Šodien uz pirmo domes sēdi, kurā plānots ievēlēt domes priekšsēdētāju, sanāk 40 jauno pašvaldību domju deputāti.
Par Jelgavas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Andris Raviņš (ZZS), kura politiskais spēks aizvadītajās vēlēšanās ieguvis sešus mandātus no 15.
Starp jaunajā Jelgavas domē ievēlētajiem politiskajiem spēkiem - Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un brīvībai/LNNK" (NA) - noslēgta vienošanās turpināt sadarbību un saglabāt esošo koalīciju.
Īsi pirms pirmās domes sēdes par vienošanos ar domes vairākumu veidojošo ZZS un NA deputātiem paziņoja arī "Kustība "Par!"".
Rāviņš amatā ievēlēts ar 11 balsīm no ZZS, NA, "Par!" un "Saskaņas". Pret balsoja "Jaunās vienotības" (JV), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un Latvijas Krievu savienības (LKS) domnieki.
Opozīciju pārstāvošie deputāti mēra amatam virzīja arī NA pārstāvjus Juriju Strodu un Robertu Šlegelmilhu, taču viņi no kandidēšanas atteicās.
Pēc pārvēlēšanas amatā Rāviņš deputātus aicināja strādāt ar degsmi un atbildību.
Pirmajā domes sēdē ievēlēti arī domes priekšsēdētāja vietnieki. Šiem amatiem Rāviņš izvirzīja līdzšinējos priekšsēdētāja vietniekus Ritu Vectirāni (ZZS) un Strodu (NA). Par domes priekšsēdētāja vietnieci sociālo lietu, veselības aizsardzības, kultūras, izglītības un sporta jautājumu programmā ievēlēta Vectirāne, savukārt par vietnieku tautsaimniecības jautājumu programmā - Strods.
Rāviņa pārstāvētā ZZS šogad ieguva sešus mandātus, kas ir par vienu mazāk nekā 2017.gada vēlēšanās, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie rezultāti.
Pa diviem mandātiem šajās vēlēšanās ieguva NA, JV un "Kustība "Par!"". Savukārt vēl trīs partijas - LKS, "Saskaņa" un LRA - ieguva pa vienam mandātam.
Savukārt deputāti no četrām jaunajā Jelgavas domes sastāvā pārstāvētajām partijām, kas palikušas ārpus koalīcijas, parakstījuši vienošanos par sadarbību, akcentējot nepieciešamību nodrošināt atklātu, godīgu un uz iedzīvotāju interešu aizstāvību vērstu pilsētas pārvaldi. Vienošanās parakstīja JV, "Kustības "Par!"", LKS un LRA deputāti.
Vienošanos nav parakstījusi "Saskaņa", kas iepriekšējos sasaukumos nereti atbalstīja domē valdošo koalīciju.
Latvijas Reģionu apvienību (LRA) pārstāvošajam Ādažu mēram Mārim Sprindžukam šodien izdevās saglabāt amatu arī jaunizveidotajā Ādažu novada domē, kurā Ādaži apvienoti ar Carnikavu.
Par Sprindžuka ievēlēšanu domes priekšsēdētāja amatā nobalsoja visi 15 Ādažu novada domē ievēlētie deputāti.
Lai gan sākotnēji Sprindžuks pauda, ka vēlas izveidot pēc iespējas plašāku koalīciju, tās veidošanas sarunas izvērtās sarežģītas. Sarunas par sadarbību tika sāktas ar otru domē visplašāk pārstāvēto partiju - Latvijas Zemnieku savienību (LZS), tomēr vienošanos panākt neizdevās un LZS palika ārpus koalīcijas kodola.
Pašvaldību vēlēšanās jaunajā jeb paplašinātajā Ādažu novadā uzvarējusī LRA ieguvusi sešas deputātu vietas no kopumā 15 domes deputātu mandātiem. No LRA domē tika ievēlēts Sprindžuks, Kerola Dāvidsone, Valērijs Bulāns, Kristīne Savicka, Karina Miķelsone, Ieva Roze.
No Latvijas Zemnieku savienības domē ievēlēta Daiga Mieriņa, Genovefa Kozlovska, Gatis Miglāns un Raivis Pauls.
Jauno konservatīvo partiju domē pārstāvēs Imants Krastiņš un Arta Deniņa, "Kustību Par" un "Jauno vienotību" - Sniedze Brakovska, "Saskaņu" - Jānis Leja, bet Latvijas Zaļo partiju - Gundars Bojārs.
Šodien Siguldas novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par pašvaldības vadītāju atkārtoti tika ievēlēts Uģis Mitrevics (NA).
Par Mitrevicu nobalsoja 15 deputāti, trīs bija pret un viens atturējās.
Jau vēstīja, ka Siguldas novadā līdzšinējā novada vadītāja Mitrevica pārstāvētais apvienotais nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas Zaļās partijas saraksts ieguvis 12 deputātu mandātus, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
No šī saraksta domē iekļuvuši Mitrevics, Siguldas domes deputāts Dainis Dukurs, līdzšinējais Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Linards Kumskis, līdzšinējā Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa, Siguldas domes deputāte Eva Viļķina, Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais, Siguldas domes deputāts Rūdolfs Kalvāns, līdzšinējā Mālpils novada domes priekšsēdētāja Solvita Strausa, Krimuldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Artūrs Caucis, Krimuldas domes deputāte Zane Berdinska, Krimuldas domes deputāte Zane Segliņa un Siguldas deputāts Mārtiņš Zīverts.
Trīs partijas Siguldas novada domē ieguvušas katra pa diviem deputātu mandātiem.
"Jauno vienotību" domē pārstāvēs SIA "KRS Sigulda" un SIA "Smarthelp" Valdes locekle Ina Stupele un SIA "Divinus" pārdošanas vadītājs Aivars Garančs.
Latvijas Zemnieku savienību Siguldas domē pārstāvēs Siguldas domes deputāti Jānis Zilvers un Reinis Ādamsons.
Savukārt Krimuldas novada partiju jaunajā domē pārstāvēs Krimuldas novada domes deputāti Erlends Eisaks un Ance Pētersone.
Vienu mandātu ieguvis "Latvijas attīstībai" un Vidzemes partijas apvienotais saraksts. Šo mandātu ieguvis Inčukalna novada domes deputāts Ivo Bernats.
Šodien Cēsu novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par pašvaldības vadītāju tika ievēlēts vēlēšanās Cēsu novadā uzvarējušā saraksta līderis Jānis Rozenbergs (JV).
Par Rozenbergu nobalsoja 17 domes deputāti, bet par otro kandidāti domes priekšsēdētāja amatam Elīnu Stapuloni nobalsojuši vien divi deputāti.
Jau vēstīts, ka Cēsu novadā līdzšinējā mēra Rozenberga pārstāvētā "Jaunā vienotība" ieguvusi desmit deputātu mandātus no 10, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Par "Jauno vienotību" novadā nobalsoja 5766 vēlētāji jeb 45,43% no nobalsojušo kopskaita. Domē ievēlēti Rozenbergs, Inese Suija-Markova, Juris Žagars, Erlends Geruļskis, Ainārs Šteins, Inga Cipe, Atis Egliņš-Eglītis, Biruta Mežale, Ēriks Bauers un Andris Melbārdis.
Latvijas Zemnieku savienība Cēsu novadā ieguvusi trīs deputātu mandātus. No šīs partijas ievēlēti Hardijs Vents, Indriķis Putniņš un Laimis Šāvējs, kuri visi līdz šim vadīja pašvaldības, kas tagad iekļautas Cēsu novadā.
Partija "Latvijas attīstībai" ieguvusi divus deputātu mandātus. No partijas ievēlēti Elīna Stapulone un Jānis Kārkliņš.
Savukārt pa vienam deputātu mandātam ieguvušas nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un "Kustības "Par!"" un partijas "Progresīvie" apvienotais saraksts. Nacionālo apvienību domē pārstāvēs Guntis Grosbergs, bet "Kustības "Par!"" un partijas "Progresīvie" apvienoto sarakstu - Ivo Rode.
Ventspils novadu turpinās vadīt Latvijas Zemnieku savienības (LZS) mērs Aivars Mucenieks.
Šodien Ventspils novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par Mucenieku nobalsoja 13 domes deputāti.
Jau vēstīts, ka šī gada pašvaldību vēlēšanās Ventspils novadā lielāko atbalstu guvusī LZS tikusi pie sešiem mandātiem, kas ir par diviem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Par LZS balsoja 1168 no 8876 balsstiesīgajiem pašvaldības iedzīvotājiem jeb 39,75% balsstiesīgo, un domē ievēlēti līdzšinējais Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Mačtams, Ventspils novada domes deputāti Aigars Matisons un Ilva Cērpa, Tārgales pamatskolas direktore Ilze Judzika un lietvedis Agris Bileskalns.
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Ventspils novadā vēlēšanu rezultātā ierindojās otrajā vietā, un no šī saraksta pašvaldībā ievēlēti pieci deputāti. No LRA ievēlēti Ventspils novada domes deputāte Dace Vašuka, Ventspils novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dadzis un Ventspils novada domes deputāts Ints Apsītis, aktieris Gatis Gāga un Ventspils novada Ances pamatskolas direktore Elita Kuģeniece.
Tikmēr Nacionālajai apvienībai piešķirti četri mandāti, un šo partiju apvienību pārstāvēs Ventspils novada pašvaldības deputāts Andis Zariņš, ZS ''Oši'' īpašnieks Raitis Krūmiņš un Ventspils novada pašvaldības deputāti Gaidis Bože un Andris Vārpiņš.
Pirmajā jaunās Kuldīgas novada domes sasaukuma sēdē domes deputāti par domes priekšsēdētāju ievēlēja Ingu Bērziņu.
Bērziņa pārstāv partiju "Kuldīgas novadam", kas pašvaldību vēlēšanās ieguva 8 no 15 deputātu vietām Kuldīgas novada domē.
Kopumā sēdē piedalījās 14 no 15 ievēlētajiem Kuldīgas novada domes deputātiem. Sēdē nepiedalījās deputāte Sigita Vaivade. Uz domes priekšsēdētāja amatu tika izvirzīti divi kandidāti: Inga Bērziņa un Kristīna Ansone.
Par Ingas Bērziņas kandidatūru balsoja 9 deputāti, pret bija 5 deputāti. Savukārt par Kristīnas Ansones kandidatūru nobalsoja 5 deputāti, pret bija 9 deputāti.
Inga Bērziņa ir ieguvusi ģeogrāfijas maģistra grādu Latvijas Universitātē. Viņai ir liela pieredze pašvaldības darbā - no 2001. līdz 2007.gadam viņa bija Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece, bet 2007.gada 29.novembrī ievēlēta par Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāju. Kopš 2009.gada, kad reģionālās reformas rezultātā, apvienojot Kuldīgas pilsētu un 13 pagastus, izveidojās Kuldīgas novads, Bērziņa divpadsmit gadus bija Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja. Kopš 2013.gada Bērziņa ir arī Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja, bet kopš 2015.gada - Eiropas Savienības Reģionu komitejas Latvijas delegācijas locekle. Bērziņa ir arī premjera Krišjāņa Kariņa ārštata padomniece reģionālās attīstības jautājumos.
Limbažu novadā varu pārņem Latvijas Reģionu apvienību (LRA) pārstāvošais Salacgrīvas mērs Dagnis Straubergs.
Par Straubergu nobalsoja deviņi deputāti, pret bija pieci, viena balsošanas zīme bija nederīga.
Savukārt līdzšinējais domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers (ZZS) saņēma vien piecas balsis, kamēr deviņi deputāti bija pret, savukārt viena balsošanas zīme bija nederīga.
Kā vēstīts, LRA pašvaldību vēlēšanās ieguva septiņas no 15 deputātu vietām domē.
LRA uzvaru jaunveidojamajā Limbažu novadā Straubergs iepriekš skaidroja ar deputātu kandidātu komandu, kurā ir gan pazīstami un aktīvi, kā arī jauni cilvēki.
Jau vēstīts, ka Limbažu novadā pašvaldību vēlēšanās uzvarējusi Salacgrīvas novada mēra Strauberga pārstāvētā LRA, saņemot 3733 vēlētāju balsis jeb 44,58% no nobalsojušo kopskaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.
Otrajā vietā ir līdzšinējā Limbažu novada domes priekšsēdētāja Didža Zemmera pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība, par kuru balsoja 1896 vēlētāji jeb 22,64%. Savukārt trešajā vietā ir Vidzemes partija, par kuru balsojuši 807 vēlētāji jeb 9,64%.
Ceturtajā vietā ir nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", par kuru nobalsojuši 618 vēlētāji jeb 7,38%. Piektajā vietā ierindojās Jaunā konservatīvā partija, par kuru balsojis 531 vēlētājs jeb 6,34%.
Ceturtdien par Talsu novada domes priekšsēdētāju ievēlēta Sandra Pētersone (NA), kura par pašvaldības vadītāju kļuva pagājušajā vasarā pēc tam, kad no amata tika gāzts iepriekšējais domes priekšsēdētājs Dainis Karols (LZS).
Par Pētersoni nobalsoja 18 no 19 Talsu novada domes deputātiem. Pret Pētersones apstiprināšanu amatā balsoja deputāts Edgars Zelderis ("Mēs - Talsiem un novadam").
Zelderis sēdes laikā atzina, ka "Mēs - Talsiem un novadam" iesaistījās koalīcijas sarunās, piedalījās sadarbības deklarācijas izstrādē, tomēr divas dienas pirms šodienas sēdes klajā nāca informācija par jaunas iestādes izveidi ar 150 000 - 200 000 eiro budžetu, turklāt "Nacionālā apvienība paziņoja, ka tās vadītājs būs viņu pārstāvis".
Zelderis atzina, ka viņš aicinājis koalīcijas partnerus atteikties no šīs idejas līdz brīdim, kad visās pašvaldības iestādēs tiks pārskatīta atalgojuma sistēma. Viņš uzsvēra, ka neatbalsta priekšlikumu Talsu novada mēra amatā apstiprināt Pētersoni, tomēr "Mēs - Talsiem un novadam" parakstīs partiju sadarbības līgumu.
Deputāte Ilva Norenberga ("Mēs - Talsiem un novadam") sēdes laikā norādīja, ka viņas pārstāvētais politiskais spēks Talsu novada domes vēlēšanās ieguva otro vietu, turklāt Zelderis ieguva visvairāk "plusiņu", tāpēc šī partija kā savu Talsu mēra amata kandidātu izvirzīja Zelderi.
Norenberga informēja, ka pēc pašvaldību vēlēšanām sākās potenciālās koalīcijas sarunas, kuras vadījusi nacionālā apvienība. Pēc viņas teiktā, jau sarunu sākumā Zeldera kandidatūra tikusi noraidīta. Norenbergai arī neesot skaidrs, kāpēc mēra amatam netika izskatīta līdzšinējās Rojas novada domes vadītājas Evas Kārkliņas (NA) kandidatūra, kura arī saņēmusi lielu vēlētāju atbalstu.
Norenberga stāstīja par koalīcijas sarunām un apspriestajiem potenciālajiem amatu sadalījumiem, tostarp Talsu mēra vietnieku amatiem, tomēr "Mēs - Talsiem un novadam" neesot apmierinājis īsā laikā tapis neizdiskutēts priekšlikums par jaunas iestādes izveidošanu, kurā paredzēts "dāsni atalgot" politiski pietuvinātas personas.
Norenberga piebilda, ka tas licis "Mēs - Talsiem un novadam" atteikties no sākotnēji izteiktajiem piedāvājumiem koalīcijas partneriem.
Jau vēstīts, ka arī jaunajā sasaukumā Talsu novada dome būs sadrumstalota.
NA vēlēšanās jaunajā Talsu novadā ieguvusi lielāko deputātu mandātu skaitu, proti piecus no 19. Nacionālā apvienība (NA) sarunās ar visiem Talsu novadā ievēlētajiem spēkiem un pauda gatavību sadarboties ar visiem, neveidojot opozīciju.
LETA jau vēstīja, ka bez Pētersones no NA pie mandāta tika arī pašreizējā Rojas novada domes priekšsēdētāja Kārkliņa, Talsu novada deputāts, Talsu Valsts ģimnāzijas direktors Gundars Sebris, kultūras ministra ārštata padomnieks Gaidis Bērziņš, kā arī Stendes pilsētas, Lībagu, Strazdes un Virbu pagasta pārvaldes vadītājs Andis Āboliņš.
Saraksts "Mēs - Talsiem un novadam" tikuši pie četriem mandātiem, un tos iegūs partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Zelderis un Talsu novada domes deputāti Lauris Pīlēģis, Ilva Norenberga un Kalvis Kalniņš.
"Jaunā vienotība" (JV) un kopā startējušās partijas "Talsu novada attīstībai" un "Latvijas attīstībai" katra ieguvusi trīs mandātus. No JV ievēlēti Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Aldis Pinkens, SIA "LM Auto" prokūrists Māris Rozenbergs un Dundagas novada pašvaldības deputāte Andra Grīvāne. Tikmēr "Talsu novada attīstībai" un "Latvijas attīstībai" kopīgo sarakstu pārstāvēs Talsu vicemērs Andis Astrātovs, novada domes deputāts Oļegs Solovjovs un Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Juzefa Kļava.
Vēl pa diviem mandātiem ieguva Latvijas Zaļā partija (LZP) un Latvijas Zemnieku savienība (LZS). LZP jaunajā Talsu novada domē pārstāvēs pašnodarbinātais Ainis Stūrmanis un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" personāla vadītāja - lietvede Ieva Brūna, savukārt no LZS mandāts tiks Talsu vicemēram Dainim Karolam un Talsu novada domes sporta komisijas priekšsēdētājam Almantam Kalniņam.
Tukuma novada domes priekšsēdētāja amatā ceturtdien ievēlēts līdzšinējais Engures novada mērs Gundars Važa (LRA), domes priekšsēdētāja amatu zaudējot Nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA).
Važa bija vienīgais amatam virzītais kandidāts. Par viņa ievēlēšanu nobalsoja visi 18 klātesošie domnieki.
Tukuma novadā uzvaru vēlēšanās guvusi Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kas ieguva 37,99% vēlētāju balsu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie rezultāti.
LRA ieguvusi astoņus no 19 mandātiem. Pašvaldībā ievēlēts Važa, Engures novada domes izpilddirektors Imants Valers, Engures pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Pļaviņa, PSIA "Tukuma ledus halle" valdes loceklis Modris Liepiņš, Kandavas novada domes priekšsēdētājas vietniece Gunda Cīrule, SIA "Rideļu dzirnavas" valdes loceklis Oskars Kambala, SIA "Alante" valdes locekle Agnese Ritene un būvfirmas "I.S.A.M" valdes loceklis Kaspars Gribusts.
Latvijas Zaļā partija (LZP) vēlēšanās ieguvusi 15,5% no balsīm, kas partijai dod trīs deputātu mandātus. Domē ievēlēta līdzšinējā Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede, multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra "Nagla" vadītāja Ilze Gotfrīda un Kandavas novada domes deputāts Guntars Indriksons.
Partija "Tukuma pilsētai un novadam" vēlēšanās ieguvusi 11,6% balsu, tādējādi domē būs divi šīs partijas deputāti - "Tukuma pilsētai un novadam" valdes priekšsēdētājs un partiju apvienība "Jaunā vienotība" valdes loceklis Juris Šulcs, kā arī Tukuma novada domes deputāts Mārtiņš Limanskis.
Divus mandātus ar 9,39% iegūtām balsīm saņēmusi arī partija "Vienotība", no kuras Tukuma novada domē ievēlēti pašnodarbinātā Dace Lebeda un SIA "Platforma.lv" valdes priekšsēdētājs Rimants Liepiņš. Tikpat daudz - divu mandātus - ieguvusi arī Latvijas Zemnieku savienība (LZS), par ko balsojuši 8,75% vēlētāju, no LZS ievēlēti - Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere un Jaunpils novada domes deputāte Dace Adiņa.
NA saņēmusi 7,17% balsu, kas arī devis divus mandātus. No partijas ievēlēti Tukuma novada domes priekšsēdētājs Normunds Rečs, kā arī Tukuma rajona Džūkstes pagasta zemnieku saimniecība "Rīveri" pārvaldniece un skolotāja Edīte Zelča.
Jūrmalas dome šodien par Jūrmalas mēru ievēlēja līdzšinējo domes priekšsēdētāju no Zaļo un zemnieku savienības ievēlēto Gati Truksni, aģentūra LETA uzzināja Jūrmalas domē.
Domes priekšsēdētāja amatam tika izvirzītas divas kandidatūras - Truksnis un Andris Čuda (NA).
Balsošana notika atklāti, izmantojot vēlēšanu zīmes. Par Čudu nobalsoja trīs deputāti, par Truksni - vienpadsmit no 15 deputātiem.
Līdz ar to Truksnis mēra krēslā sēdīsies piekto reizi. Pirmo reizi viņš par mēru tika ievēlēts 2010.gadā. 2013.gada aprīlī viņš no amata tika atstādināts, bet atgriezās mēra krēslā pēc aptuveni trim mēnešiem. Otro reizi no amata viņš tika atstādināts 2016.gada oktobrī, bet tika atjaunots amatā pēc nepilna mēneša.
Taču jau nākamā gada janvārī Truksnis negaidīti paziņoja, par atkāpšanos no domes priekšsēdētāja amata. Šis solis tika saistīts ar viņa vēlmi atjaunot savu darbību Latvijas Zaļajā partijā un pretendēt uz mēra amatu pēc pašvaldību vēlēšanām. Tieši tā arī notika un 2017.gada 19.jūnijā viņu ar ZZS un "Saskaņas" balsīm ceturto reizi ievēlēja par Jūrmalas mēru.
Būtiski uzlabojot rezultātu, pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā uzvarējusi pilsētas mēra Trukšņa pārstāvētā ZZS, kas ieguvusi astoņas no 15 deputātu vietām domē.
Bez Trukšņa Jūrmalas domē no ZZS saraksta ievēlēta Rita Sproģe, Dace Riņķe, Irēna Kausiniece, Ieva Taranda, Inese Kārkliņa, Jānis Lediņš un Anita Adijāne.
Nacionālā apvienība ieguvusi divas vietas domē, kurās ievēlēts Andris Čuda un Rolands Parasigs-Parasiņš. Arī "Saskaņai" ir divas vietas, vēlētājiem domē ievēlot Larisu Loskutovu un Andreju Morozovu. Līdzīgs rezultāts arī partijai "Tev, Jūrmalai", no kuras ievēlēti Mārtiņš Stulpiņš un Uldis Kronblūms.
Savukārt "Jaunās Vienotības"/"Kustības "Par!"" saraksts ieguvis vienu pašvaldības deputāta mandātu, tas pienākas Intam Dālderim.
Kā aģentūrai LETA iepriekš atzina Truksnis, neraugoties uz iegūto vairākumu domē, ZZS veiks pārrunas ar iespējamiem sadarbības partneriem. Sadarbības iespējas tikšot piedāvātas līdzšinējiem partneriem "Saskaņai".
Truksnis gan norādīja, ka sadarbības partneru atrašana ZZS nebūs pašmērķis, jo ar astoņām deputātu vietām partijai esot pietiekami, lai nodrošinātu domes lēmumu pieņemšanu un īstenotu savu programmu. Turklāt esot partijas, kas jau savilkušas sarkanās līnijas vai arī jau iepriekš kļuvis skaidrs, ka sadarbība nevar izveidoties.
Par jaunā Mārupes novada domes priekšsēdētāju šodien ievēlēts bijušais ilggadējais Babītes novada mērs Andrejs Ence no Latvijas Reģionu apvienības (LRA), aģentūra LETA uzzināja Mārupes domē.
Par Enci nobalsoja 11 deputāti, bet pret bija astoņi.
Ence no 1991.gada līdz 2005.gadam bija Babītes pagasta padomes priekšsēdētājs. Savukārt kopš 2009.gada vēlēšanām viņš vadīja Babītes novadu līdz 2020.gadā viņu priekšsēdētāja amatā nomainīja paša toreizējais partijas biedrs Aivars Osītis, kurš vēlāk savu partejisko piederību nomainīja.
Šajās vēlēšanās līdz ar administratīvo reformu tika apvienoti Mārupes un Babītes novadi.
Jaunajā Mārupes novadā LRA ieguva piecus mandātus un domē tika ievēlēti Andrejs Ence, Jānis Lagzdkalns, Ira Dūduma, Līga Kadiģe, Uģis Šteinbergs.
Tik pat daudz mandātu ieguva līdzšinējā Mārupes novada domes priekšsēdētāja Mārtiņa Bojāra pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība. No šī saraksta domē ievēlēts Bojārs, Jānis Lībietis, Gatis Vācietis, Valdis Kārkliņš un Dace Štrodaha.
Četras vieta izcīnīja "Latvijas attīstībai" saraksts no kura domē ievēlēts līdzšinējais Babītes novada mērs Aivars Osītis kā arī Guntis Ruskis, Ilze Bērziņa un Jānis Kazaks. No Nacionālā apvienības ievēlēti Andris Puide, Oļegs Sorokins un Rēzija Kalniņa.
Savukārt no "Jaunās vienotības" ievēlēts Nikolajs Antipenko un Normunds Orleāns.
Ceturtdien par Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju ievēlēts bijušais pilsētas mērs Raivis Ragainis (LZP).
Jau pirms jaunā sasaukuma pirmajai domes sēdei atbalstu Ragaiņa kandidatūrai pauda 12 deputāti no kopā septiņiem novada domē ievēlētajiem politisko spēku sarakstiem, tādējādi koalīciju veidojot vismaz 13 no 19 jaunajā domē ievēlētajiem deputātiem. Ragaini atbalsta Latvijas Zaļā partija (LZP), "Apvienība "Iedzīvotāji"", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai/LNNK" (NA), Jaunā konservatīvā partija (JKP), Latvijas reģionu apvienības (LRA) un "Vienotības" kopīgais saraksts, "Saskaņa" un Latvijas zemnieku savienība (LZS).
Arī balsojumā domē Ragainis saņēma 13 balsis. Viņš pēc ievēlēšanas solīja godprātīgi un neatlaidīgi strādāt iedzīvotāju un novada labā.
Amatam tika virzīts arī iepriekšējā Jēkabpils domes sasaukumā mēra amatā pabijušais un Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja redzeslokā nonākušais Aivars Kraps (LA). Viņš ieguva sešas deputātu balsis.
No "Latvijas attīstībai" Jēkabpils novada domē ievēlēts Kraps, SIA "Jēkabpils autobusu parks" valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis, līdzšinējā Krustpils novada pašvaldības deputāte Elīna Serkova un Saukas dabas parka biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Raščevskis.
No LZP ievēlēts bijušais Jēkabpils mērs Ragainis, bijušās Jēkabpils domes deputāts Aigars Nitišs, SIA "JK Namu pārvalde" valdes priekšsēdētājs Ainars Vasilis un SIA "Sedumi" valdes locekle Aija Bojāre.
No "Apvienības "Iedzīvotāji"" ievēlēts līdzšinējais Viesītes novada domes priekšsēdētājs Žuks un pašvaldības kancelejas vadītāja Daina Vītola. No NA ievēlēti līdzšinējiem Krustpils novada domes deputāti Daina Kalve un Kārlis Stars.
No JKP ievēlēts līdzšinējās Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Vanags un ZS "Pūpoli" pārvaldnieks Kaspars Štolnieks, no Jēkabpils reģionālās partijas - finanšu ministra padomnieks Salcevičs un līdzšinējās Jēkabpils domes deputāts Māris Dimants.
Savukārt no LRA un "Vienotības" kopīgā saraksta ievēlēts SIA "Marteks" vadītājs Mārtiņš Svilis, no LZS - līdzšinējā Jēkabpils domes deputāte Līga Kļaviņa, bet no "Saskaņas" - viņas kolēģis domē Andrejs Gavrilovs.
Par jaunā Ķekavas novada domes priekšsēdētāju ceturtdien tika ievēlēts partijas "Latvijas attīstībai" (LA) pārstāvis Juris Žilko, kurš pašvaldību vēlēšanās bija līderis LA kopā ar partiju "Izaugsme" izveidotajā sarakstā.
Par Žilko nobalsoja 11 novada domē ievēlētie deputāti no 19.
Tādējādi Ķekavas domē notika varas maiņa, jo amatu zaudēja līdzšinējā novada vadītāja Viktorija Baire (JV).
Par sadarbību domē vienojās LA/"Izaugsme", Latvijas Reģionu apvienība (LRA), Nacionālā apvienība/Vidzemes partija (NA/Vidzemes partija) un Jaunā konservatīvā partija (JKP).
No LA/"Izaugsme" saraksta novada domē ievēlēts Žilko, Gatis Līcis, Edgars Brigmanis, Rihards Gorkšs un Ineta Romanovska.
Tik pat vietu domē ir arī Baires pārstāvētajam "Jaunās vienotības" sarakstam, no kura domē ievēlēta Baire, Indra Priede, Andris Ceļmalnieks, Juris Jerums un Arnolds Keisters.
No Latvijas Zemnieku savienības ievēlēta Dace Cīrule, Aigars Vītols un Voldemārs Pozņaks, no LRA - Inese Jēkabsone, Karina Putniņa un Mārtiņš Logins. Šodien gan domes sēdē tiks sniegta informācija, ka Logins atteicies no sava deputāta mandāta un viņa vietā domes deputāta mandātu ieguvusi Agnese Logina.
Kā norāda Žilko, jaunā Ķekavas novada domes koalīcija ir vērsta strādāt novada iedzīvotāju un visa novada attīstības un izaugsmes labā. "Vēlos aicināt ikvienu novada iedzīvotāju iesaistīties novada attīstībā. Tas, cik labi spēsim attīstīt mūsu novadu, būs atkarīgs no visiem mums - deputātiem, pašvaldības darbiniekiem, novada iedzīvotājiem," norāda Ķekavas mērs.
Ieskicējot galvenās darbības prioritātes, politiķis norādīja, ka vislielākais darbs un izaicinājums būs Ķekavas un Baldones novadu apvienošana, budžetu konsolidēšana un līdzsvarošana, visu atbildību un pakalpojumu vadības centralizācija, nodrošinot iedzīvotajiem ne tikai jau ierasto pašvaldības pakalpojumu komforta līmeni, bet arī tiecoties uzlabot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, līdzsvaroti attīstot to arī novada nomalēs.
Viņš arī uzskata, ka profesionāla vadība un vadības pārņemšana ir balstīta ne tikai uz pārņemto jomu analīzi un izvērtēšanu, bet arī uz iesākto darbu un projektu turpināšanu un pabeigšanu, kā arī plānoto projektu izvērtēšanu un realizēšanu, ievērojot nepārtrauktības un pēctecības principu.
Jelgavas novada domi turpinās vadīt no Latvijas Zemnieku savienības (LZS) ievēlētais līdzšinējais domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune.
Par Cauni nobalsoja 12 no 18 domniekiem. Domē skaidroja, ka deputāte Līga Lonerte (LZS), lai arī piedalījās sēdē, atturējās no balsojuma, ņemot vērā iespējamo interešu konfliktu, konkrētajā brīdī ieņemot izpilddirektores amatu Jelgavas novada pašvaldībā.
Savukārt otru kandidātu - Daini Liepiņu (LRA) - atbalstīja seši kolēģi.
Deputāti amatam kopumā izvirzīja četras kandidatūras. Ilze Vītola (LZS) virzīja Cauni, Madars Lasmanis (LA) virzīja Oskaru Cīruli (NA), deputāte Irina Dolgova (S) Uldi Aināru (JV), savukārt deputāts Vidmants Rinkuns (LRA) - savu partijas biedru Liepiņu. Cīrulis un Ainārs savas kandidatūras atsauca.
Jelgavas novadā pašvaldību vēlēšanās LZS ieguvusi sešus no 19 mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie rezultāti.
Novada domē no partijas ievēlēti Caune, Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore Lonerte, līdzšinējā Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Vītola, SIA "Duke" valdes priekšsēdētāja Lolita Duge, Jelgavas novada pašvaldības deputāti Juris Lavenieks un Aivars Naglis.
Trīs deputātu mandātus ieguvusi Latvijas Reģionu apvienība, no kuras ievēlēti Liepiņš, izdienas pensiju saņemošais Iekšlietu ministrijas robežsardzes pulkvedis Rinkuns, kā arī līdzšinējā Ozolnieku novada domes deputāte Dina Tauriņa.
No Latvijas Zaļās partijas ievēlēti trīs deputāti - Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra inženiertehniskās nodaļas vadītājs un iepirkumu speciālists Jānis Kažotnieks un SIA "Binex" valdes priekšsēdētājs Ģirts Neija.
"Jaunā vienotība" ieguvusi divus mandātus - novada domē ievēlēti Ozolnieku novada domes deputāti Ainārs un Artūrs Semjonovs. Tāpat divus mandātus ieguvusi nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" - ievēlēti SIA "Mežacīruļi" vadītāja vietnieks Cīrulis un ZS " Liepziedi" īpašnieks Gundars Liepa.
Divas deputātu vietas Jelgavas novada domē ieguvusi "Latvijas attīstībai", kuras sastāvā ievēlēti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministra padomnieks Lasmanis un Aizsardzības ministrijas ministra padomnieks Emīls Dobrājs. Savukārt "Saskaņa" ieguvusi vienu mandātu - ievēlēta Jelgavas novada domes deputāte Dolgova.
Par Valkas novada domes priekšsēdētāju piekto reizi ievēlēts Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Šodien Valkas novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par Kraukli nobalsoja astoņi deputāti no 15.
No "Jaunās vienotības" un Latvijas Zemnieku savienības apvienotā saraksta domes priekšsēdētāja amatam tika virzīts Viesturs Zariņš, par kuru nobalsoja pieci deputāti. Savukārt nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK domes priekšsēdētāja amatam virzīja Agni Birkavu, kurš saņēma divas balsis.
Valkas novadā līdzšinējā mēra Kraukļa pārstāvētais apvienotais Vidzemes partijas un "Latvijas attīstībai" (LA) saraksts ieguvis astoņus deputātu mandātus, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Par apvienoto Vidzemes partijas un LA sarakstu nobalsojuši 1314 vēlētāji jeb 53,13% no nobalsojušo kopskaita. No šī saraksta domē ievēlēti Krauklis, Maruta Stabulniece, Gita Avote, Jānis Anže, Agris Krastiņš, Vilmārs Vesingi, Aigars Roga un Andris Dainis.
"Jaunās vienotības" un Latvijas Zemnieku savienības apvienotais saraksts jaunajā domē ieguvis piecus mandātus. No šī saraksta ievēlēti Viesturs Zariņš, Kristaps Sula, Sandra Pilskalne, Guntis Albergs un Dace Bašķe.
Divus mandātus ieguvusi Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". No šī saraksta ievēlēti Agnis Birkavs un Juris Žurovičs.
Alūksnes novada dome šodien par priekšsēdētāju ievēlēja "Jaunās vienotības" (JV) pārstāvi Dzintaru Adleru (JV).
Šodien Alūksnes novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par pašvaldības vadītāju ar astoņām balsīm tika ievēlēts Adlers, kura pārstāvētais politiskais spēks "Jaunā vienotība" vēlēšanās ieguva trīs mandātus.
Savukārt vēlēšanās uzvarējušās Zaļo un zemnieku savienības saraksta līderis un iepriekšējais domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis (ZZS), ieguva vien sešas balsis.
Vienā no biļeteniem bija izsvītroti abi divi kandidāti.
jau vēstīts, ka Alūksnes novada domē deputātu mandātus ieguvušas visas sešas vēlēšanās startējušās partijas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Zaļo un zemnieku savienība ieguvusi četrus mandātus. Jaunajā domē ievēlēti līdzšinējais novada domes priekšsēdētājs Dukulis, Modris Lazdekalns, Druvis Mucenieks un Artūrs Grīnbergs.
Pa trīs deputātu mandātiem ieguvušas "Jaunā vienotība" un Jaunā konservatīvā partija. "Jauno vienotību" domē pārstāvēs līdzšinējais domes priekšsēdētāja vietnieks Adlers, Maruta Kauliņa un Jānis Skulte. Savukārt no Jaunās konservatīvās partijas ievēlēti Līga Langrate, Verners Kalējs un Modris Račiks.
Pa diviem deputātu mandātiem domē ieguvusi nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", kā arī Vidzemes partijas un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts.
Nacionālo apvienību domē pārstāvēs Druvis Tomsons un Ilze Līviņa, bet Vidzemes partijas un Latvijas Reģionu apvienības apvienoto sarakstu - Aivars Fomins un Elita Laiva.
Savukārt partiju "Latvijas attīstībai" domē pārstāvēs Jānis Sadovņikovs.
Līdzšinējā Rundāles novada mērs, Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Aivars Okmanis ceturtdien ievēlēts par Bauskas novada domes priekšsēdētāju.
Aģentūra LETA domē noskaidroja, ka Okmani amatam virzīja bijušais Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (NA).
"Es aicinātu atbalstīt manu kandidatūru, lai mēs kopīgi nākamos četrus gadus un, iespējams, vēl ilgāk, varētu strādāt Bauskas novada iedzīvotāju labā, būt vienoti savos lēmums un rast labākos risinājums," aicināja Okmanis.
Viņš izteica gatavību strādāt ar visiem deputātiem kopā vienotā komandā.
Okmanis amatā ievēlēts vienbalsīgi.
Priekšsēdētāja vietnieka amatam Okmanis virzīja līdzšinējā Iecavas novada domes priekšsēdētāja Aivara Mačeka (NA) kandidatūru. Savukārt deputāts Jānis Dūmiņš (LA) priekšsēdētāja vietnieka amatam izvirzīja līdzšinējo Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Voldemāru Čaču (NA). Čačs pateicās par vēlētāju pausto uzticību, pateicās Dūmiņam, bet no savas kandidatūras virzīšanas priekšsēdētāja vietnieka amatam atteicās.
Balsojumā Mačeks ar 17 balsīm "par" ievēlēts domes priekšsēdētāja vietnieka amatā. Pret viņa kandidatūru balsoja no "Latvijas attīstībai" ievēlētie deputāti Dūmiņš un Ināra Pētersone.
Bauskas novada domē pašvaldību vēlēšanās nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) ieguvusi kopumā 11 no 19 mandātiem.
No NA ievēlēts Okmanis, Mačeks, Čačs, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks, Ābelnieks, līdzšinējā Vecumnieku novada domes deputāts un Attīstības komitejas vadītājs Mārtiņš Mediņš, līdzšinējā Iecavas novada domes deputāti Solveiga Lineja, Juris Krievs, Vilnis Gailums, kā arī Jānis Siugalis.
Trīs mandātus ieguvusi "Latvijas attīstībai", no kuras Bauskas novada domē ievēlēta bijusī Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, Dūmiņš un Laine Baha, kas ir bijusi Iecavas novada domes deputāte.
Divas deputātu vietas ieguvusi Latvijas Reģionu apvienība, no kuras ievēlēts līdzšinējais Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš un zemnieku saimniecības "Griezes" īpašnieks Rihards Melgailis. Tikpat daudz vietu ieguvusi arī Jaunā konservatīvā partija, no kuras ievēlēta Bauskas novada domes deputāte Inita Nagņibeda un Bauskas novada pašvaldības iestādes "Sporta centrs "Mēmele"" direktore Līga Rimševica.
Vienu mandātu vēlēšanās ieguvusi Zaļo un zemnieku savienība, no kuras iebalsots SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs" izglītības darba metodiķis Ingmārs Līdaka.
Okmanis iepriekš atzina, ka sadarbība visu piecu domē pārstāvēto politisko spēku starpā ir iespējama, tāpēc viņš kā NA domes priekšsēdētāja amata kandidāts ir gatavs apvienot visus kopīgam darbam un lēmumu pieņemšanai.
Politiķis uzskata, ka arī domes priekšsēdētāja vietnieks ir jāievēl no NA saraksta, ņemot vērā politiskā spēka panākumus vēlēšanās. Vienlaikus viņš pauda cerību, ka domē būs pietiekami ar vienu vietnieku.
Par Liepājas domes priekšsēdētāju ceturtdien jaunā sasaukuma pirmajā domes sēdē ievēlēts "Liepājas partijas" (LP) pārstāvis Gunārs Ansiņš, kurš līdz šim bija domes priekšsēdētāja vietnieks.
Par Ansiņu domes sēdē nobalsoja 14 deputāti.
LP vienojās par turpmāku sadarbību Liepājas pilsētas domes jaunajā sasaukumā ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA) un nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA).
Sadarbības padomes līgumā, kuru parakstījuši trīs politisko spēku domē ievēlētie deputāti, noteikts, ka sadarbības mērķis ir nodrošināt efektīvu, stabilu un profesionālu 2021.gada 5.jūnijā ievēlētās Liepājas pilsētas domes darbību visā tās pilnvaru laikā. Divu nedēļu garumā ir notikušas LP, LRA un NA pārstāvju tikšanās, kuru laikā analizētas visu trīs politisko partiju vēlēšanu programmas, uz kā pamata tiks veidotas politiskās vadlīnijas domes turpmākajam darbam nākamos četrus gadus, skaidroja nākamā mēra amata kandidāta Gunāra Ansiņa (LP) padomnieks Andrejs Rjabcevs.
Visu trīs politisko spēku deputāti pauduši atbalstu LP izvirzītā Ansiņa kandidatūrai Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja amatā, savukārt domes priekšsēdētāja vietnieka amatam nākamajā domes sēdē plānots virzīt līdzšinējo vicemēru no LRA Ati Deksni. LRA saraksta līderis vēlēšanās gan bija esošais mērs Jānis Vilnītis.
"Pēc vēlēšanām mums bija pietiekami daudz laika, lai satiktos ar visu Liepājas domē ievēlēto politisko spēku pārstāvjiem un pārrunātu iespējamo sadarbību, taču izveidotais sadarbības modelis paredz apvienot spēkus trim partijām - abiem vislielāko liepājnieku atbalstu ieguvušajiem politiskajiem spēkiem un NA kā valdības koalīcijas partijai, kas nozīmē spēcīgāku Liepājas interešu pārstāvību arī valdībā un Saeimā," skaidroja Ansiņš. Tajā pat laikā koalīcijā nav iekļauta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Bluķe (Par), kurai valdības koalīcijā varētu būt vēl nozīmīgākas pozīcijas.
Šis būs nedaudz neierasts pārvaldes modelis Liepājas domē, jo atšķirībā no citiem gadiem nebūs noteiktas šauras atbildības jomas, apgalvo LP.
Ansiņš skaidroja, ka katrs no politiskajiem spēkiem programmā ir solījis paveikt liepājniekiem nozīmīgas lietas ne tikai kādā vienā šaurā nozarē kā kultūra, sports, pilsētsaimniecība vai izglītība. "Darbi ir jāpaveic it visās jomās, tādēļ partnerus aicināju uz citādāku darba modeli, kurā saskatu daudz lielāku iesaisti gan izpilddirekcijai, gan struktūrvienībām, gan nozaru vadītājiem un komitejām. Es to sauktu par zobratu principu, kurā visiem iesaistītajiem ir jālīdzdarbojas vienlīdzīgi atbildīgi un profesionāli," norādīja mēra amata kandidāts.
Viņš esot daudz analizējis pārvaldības modeļus gan citur Eiropā, gan runājis ar saviem kolēģiem Ziemeļeiropas valstu pašvaldībās. "Redzu, ka izpratne par procesu vadību un pašvaldības sadarbību ar saviem iedzīvotājiem laika gaitā ir mainījusies un domāju, ka jāmainās arī pie mums Liepājā," teicis Ansiņš.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Deksnis piebildis, ka arī šoreiz, veidojot jauno sadarbības modeli, ir saglabāta katra politiskā spēka identitāte, virsmērķi darbiem atstājot nemainīgu - kopīgi izveidot labāko rīcības plānu, kas veicinās Liepājas iedzīvotāju labklājību, pilsētas attīstību un priekšvēlēšanu laikā liepājniekiem doto solījumu izpildi.
"Vienoties par Liepājas vīziju un attīstības virzieniem ar Liepājas partiju un LRA bija samērā viegli, jo daudzos aspektos mūsu redzējums sakrīt," pauda jaunievēlētais deputāts Uldis Lipskis (NA), piebilstot, ka nākamie četri gadi, ciktāl izdosies īstenot nospraustās politikas pamatnostādnes, kļūs par Liepājas tālākas attīstības auglīgu laiku.
Šodien Ogres novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par pašvaldības vadītāju atkārtoti tika ievēlēts vēlēšanās Ogres novadā uzvarējušā saraksta līderis Egils Helmanis (NA).
Par Helmani nobalsoja 21 deputāts, pret bija viens un viens balsojumā atturējās. Otrs pretendents Ogres novada domes priekšsēdētāja amatam bija iepriekšējais Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Mariss Martinsons (LRA) par kuru nobalsoja divi deputāti, pret bija 19 un divi balsojumā atturējās.
LETA jau vēstīja, ka Ogres novadā līdzšinējā novada domes priekšsēdētāja Helmaņa pārstāvētais nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienotais saraksts ieguvis 13 no 23 deputātu mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
No šī saraksta domē ievēlēti Helmanis, Gints Sīviņš, Dainis Širovs, Dzirkstīte Žindiga, Artūrs Mangulis, Atvars Lakstīgala, Jānis Siliņš, Ilmārs Zemnieks, Jānis Iklāvs, Andris Krauja, Dace Nikolaisone, Jānis Kaijaks un Pāvels Kotāns.
Vēl piecas partijas Ogres novada domē ieguvušas katra pa diviem deputātu mandātiem.
"Jauno vienotību" Ogres domē pārstāvēs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule un Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta direktore Dace Kļaviņa. "Kustību "Par!"" Ogres domē pārstāvēs Lielvārdes novada domes deputāti Jānis Lūsis un Edgars Gribusts. "Latvijas attīstībai" un Vidzemes partijas apvienoto sarakstu domē pārstāvēs Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Raivis Ūzuls un Dace Māliņa.
Savukārt no Latvijas Reģionu apvienības domē ievēlēti Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Martinsons un deputāts Toms Āboltiņš. No "Nacionālās savienības "Taisnīgums"" Ogres domē ievēlēti līdzšinējais Ikšķiles novada mērs Indulis Trapiņš un Valentīns Špēlis.
Lai arī vēlēšanās jaunajā Aizkraukles novadā lielāko vēlētāju atbalstu guvis līdzšinējais Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris (Vidzemes partija, LA), domes priekšsēdētāja amatu tomēr saglabājis līdzšinējais Aizkraukles novada vadītājs Leons Līdums (Vidzemes partija, LA).
Amatam virzīts Līdums un līdzšinējais Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks (NA).
Pēc pirmā balsojuma balsu skaitīšanas komisija paziņoja, ka notiks atkārtota balsošana, jo nav korekti veikta balsošana, veicot atzīmes pret katru no kandidātiem. Pēc atkārtotas vēlēšanu zīmju izsniegšanas ar 12 balsīm par Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju ievēlēts Līdums.
Jau ziņots, ka Vingris startēja Vidzemes partijas un "Latvijas attīstībai" (LA) sarakstā, kas vēlēšanās ieguvusi desmit no 19 mandātiem domē. Lai arī saraksta līderis bija Līdums, Vingris vēlētāju vidū baudīja lielāko atbalstu, iegūstot 4677 balsīm pretstatā 4013 balsīm, kas atdotas par Līdumu. Sestais populārākais sarakstā bija Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis.
Komentējot vēlētāju atbalstu, Vingris atzina, ka ir gatavs uzņemties domes priekšsēdētāja amatu, ja amatam tiks virzīts, jo jūtas atbildīgs vēlētāju priekšā par sniegto atbalstu.
Aizkraukles novadā vairāk nekā pusi, proti, desmit no 19 mandātiem ieguvusi LA un Vidzemes partijas apvienība. No partiju apvienības ievēlēti Vingris, Līdums, Dāvis Kalniņš, Einārs Zēbergs, Anita Ostrovska, Andris Zālītis, Arvis Upīts, Didzis Bērziņš, Uldis Dzērve un Zane Romanova.
Tāpat četrus mandātus ieguva nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", kuras sastāvā ievēlēti Libeks, Aivars Miezītis, Gatis Gūtmanis un Uģis Rubenis.
Savukārt partija "Apvienība "Iedzīvotāji"" ieguvusi divus mandātus - ievēlēti Andris Ambainis un Jānis Sarmis Bajinskis, divus mandātus ieguvusi arī "Jaunā vienotība", kuras sastāvā ievēlēti Aigars Lukss un Mārtiņš Daģis. Bet vienu mandātu ieguvusi Zaļo un Zemnieku savienība - ievēlēta Evija Vectirāne.
Šodien Gulbenes novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par pašvaldības vadītāju tika ievēlēts Latvijas Reģionu apvienību pārstāvošais Andis Caunītis (LRA), kurš iepriekš bija domes priekšsēdētāja vietnieks.
Par Caunīti savas balsis atdeva astoņi deputāti, pret bija septiņi. Savukārt par vēlēšanās uzvarējušās partijas "Latvijas attīstībai" saraksta līderi un domes priekšsēdētāja amata pretendentu Normundu Mazūru nobalsoja septiņi deputāti, bet astoņi bija pret.
LETA jau vēstīja, ka Gulbenes novadā deputātu mandātus ieguvušas visas sešas vēlēšanās startējušās partijas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
LA ieguvusi četrus deputātu mandātus, šo partiju domē pārstāvēs deputāti Normunds Mazūrs un Lāsma Gabdulļina un Gunārs Ciglis un Gulbenes pilsētas pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājas vietnieks Aivars Circens.
Pa trīs mandātiem ieguvušas ZZS un LRA. ZZS domē pārstāvēs līdzšinējais domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs, bijušais bobslejists Daumants Dreiškens un Gulbenes lauksaimnieku biedrības konsultante Mudīte Motivāne.
LRA deputāti Gulbenes novada domē būs līdzšinējais domes priekšsēdētāja vietnieks Caunītis, Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Brezinskis un Valsts darba inspekcija vecākais inspektors Atis Jencītis.
Pa diviem deputātu mandātiem ieguvušas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un JKP. Nacionālo apvienību domē pārstāvēs deputāti Guna Pūcīte un Anatolijs Savickis. Savukārt JKP domē pārstāvēs Latvijas Zaļo ceļu asociācijas valdes locekle Guna Švika un valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Ivars Kupčs.
JV domē ieguvusi vienu mandātu, un to saņems deputāts Intars Liepiņš.
Par domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Latvijas Reģionu apvienību (LRA) pārstāvošais Normunds Līcis, kura saraksts vēlēšanās ieguva visvairāk deputātu mandātu.
Par Līci Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja amatā nobalsoja visi 15 ievēlētie deputāti.
LETA jau vēstīja, ka Līča pārstāvētā LRA vēlēšanās ieguva sešus no 15 deputātu mandātiem. Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Jaunās konservatīvās partijas apvienotais saraksts domē ieguvis trīs deputātu mandātus. Savukārt Latvijas Zaļā partijai būs četri deputātu mandāti, partija "Latvijas attīstībai" - divi mandāti.
"Esmu aicinājis un uzrunājis visus ievēlētos deputātus kopīgam darbam, atsakoties no priekšvēlēšanu politiskajām kaislībām," iepriekš aģentūrai LETA sacīja Līcis. Līdzšinējās sarunas viņš raksturoja kā veiksmīgas, jo visi jaunievēlētie deputāti konceptuāli ir piekrituši strādāt vienoti.
Viņš uzsvēra, ka pašvaldības redzeslokā galvenokārt ir attīstības un saimniecības jautājumi.
LETA jau vēstīja, ka no LRA saraksta domē ievēlēts Līcis, Jurģis Grabčiks, Oksana Vanaga, Raivo Jēkabsons, Toms Turlajs un Raimonds Kalniņš.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Jaunās konservatīvās partijas apvienotais saraksts domē ieguvis trīs deputātu mandātus. No šī saraksta ievēlēti Ervīns Grāvītis, Andris Dulpiņš un Mārtiņš Kišuro.
Partija "Latvijas attīstībai" ieguvusi divus mandātus un tos saņems Māris Iekļavs un Santa Ancāne. Savukārt Latvijas Zaļo partiju domē pārstāvēs Guntis Liepiņš, Normunds Broks, Inta Petrova un Liena Ozoliņa.
Par Preiļu novada mēru ievēlēts Ārijs Vucāns, kurš pārstāv Latvijas Reģionu apvienību (LRA), bet vēlēšanās kandidēja apvienotā sarakstā ar "Apvienību "Iedzīvotāji"" un Jauno konservatīvo partiju (JKP) un līdz šim domē darbojās opozīcijā.
Vucāna kandidatūra bija vienīgā un par viņu nodotas visu 15 deputātu balsis.
Ievēlēšanu novada domes priekšsēdētāja amatā Vucāns uzskata kā norīkojumu turpmākajam darbam. Viņš par savu pienākumu uzskata panākt tādu vidi un atmosfēru, lai gan deputāti, gan centrālā administrācija, gan iestāžu vadītāji un darbinieki būtu droši un pārliecināti, ka jaunā novada dome strādās konstruktīvi.
Jau iepriekš deviņi deputāti no 15 domes sēdē bija gatavi paust atbalstu Vucānam kā domes priekšsēdētāja kandidātam. Līdzšinējam Riebiņu novada domes priekšsēdētājam Pēterim Rožinskim (NA) un Vārkavas novada domes priekšsēdētājai Anitai Brakovskai (LSDSP) plānots uzticēt priekšsēdētāja vietnieku amatus. Politiķi ir panākuši vienošanos par atbildību sfērām, kuras viņi pārvaldīs.
Jau pirms domes sēdes koalīcijā apvienojušies deputāti no "Apvienības "Iedzīvotāji"", LRA un JKP saraksta, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai/LNNK" (NA), Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).
Preiļu novadā vienu no kopumā 15 deputātu mandātiem saņēmusi arī līdzšinējā domes priekšsēdētāja Maruta Plivda, kuras pārstāvētais saraksts ar Latgales partiju un "Jauno vienotību" ieguvis trīs deputātu vietas.
No šī saraksta deputātu mandātus saņēma arī Preiļu novada domes deputāts Juris Erts un veterinārārsts Andris Pastars.
Kopumā šajā pašvaldībā balsu un deputātu mandātu sadalījums ir visai līdzīgs, nevienam no politiskajiem spēkiem nesasniedzot ievērojamu balsu pārsvaru. Līdz ar to mandātus saņēmušas kopumā septiņas partijas.
Vēl trīs mandātus saņēma gan NA, gan "Apvienības "Iedzīvotāji", LRA un JKP saraksts.
No NA deputātu mandātus saņēma līdzšinējais Riebiņu novada domes priekšsēdētājs Rožinskis un viņa vietnieks Jāzeps Ivanāns. Tāpat deputāta vietu saņēma Riebiņu novada domes deputāte Ilga Pokšāne.
Savukārt no "Apvienības "Iedzīvotāji", LRA un JKP deputātu mandātus saņēma divi Preiļu novada domes deputāti - Vucāns un Iveta Stare, kā arī uzņēmējs Aigars Zīmelis.
No LA deputātu vietas ieguva Preiļu novada Labklājības pārvaldes direktors Lauris Pastars un Preiļu novada Saunas pagasta pārvaldes vadītājs Raimonds Rubins. Divas deputātu vietas vēlēšanās ieguva arī LSDSP, no kuras deputātu mandātus saņēma līdzšinējā Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Brakovska un Vārkavas novada deputāts Andris Lazdāns.
Turpretim pa vienam mandātam ieguva ZZS, no kuras deputāta vietu saņēmusi Riebiņu novada domes deputāte Ineta Anspoka, un "Saskaņa", no kuras deputāta mandātu ieguva Preiļu novada domes deputāte Nadežda Hļebņikova.
Salaspils novada dome šodien par domes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo pašvaldības vadītāju Raimondu Čudaru (JV).
Šis būs ceturtais sasaukums pēc kārtas, kad par Salaspils pašvaldības vadītāju ievēlēts Čudars.
Par Čudaru nobalsoja deviņi no 15 Salaspils domē ievēlētajiem deputātiem.
Kā aģentūru LETA informēja Salaspils novada domē, priekšsēdētāja vietnieka amatā ekonomiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos tika ievēlēts Raivis Anspaks (JV), bet priekšsēdētāja vietnieka amatam sociālajos un sporta jautājumos - Malda Caune (JV).
Pašvaldību vēlēšanās Salaspils novadā uzvarēja priekšsēdētāja pārstāvētā "Jaunā vienotība" (JV), kas ieguva astoņus mandātus.
No JV domē ievēlēts Čudars, Caune, Jānis Turlajs, Vera Kalniņa, Valdis Razumovskis, Jana Kolbina-Birzniece, Elvis Ābeltiņš un Anspaks.
No Nacionālās apvienības, Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas Zemnieku savienības apvienotā saraksta ievēlēti trīs deputāti - Jānis Nebars, Miks Balodis un Ernests Moisejs, no Latvijas Zaļā partijas - trīs deputāti - Andrejs Svilāns, Zigmārs Zeimulis un Andrejs Jaunkalns.
Savukārt vienu deputāta vietu ieguvusi partija "Saskaņa", no kuras ievēlēta Ludmila Fedorkova.
Madonas novada pašvaldībā varu saglabā Latvijas Zemnieku savienību (LZS) pārstāvošais Agris Lungevičs.
Šodien Madonas novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par pašvaldības vadītāju atkārtoti tika ievēlēts vēlēšanās Madonas novadā uzvarējušā saraksta līderis Lungevičs par kuru nobalsoja 14 no 19 deputātiem. Četri deputāti bija pret, savukārt viena balsošanas zīme bija nederīga.
LETA jau vēstīja, ka Madonas novada līdzšinējā novada vadītāja Lungeviča pārstāvētais apvienotais LRA un LZS saraksts ieguvis astoņus no 19 mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Par apvienoto LRA un LZS sarakstu nobalsoja 3646 vēlētāji jeb 41,54% no nobalsojušo kopskaita. No šī saraksta domē ievēlēti Lungevičs, Māris Olte, Gunārs Ikaunieks, Rūdolfs Preiss, Aigars Šķēls, Guntis Klikučs, Guntis Ķeveris un Valda Kļaviņa.
