Šorīt nobalsojuši jau 0,6% balsstiesīgo; aktīvākie vidēja vecuma iedzīvotāji un seniori

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Pašvaldību vēlēšanu pirmajā stundā šodien līdz plkst.8 nobalsojuši 5843 vēlētāji jeb 0,61% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) mājaslapā.

Lielākā aktivitāte vēlēšanu pirmajā stundā bijusi Latgalē, kur šorīt nobalsojuši 0,65% balsstiesīgo jeb 1149 iedzīvotāji.

Vienlaikus Vidzemē vēlēšanu dienas pirmajā stundā nobalsojuši 0,63% jeb 2487 balsstiesīgie iedzīvotāji, kamēr Zemgalē - 0,56% jeb 1181 balsstiesīgais, bet Kurzemē 0,56% jeb 1026 balsstiesīgie iedzīvotāji.

Kopā šajās pašvaldību vēlēšanās var piedalīties 964 339 Latvijas iedzīvotāji.

Vēlēšanās šodien var balsot no plkst.7 līdz 20. Šajās vēlēšanās jāievēlē 664 deputāti kopumā 40 pašvaldībās - sešās valstspilsētās un 34 no jauna izveidotajos novados, kuri sāks darbu 1.jūlijā līdz ar administratīvi teritoriālās reformas stāšanos spēkā.

Pašvaldību vēlēšanas sestdien nenotiek Rīgā, kur dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, kā arī Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā, kur vēlēšanas tika apturētas pēc Satversmes tiesas sprieduma. Vēlēšanas Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā notiks 11.septembrī.

Lai mazinātu Covid-19 izplatības riskus, vēlētājiem balošanas iecirkņos ir jāievēro epidemioloģiskās drošības pasākumi - jāietur divu metru distance, jādezinficē rokas, jāvelk sejas maska, kā arī ieteicams lietot savu pildspalvu. Vēlētāji vienreizlietojamo sejas masku un pildspalvu var saņemt arī iecirknī. Uzrādot vēlēšanu iecirkņa darbiniekam pasi vai personas apliecību, ir jāatsedz seja.

Pirmajā stundā pēc vēlēšanu iecirkņu atvēršanas balsot biežāk ieradušies vidēja vecuma iedzīvotāji un seniori, taču kopumā vēlētāju aktivitāte rīta agrumā vēl ir zema, liecina aģentūras LETA aptaujāto vēlēšanu iecirkņu pārstāvju novērotais.

Kā atklāja Daugavpils Latviešu kultūras centra iecirkņa pārstāve, daugavpilieši pagaidām vēlēt dodas maz - pirmajā stundā savu balsi vēlēšanās atdevuši apmēram pieci cilvēki. Pārsvarā vēlēt ieradušies vidēja vecuma cilvēki. Katram vēlētājam līdz šim viss ir bijis skaidrs par vēlēšanu procesu, līdz ar to viss notiek raiti.

Šajā Daugavpils vēlētāju iecirknī nav konstatēti nekādi pārkāpumi, kas būtu saistīti ar aģitācijas aizliegumu. Savukārt, domājot pa turpmāko dienu, iecirknī pauda, ka vēlētāju aktivitāti noteiks konkurence ar citiem iecirkņiem pašvaldībā, taču tika pausta cerība, ka iedzīvotāji būs naski un nāks vēlēt.

Ventspils novadā Piltenes pilsētas pārvaldē esošā iecirkņa pārstāve atklāja, ka aktivitāte, salīdzinot ar iepriekšējām dienām, šajā agrajā rīta stundā ir liela. Vēlētāju lokā jaunieši pagaidām ir mazāk aktīvi, bet savu balsi agri ierodas nodot vidēja un vecāka gada gājuma cilvēki.

Šajā Ventspils novada iecirknī iedzīvotājiem nav radušās problēmas vai nesaprašanas par vēlēšanu procesu, jo iecirknī norādes un informatīvie materiāli ir izlikti visiem redzamās vietās. Savukārt, ja ir radušies kādi jautājumi, iecirkņa darbinieki steiguši uz tiem atbildēt. Tāpat nav manīts neviens aģitācijas aizlieguma pārkāpums.

Iecirkņa pārstāve atzīmēja, ka sestdien gaidāma vēlētāju aktivitātes ziņā mierīga diena, bet tas neizslēdz, ka cilvēki nāks un balsos. Viņa atzīmēja, ka iecirknis ir gatavs arī operatīvi reaģēt, ja pie tā sāks veidoties garas vēlētāju rindas.

Bauskas kultūras centra iecirknī pagaidām norit mierīgas vēlēšanas - rīta agrumā balsot bija ieradušies vien četri cilvēki. Pārsvarā agrā rīta vēlētāji esot seniori. Taču šodien Bauskā tiekot prognozēta liela vēlētāju interese un iecirknis tam sagatavojies.

Līdz šim vēlētājiem viss ir bijis skaidrs, kā norit vēlēšanu proces, tāpat neviens nav radījis nekārtību vai pārkāpis aģitācijas aizliegumu.

Savukārt Salaspils Kultūras nama vēlēšana iecirkņa pārstāve aģentūrai LETA atklāja, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem parasti ir grūtāk saprast, kā notiek aplokšņu aizlīmēšana. Līdz šim iecirknī ieradušies 22 vēlētāji, no kuriem lielākā daļa bijuši seniori. Iecirknī darbinieki palīdz katram vēlētājam, ja nav skaidrības par vēlēšanu kārtību vai ir nepieciešams atbalsts tehniskās niansēs, piemēram, aplokšņu aizlīmēšanā.

Balsošana pašvaldību velēšanu dienā sākusies bez traucējumiem un starpgadījumiem, visi 755 vēlēšanu iecirkņi ir atvērti un strādās līdz plkst.20, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

Viņa sacīja, ka sabiedrībai ir atvērti 755 vēlēšanu iecirkņi, bet viena vēlēšanu iecirkņa komisija Daugavpilī ir paredzēta velētāju atrāšanās vietā.

Trijās iepriekšējās balsošanas dienās pašvaldību vēlēšanās piedalījušies 118 752 vēlētāji jeb 12,31% no kopējā balsstiesīgo skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) apkopotā informācija pēc datu apkopošanas visos vēlēšanu iecirkņos.

Augstākā aktivitāte iepriekšējā balsošanā bija Vidzemē, kur trijās dienās bija nobalsojuši 53 598 vēlētāji jeb 13,56% no balsstiesīgo skaita šajā apgabalā.

Otrs apgabals, kur vēlētāju aktivitāte bija augstāka ir Latgale. Šeit trijās dienās nobalsojuši 22 523 vēlētāji, jeb 12,81% vēlētāju.

Kurzemē uz vēlēšanu iecirkņiem bija devušies 20 607 vēlētāji, kas ir 11,21% no balsstiesīgajiem. Bet viskūtrākie bijuši vēlētāji Zemgalē, kur pašlaik nobalsojuši 22 024 vēlētāji, jeb 10,51% no balsstiesīgo skaita šajā apgabalā.

Tāpat, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, palielinājusies vēlētāju aktivitāte iepriekšējā balsošanā, liecina CVK apkopotā informācija.

Salīdzinājumam iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā tajos pašos vēlēšanu apgabalos ietilpstošajās pašvaldībās divās iepriekšējās balsošanas dienās bija nobalsojis 98 481 iedzīvotājs jeb 9,97% balsstiesīgo vēlētāju. Vienlaikus jāņem vērā, ka atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, šogad ir ilgāks laiks atvēlēts iepriekšējai balsošanai, kā arī Madonas novadā 31.maijā nenotika iepriekšējā balsošana.

Kā aģentūru LETA informēja Zaharova, vēlēšanas notiek 40 pašvaldībās jeb vēlēšanu apgabalos - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 34 novados, kuros jāievēlē 664 deputāti.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais