VARAM piedāvā no 2025.gada valstspilsētas apvienot ar tām piegulošo novadu

© f64.lv, Rūta Kalmuka

Lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) spriedumu atziņas attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā no 2025.gada valstspilsētas Daugavpili, Jelgavu, Liepāju, Rēzekni un Ventspili apvienot ar tām piegulošo novadu.

Šādu VARAM piedāvājumu trešdien Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē prezentēja VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Plešs (AP).

Piedāvājums paredz Daugavpili apvienot ar Augšdaugavas novadu, Jelgavu - ar Jelgavas novadu, Liepāju - ar Dienvidkurzemes novadu, Rēzekni - ar Rēzeknes novadu un Ventspili - ar Ventspils novadu.

Tikmēr līdz 2025.gadam rosināts paplašināt sadarbību vairākās jomās starp minētajām valstspilsētām un tām piegulošo novadu.

Oša skaidroja, ka šādas izmaiņas sagatavotas arī saistībā ar ST spriedumu atzīt par neatbilstošu Satversmei Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam.

Paredzams, ka gan par šo, gan citiem alternatīviem risinājumiem ST spriedumu izpildei diskusijas vēl turpināsies.

VARAM piedāvājums veidots, ņemot vērā vienā no ST spriedumiem saistībā ar ATR pausto atziņu, ka novada teritorijā esošs reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs ir viens no svarīgākajiem uz ilgtspējību, policentrisku valsts sociālekonomisko attīstību vērstajiem reformas kritērijiem.

Piemēram, spriedumā par Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam ST secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes un Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, un tāda nav arī jaunveidojamos novados.

Latvijā

Līdz ar katru jaunu Saeimu vēlētājiem ir cerības par atbildīgu politiku, bet bieži vien Saeimas darba laikā šīs cerības pakāpeniski zūd, un tā tas notiek arī šajā parlamentā, uzrunājot deputātus Saeimas pavasara sesijas noslēdzošajā sēdē, norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Kopumā līdz šim viņš Saeimas prezidijam ir iesniedzis 17 likumdošanas iniciatīvas. Sociologs Aigars Freimanis uzskata, ka Saeimas deputāti prezidentu uztver kā konkurentu.

Svarīgākais