Pa trīs deputāta mandātiem ieguvusi "Jaunā vienotība" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". "Jauno vienotību" Madonas novada domē pārstāvēs Andrejs Ceļapīters, Kaspars Udrass un Artūrs Grandāns. Savukārt no Nacionālās apvienības domē ievēlēti Zigfrīds Gora, Tālis Salenieks un Vilnis Špats.
Pa diviem deputātu mandātiem ieguvušas Jaunā konservatīvā partija un apvienotais "Latvijas attīstībai" un partijas "Izaugsme" saraksts. Jauno konservatīvo partiju domē pārstāvēs Vita Robalte un Sandra Maksimova. Savukārt "Latvijas attīstībai" un partijas "Izaugsme" sarakstu domē pārstāvēs Artūrs Čačka un Andris Dombrovskis.
Vienu deputāta mandātu ieguvusi partija "Vienoti Latvijai". Šo partiju jaunajā novada domē pārstāvēs Andris Sakne.
Par Rēzeknes domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Aleksandrs Bartaševičs (S).
Lai arī domes priekšsēdētāja pārstāvētā "Saskaņa" ir ieguvusi vairāk nekā pusi - astoņas no 13 - deputātu vietām, tas ir par vienu mandātu mazāk nekā pirms četriem gadiem. Bartaševičs uzsvēra, ka kopumā atbalsts politiskajam spēkam ir audzis, šogad sasniedzot vairāk nekā 63%. 2009.gadā, kad Bartaševičs pirmo reizi ievēlēts pilsētas domē, atbalsts viņa politiskajam spēkam bija vairāk nekā 43%.
"Mums nav pieņemama "sarkano līniju" vilkšana. "Saskaņa" Rēzeknē nekādā gadījumā nesludinās atteikšanos no sadarbības," iespējamo sadarbību ar pārējo trīs domē iekļuvušo sarakstu pārstāvjiem komentēja domes priekšsēdētājs.
Politiķis uzskata, ka līdz šim opozīcija bieži vien kritizējusi virzītās idejas tikai tāpēc, ka domi vada "Saskaņa". Taču vēlāk idejas esot pierādījušas sevi kā efektīvas. "Neatteiksimies no savām iecerēm un turpināsim veiksmīgu darbu," solīja Bartaševičs.
No "Saskaņas" deputāta vietu ieguvuši arī vairāki līdzšinējie deputāti - Aleksejs Grehovs, Vladimirs Bogdanovs, Aleksejs Stecs, Lidija Ostapceva, Olga Strode un Aleksandrs Irišins.
No apvienotā saraksta, kura sastāvā ir Latgales partija, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Zaļā partija, "Jaunā vienotība" un Latvijas Reģionu apvienība, deputāta mandātu ieguvusi līdzšinējie pašvaldības deputāti Ināra Groce, Jāzeps Korsaks un Juris Guntis Vjakse.
No Jaunās konservatīvas partijas saraksta deputāta vietu ieguvis Voldemārs Platacis, bet no partijas "Progresīvie" - Leila Rasima.
Līvānu novada domi turpinās vadīt Andris Vaivods, kurš šogad vēlēšanās startēja no "Latvijas attīstībai" (LA) saraksta.
Vaivods 2017.gada pašvaldību vēlēšanās domē tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), pārstāvot sociāli politisko novada attīstības biedrību "Līvāni".
Savukārt šogad viņš bija LA saraksta galvgalī, un partija kopumā saņēma 60,47% balsu, iegūstot ievērojamu pārsvaru pār pārējiem politiskajiem spēkiem. Visvairāk balsu ieguvis Vaivods, kamēr saraksta augšgalā nonākusi arī Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle un domes deputāte Ināra Kalvāne.
Tikmēr otro lielāko balsu skaitu ieguvusi ZZS, par kuru nobalsojuši 16,83% balsstiesīgo. "Saskaņa" ieguvusi 11,12% balsu, bet Latvijas Reģionu apvienība - 10,60%.
Līdz ar to LA jaunā sasaukuma domē ir deviņi mandāti, bet pārējām domē ievēlētajām partijām - pa diviem.
Par jaunā Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts Daugavpils novada partijas valdes priekšsēdētājs, līdzšinējais Daugavpils novada domes vadītājs Arvīds Kucins.
Viņš bija vienīgais amatam virzītais kandidāts un amatā apstiprināts ar 13 balsīm "par". Divi domnieki balsojumā atturējās.
Augšdaugavas novadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā apvienoti Daugavpils un Ilūkstes novadi. Līdzšinējais Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna (LZS) šajās vēlēšanās nestartēja.
Augšdaugavas novadā teju pusi jeb septiņus deputātu mandātus ieguvusi Daugavpils novada partija, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie rezultāti.
Latvijas Zemnieku savienība (LZS) un Latgales partija katra ieguvusi trīs deputātu vietas, bet "Saskaņa" - divus deputātu mandātus.
No Daugavpils novada partijas mandātus ieguvis līdzšinējais Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Kucins, novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aivars Rasčevskis un līdzšinējie domes deputāti - Aleksejs Mackevičs, Regīna Tamane, Jānis Belkovskis, Aleksandrs Sibircevs. Tāpat deputāta mandātu ieguvis uzņēmējs Pāvils Kveders.
No LZS saraksta mandātus ieguvuši divi līdzšinējie Ilūkstes novada deputāti Maigurs Krievāns un Dainis Millers, kā arī pašvaldības būvvaldes vadītājs Reinis Līcis.
Tikmēr no Latgales partijas saraksta mandātu ieguvuši trīs kandidāti - Vitālijs Aizbalts, Dzintars Pabērzs un Gunta Okmane, savukārt no "Saskaņas" saraksta, kas kopumā ieguvusi divas deputātu vietas, mandātu ieguvis Deniss Sarafaņuks un Viktors Jasiņavičs.
Saldus novada pašvaldībā politiskā vara paliek Latvijas Zaļo partiju (LZP) pārstāvošā Māra Zusta rokās.
Ceturtdien jaunievēlētie deputāti tikās pirmajā domes sēdē, kurā ar vienbalsīgu 15 deputātu balsojumu par Saldus novada domes priekšsēdētāju ievēlēja Zustu.
LETA jau vēstīja, ka pašvaldību vēlēšanās Saldus novadā lielāko atbalstu guvusī LZP tikusi pie septiņiem deputātu mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
LZP domē pārstāvēs līdzšinējais Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts, Saldus novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" sociālā darbiniece Inta Vanaga, Saldus tūrisma informācijas, kultūras un sporta centra direktore Krista Vīndedze, Brocēnu novada pašvaldības priekšsēdētājs Ārijs Sproģis, Brocēnu novada bērnu un jaunatnes sporta skolas treneris Ansis Pūce, Brocēnu novada pašvaldības Stratēģiskās plānošanas speciāliste Ilze Tomanoviča-Barone un Saldus novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Ginta Andersone.
LZS, kura ieņem otro vietu, iegūs trīs mandātus. No šī politiskā spēka domē ievēlēti Saldus novada pašvaldības domes priekšsēdētaja vietnieks Raivis Zīrups, Saldus novada pašvaldības deputāts Gatis Baumanis un Kursīšu pagasta bibliotēkas vadītājs Mārtiņš Lagzdons.
Nacionālajai apvienībai (NA) un "Latvijas attīstībai" (LA) katrai šajās vēlēšanās Saldus novadā izdevies iegūt divus mandātus. Tie piešķirti attiecīgi NA mēra amata kandidātam Robertam Sipeniekam un Saldus pagasta pārvaldes vadītājai Ilzei Kļavai, kā arī Saldus novada domes deputātei Indrai Ūdrai un "Latvijas attīstībai" Saldus nodaļas vadītājam Kārlim Barančanam. Vēl vienu mandātu izdevies iegūt "Jaunās vienotības" (JV) saraksta līderim, Saldus novada domes deputātam Didzim Konuševskim.
Kopumā Saldus novadā balsstiesīgo skaits bija 22 969, no kuriem vēlēt devās 7114 jeb 30,97% iedzīvotāju. LZP atbalstīja 2855 jeb 40,13% vēlētāju, LZS - 15,18%, NA- 983 jeb 14,12%, LA - 731 jeb 10,50%, bet JV atbalstu pauda 509 jeb 7,15% vēlētāju.