.

"Daugavpils siltumtīkli" nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību, kā arī elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas stacijās.

Cēsīs no šodienas par siltumenerģiju būs jāmaksā 59,95 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas ir par 9,8% vairāk nekā līdz šim, aģentūru LETA informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Regulatorā skaidroja, ka siltumenerģijas tarifa pieaugums ir saistīts ar dabasgāzes cenas palielinājumu.

SPRK norādīja, ka dabasgāzes tirgū kopš 2021.gada janvāra ir vērojams straujš cenas kāpums, piemēram, jūnijā Vācijas "Gaspool" biržā vidējā dabasgāzes cena bija 25,05 eiro par MWh, lai gan pirms gada tā maksāja 4,97 eiro par MWh. Līdzīgas tendences vērojamas arī citu Eiropas valstu dabasgāzes biržās.

Komersantam SIA "Cēsu siltumtīkli" ir piešķirta atļauja pašai noteikt tarifus, ja mainās kurināmā jeb dabasgāzes cena. Tas nozīmē, ja kurināmā cena nākotnē būs zemāka par to, kas iekļauta piemērotajā tarifā, "Cēsu siltumtīkli" būs jānosaka zemāks siltumenerģijas tarifs.

Kompānijas "Cēsu siltumtīkli" apgrozījums 2020.gadā bija 2,301 miljons eiro, bet peļņa - 635 860 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmums reģistrēts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2,195 miljoni eiro. Kompānija pieder SIA "Adven Latvia", kuras patiesie labuma guvēji ir Maikls Entonijs Neigls, Vumindaba Dube un Henrijs Volters Feins.

SPRK realizē sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs.