Varakļānu novadu pagaidām varētu saglabāt kā neatkarīgu novadu; iedzīvotāji neapmierināti

Varakļānu novadu pagaidām varētu saglabāt kā atsevišķu, neatkarīgu un Latgalei piederīgu novadu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Šorīt Valsts prezidents Egils Levits sarunājies ar koalīcijas Saeimas frakciju pārstāvjiem, kur puses vienojās, ka patlaban Varakļānu novadu saglabā kā atsevišķu novadu, tomēr tas būšot vien pagaidu risinājums.

Tiek pieļauta iespēja, ka novadā varētu būt domes vēlēšanas, kurās vietvaras ievēlētu uz vienu gadu, un pa to laiku tiktu gatavots korekts juridisks risinājums, lai pēc tam Varakļānu novadu pievienotu Rēzeknes novadam.

Kā ziņots, par priekšlikumu, kas ignorē Satversmes tiesas (ST) spriedumu un atbalsta Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā, 31.maijā Saeimas sēdē balsoja Jaunās konservatīvās partijas un Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Saskaņas" deputāti.

Priekšlikuma pieņemšanai vēl būtu nepieciešams balsojums par pašu likumprojektu kopumā.

Varakļānieši ir neizpratnē par Saeimas rīcību, pirmdien nepieņemot gala lēmumu par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, tādējādi "klaji ignorējot Satversmes tiesas (ST) sprieduma izpildi" administratīvi teritoriālās reformas lietā, otrdienas priekšpusdienā speciāli sasauktā preses konferencē pavēstīja Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs ("Vienoti novadam").

Viņš atgādināja, ka ST spriedums pamatojas uz vairākiem argumentiem. ST ir rūpīgi skatījusi visus argumentus, un ir uzsvērta likuma neatbilstība vairākos aspektos, proti, attīstības centra neesamība jaunajā Rēzekne novadā, par to tiek debatēts. Varakļānu novada attīstība ir analizēta Madonas novada attīstības kontekstā.

Tāpat ir norādīts arī uz argumentu par iedzīvotāju un vietējo kopienu viedokli un tā uzklausīšanu. Varakļānu novada iedzīvotāju vairākums viennozīmīgi vēlējās saglabāt esošo novadu, tomēr, respektējot Saeimas uzstādījumu, piekrita novada teritorijas iekļaušanai Madonas novadā. Varakļānu mērs uzsvēra, ka tieši pēc Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijas lūguma tika veikta iedzīvotāju aptauja.

"Aptauja tika veikta korekti, ievērojot demokrātijas principus un striktus kritērijus - piedalīties varēja tikai Varakļānu novada teritorijā deklarēti iedzīvotāji, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu," skaidroja Justs.

Iekļaujot Varakļānus Rēzeknes novadā, tika apelēts uz kultūrvēsturisko piederību Latgalei, kas nebija šīs reformas mērķis. To paredzēts regulēta atsevišķā Valsts prezidenta iniciētā Kultūrvēsturisko zemju likumā.

"Pašlaik aicinām Saeimu ievērot demokrātiju un nepieļaut pretlikumīgu lēmumu pieņemšanu. Vēršam Valsts prezidenta uzmanību par demokrātijas principu ievērošanu valstī un sekām, ko izraisīs to ignorēšana," sacīja Justs.

Viņš arī norādīja uz demokrātijas trūkumu un iedzīvotāju ierobežotām iespējām šajā situācijā pašiem paust savu viedokli par Saeimas iepriekšējo lēmumu iekļaut Varakļānu novadu Rēzeknes novadā.

Ņemot vērā minēto, Justs aicināja Latvijas iedzīvotājus otrdien plkst.12.30 atbalstīt akciju "Sadzirdi demokrātiju", signalizējot vienu minūti ar signāltauri. Ar šādu akciju varakļānieši vēloties pievērst sabiedrības uzmanību patlaban novērotajam demokrātijas un tiesiskās paļāvības apdraudējumam.

Justs skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas laikā Varakļānu iedzīvotājiem ir bijušas ierobežotas iespējas paust savu viedokli par Saeimas lēmumu iekļaut Varakļānu novadu Rēzeknes novadā. Viņš norādīja, ka Varakļānu iedzīvotāji izsaka neizpratni par Saeimas rīcību, pirmdien nepieņemot gala lēmumu par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, tādējādi klaji ignorējot ST sprieduma izpildi.

Jau ziņots, ka ST piektdien, 28.maijā, atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei.